"Mums šodien bija ārkārtīgi pozitīvas un produktīvas sarunas un tikšanās ar Ķīnas delegāciju," Tramps sacīja Lielajā Tautas namā, raksturojot vakaru kā "vēl vienu vērtīgu iespēju diskutēt draugu starpā".
Tramps vizītē Ķīnā ieradās trešdien.
Šī ir pirmā ASV līdera viesošanās Ķīnā nepilnas desmitgades laikā.
Ceturtdienas banketā Lielajā Tautas namā piedalījās augstākā līmeņa līderi un ASV uzņēmēji, tajā skaitā Īlons Masks un Tims Kuks.
Tramps arī paziņoja, ka ir uzaicinājis Sji un viņa dzīvesbiedri 24. septembrī apmeklēt Balto namu.
Sji uzrunā banketā sacīja, ka Ķīnas attīstība varētu iet roku rokā ar to, ka "Amerika atkal tiek padarīta dižena", līderim tieši atsaucoties uz Trampa politisko saukli.
Jau ziņots, ka Sji ceturtdien Pekinā, iepriekš tiekoties ar Trampu, brīdināja, ka Taivānas jautājums var novest pie konfliktiem, kas var "nopietni apdraudēt visas attiecības".
Sji stingrais tonis bija krasā pretstatā Trampam, kas ilgi gaidīto samitu ar Sji atklāja, slavējot savu Ķīnas kolēģi un paziņojot, ka "ir gods būt jūsu draugam".
Sji un Trampa tikšanās ilga aptuveni divas stundas aiz slēgtām durvīm Lielajā Tautas namā, un viņi apsprieda tirdzniecības un citus jautājumus.
Saskaņā ar Ķīnas Ārlietu ministrijas sniegto informāciju Sji Trampam sacījis, ka "Taivānas jautājums ir vissvarīgākais jautājums Ķīnas un ASV attiecībās. Ja tas tiks pienācīgi risināts, divpusējās attiecības būs kopumā stabilas. Pretējā gadījumā starp abām valstīm būs sadursmes un pat konflikti, kas ļoti apdraudēs visas attiecības".
Tramps un Sji pārrunāja karu Tuvajos Austrumos, konfliktu Ukrainā un situāciju Korejas pussalā, informēja ministrija.
Kopš ierašanās Pekinā trešdienas vakarā Tramps nav pieminējis jūtīgo Taivānas jautājumu, pēc sarunām ar Sji ignorējot vairākus žurnālistu vaicājumus par šo tematu.
ASV finanšu ministrs Skots Besents ceturtdien telekanālam CNBC sacīja, ka Tramps "tuvākajās dienās" sniegs plašāku informāciju par Taivānu.
"Tas nebūtu ASV un Ķīnas samits, ja netiktu apspriests Taivānas jautājums," norādīja ministrs.
Vašingtonas un Pekinas starpā jau labu laiku nerimst domstarpības par dažādiem jautājumiem, tajā skaitā par tirdzniecību, tehnoloģijām un Taivānu.
Attiecības vēl vairāk saasinājušās, kopš 28. februārī ASV un Izraēla uzsāka karu ar Irānu, kas paļaujas uz Ķīnu kā savu galveno naftas pircēju.