Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

LNSO Cēsīs atskaņos Šūberta un Mālera Ceturto simfoniju

Sestdien, 5. februārī, koncertzālē Cēsis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā atskaņos divu austriešu klasiķu – Franča Šūberta un Gustava Mālera – Ceturto simfoniju. Koncerta soliste – soprāns Gunta Gelgote

"Divas Vīnes dižgaru Ceturtās – lai arī tik dažādiem laikmetiem piederošas, tomēr vienu tradīciju nesošas. Gan Šūberta, gan Mālera mūzikas atslēga lielā mērā ir abu komponistu daudzās solodziesmas. Melodija, vēstījums un laikmeta izjūta. Deviņpadsmit gadu vecais Šūberts savai simfonijai liek apakšvirsrakstu Traģiskā un skaņurakstā atskatās uz Haidnu un viņa Sturm und Drang ietekmē radītajām simfonijām. Savukārt Mālers uz gadsimtu mijas sliekšņa ir jaunas pasaules meklējumos un orķestra krāsās tērpj Debesu dzīvi, vienu no savām skaistākajām dziesmām, kuru Cēsīs dziedās soprāns Gunta Gelgote,” atklāj diriģents un programmas veidotājs Andris Poga.

Šūberts dēvējams par pirmo īsteno romantiķi, taču dzīves laikā viņa skaņdarbi tika reti izpildīti un liela daļa tā arī palika rokrakstā. Netika uzvesta neviena Šūberta opera, orķestris neatskaņoja nevienu viņa simfoniju. Par spīti pastāvīgajamnaudas trūkumam, Šūberts nevēlējās kalpot ne firstam Esterhāzi, ne galmā. Viņš bija nabags, izsalcis, nelaimīgs, taču neatkarīgs, un nekas nekavēja viņu sacerēt mūziku. 

Savu Ceturto simfoniju pats komponists nodēvējis par Traģisko, un, lai gan pirmās daļas ievadā tajā ir jūtama drūmuma un traģiskuma noskaņa, kopumā simfonija tāda nemaz nešķiet. Varbūt Traģiskā tāpēc, ka, atkāpjoties no trim iepriekš sarakstītajām simfonijām, ceturtā ir pirmā, ko viņš uzrakstījis minorā. Simfonija tapusi 1816. gadā. Tāpat kā liela daļa Šūberta mūzikas, arī Ceturtajai simfonijai nācās ilgi gaidīt savu pirmatskaņojumu. To atskaņoja 1849. gadā Leipcigā, divdesmit gadu pēc komponista nāves.

Gustava Mālera Ceturtā simfonija ir jaunu atklājumu un muzikālu ideju pilna. Neizbēgama ir īpašā estētika, skaistums un smalkums, kas piemīt visiem Mālera darbiem.

Lai varētu komponēt, nepieļaujot nekādus traucēkļus, Mālers nopirka zemes gabalu kādā klusākā kalnu ciemā, likdams tur uzcelt māju un nelielu komponēšanas namiņu. Komponists nepaguris strādāja no rīta līdz vakaram, līdz tapa jauns, neparasts darbs, kas pievērsās bērnības, nevainības un garīguma tēmai. Par spīti izsmalcinātībai, mūzikai piemīt arī bērnišķīga vienkāršība. Sarunā ar savu draudzeni Natāliju Baueri-Lehneri Mālers jauno simfoniju salīdzināja ar "debesu vienmērīgo zilgmi".

Ceturtās simfonijas finālam Gustavs Mālers izvēlējās netradicionālu pieeju, noslēdzot opusu ar dziesmu solo balsij un orķestrim – to pirms viņa nebija darījis vēl neviens. Darba izskaņā pilnasinīgi iemirdzas eņģeliskā soprāna, šoreiz – Guntas Gelgotes – balss.

Ņemot vērā, ka pavisam drīz Lielajā ģildē sāksies renovācijas darbi, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris būs biežs viesis reģionālajās koncertzālēs. Cēsīs tuvākie koncerti gaidāmi jau 26. martā un 23. aprīlī, savukārt nākamajā sezonā orķestris dažādu diriģentu vadībā Cēsīs būs dzirdams katru mēnesi.

Biļetes uz koncertu nopērkamas koncertzāles Cēsis kasē un Biļešu paradīzes tīklā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja