Laika ziņas
Šodien
Apmācies

SestDienas salons

Dzīves spēles noteikumu maiņa. Saruna ar Gintu Kaminski © DIENA(5)

Atdot Valku igauņiem apmaiņā pret Roņu salu, lai novērstu mūsu insulāros kompleksus, Krievijai tik mīļo Jūrmalu iemainīt pret Abrenes aramzemēm, novērst suitu valsts izveidošanos, savukārt tiem novadiem, kuros tradicionāli balso par prokremliskiem spēkiem, ļaut doties pa tautas republiku ceļu pēc Luhanskas un Doņeckas parauga – visas šīs lietas netiek apskatītas administratīvi teritoriālās reformas apspriešanas gaitā, bet strīdi un iebildumi tik un tā ir tik spraigi, ka brīžam jājautā, vai tās vēl ir diskusijas un dialogs starp valdību un pašvaldībām vai jau karš.

Granīts jau atvests! © DIENA(7)

Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs par izdzīvošanu pamežā, skološanos pie Jaunsudrabiņa un muzeja Nākotnes namu.

Pierobežā mute jāver ciet. Intervija ar aktieri Gundaru Grasbergu © DIENA(8)

Aukstā kara laika Somijas prezidentam Urho Kekonenam ārēji mazliet līdzīgais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs ir Valtera Sīļa jaunās, bet jau kritiķu sajūsmas izsaucienu pavadītās izrādes Finlandizācija (somu rakstnieka Juhas Jokelas luga Migla) galvenais varonis Olli. Viņš kopā ar diviem partneriem somu uzņēmumā vēlas Krievijai pārdot medicīnas iekārtu – smadzeņu skeneri – un pēc Krimas aneksijas nonāk smagas morālās izvēles priekšā.

Ratiņkrēslā Stikla kalnā. Saruna ar Marinu Kosteņecku © DIENA(35)

Atmodas laikā cilvēki, nezinot viņas adresi, uz konverta rakstīja vienkārši "Kosteņeckai", un vēstules sasniedza adresāti – tik populāra tautā bija Marina Kosteņecka, krievu rakstniece, tobrīd Latvijas Tautas frontes domes un valdes locekle, PSRS Tautas deputāte. Pirms četriem gadiem, kad rakstniecei bija 70, viņa SestDienai atklāja, ka tagad strādā pie mūža darba – neatkarības atjaunošanas laikā sev adresēto vēstuļu apkopošanas. Nu mūža darbs ir pabeigts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība šajās dienās laiž klajā atmiņu krājumu par neseno Latvijas vēsturi Mans XX gadsimts latviešu un krievu valodā.

Atskaņas var atgriezties © DIENA(9)

Arvis Viguls latviešu literatūrā ienāca pirms desmit gadiem ar dzejas krājumu istaba un uz palikšanu – visi trīs viņa krājumi (arī 5:00 (2012) un Grāmata (2018)) ir saņēmuši dažādas balvas un kritikas atzinību, 2018. gadā iznākuši Vigula dzejoļu krājumi spāņu, horvātu un vācu atdzejojumā, viņš ir nosaukts par vienu no visinteresantākajiem Eiropas jaunajiem autoriem. Un ne jau velti. Viguls ir no tiem, par kuriem saka: dzejnieks no Dieva.

Jauda no pasaules malām © DIENA

Auļi ir devušies pasaulē, lai satiktos un iepazītos ar dziedātājiem, kuri turpina senas un neparastas dziedāšanas tradīcijas un tehnikas, un savij tās ar mūsu pašu tautasdziesmu mantojumu. "Vīri vokalizē, un var dzirdēt, kā skan pasaules malas," saka grupas līderis Kaspars Bārbals, skaidrojot, kāpēc Auļi šoreiz vēlējušies vīriešu pasauli un starptautisku vērienu

Vislaimīgākais čellists © DIENA

Es jūtos daudz jaunāks nekā pirms 46 gadiem, kad emigrēju no Padomju Savienības. Esmu vislaimīgākais cilvēks – apgalvo pasaulslavenais Rīgā dzimušais čellists Miša Maiskis (71). Līdztekus galvu reibinošajai čellista karjerai viņš ir sešu bērnu tēvs, un divi no viņiem ir profesionāli mūziķi. Festivālā Rīga Jūrmala 16. augustā viņš jau otro reizi Latvijā koncertēja kopā ar meitu pianisti Liliju Maisku (32) un 18. augustā uzstāsies arī ar Krievijas Nacionālo orķestri un diriģentu Mihailu Pļetņovu.

Demokrātiski pilsoniskā garā © DIENA(21)

Mēdz teikt, ka liela daļa Valsts prezidenta panākumu ir viņa padomnieku un kancelejas veikums, jo valsts pirmā persona viena pati daudz izdarīt nevar. Jaunais Valsts prezidents Egils Levits padomnieku izvēlei pievērsies rūpīgi un pulcējis divtik plašu padomnieku loku nekā viņa priekštecis Raimonds Vējonis – līdzšinējo sešu padomnieku vietā Rīgas pilī tagad strādās desmit.

Kā iemīlēt modi © DIENA

Viena no pirmajām modelēm, kas parādīja Latviju pasaulei, Asnate Smeltere, tagad sarakstījusi grāmatu par modes ceļu tepat un pasaulē, skatuves prožektoru gaismu un darba aizkulisēm

Mitoloģiskā un reālā vecmāmiņa. Saruna ar dramaturģi Justīni Kļavu © DIENA(12)

Dramaturģes Justīnes Kļavas (28) produktivitāti labticīgi var apskaust jebkurš, kas uz jautājumu par ikdienas nodarbošanos cēli atbild, ka raksta. Viņas visjaunākais darbs Vecmāmiņu valsts tika pirmizrādīts 29. jūnijā Cēsu Pilsmuižas klētī sarunu festivālā Lampa. Paredzētas izrādes arī Valmierā, Kuldīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē.

Nāvessods desmit minūtēs © DIENA(17)

Represēto piemiņas kopējs Aleksejs Babijs par atšķirību starp Ļeņinu un Staļinu, latviešu spiegu ciemiem Sibīrijā, par to, ko viņš nepiedos Hruščovam, un par socioloģijas cenu.

Jāņu tīklojums bez riepām © DIENA(9)

Lai piedzīvotu Jāņus, tev pašam ir jābūt radītājam un darītājam. Bet mums arvien vairāk piedāvā visu gatavu uztaisīt priekšā, saka Julgī Stalte. Kopā ar Skandiniekiem un stilīgi latvisko Mayra goda tērpu radītāju Mairu Miķelsoni viņa aicina piedzīvot pirmās saulgriežu nakts maģiju.