Lata kurss

  • 0
  • Pievienot

Atkal pamodušies devalvētāji Pēc vairāku kaimiņvalstu valūtas kursa krituma izskan aicinājumi samazināt lata vērtību Krīze bieži vien ir tas brīdis, kad viss tiek apšaubīts un no jauna pārbaudīts, tāpēc nav pārsteidzoši, ka pēdējā laikā atkal atskanējušas balsis, kas aicina uz lata devalvāciju. Citur samazinājies kurss Nav tālu jāmeklē konkrētais dzinulis, kāpēc šī jau deviņdesmitajos gados vairākkārt proponētā politika atgriezusies sabiedriskajās diskusijās. Pēdējā pusgadā ir bijušas ievērojamas izmaiņas vietējās valūtas kursā pret latu četrās valstīs, kuras kopā veido gandrīz ceturto daļu no mūsu eksporta tirgiem: Krievijas rublis kopš pagājušā gada 1.jūlija pret latu ir krities par 18%, Zviedrijas krona - par 17%, bet Lielbritānijas mārciņa - par 11%. Polijas zlots, kura krišana rada konkurences problēmas daudziem mūsu ražotājiem gan citos eksporta tirgos, gan pašā Latvijā, pēdējos astoņos mēnešos zaudējis 28% no savas vērtības pret latu. Šā krituma dēļ jau janvārī Liepājas uzņēmējs (un bijušais Tautas partijas valdes loceklis) Uldis Pīlēns vairākās intervijās sāka apšaubīt lata stingro piesaisti eiro. Janvārī viņš Latvijas Avīzei teica: "Samazinot lata vērtību, eksportspēja pieaug un vismaz parādās cerība uz ātrāku atspirgšanu. Pašreizējā versijā eksporta potenciālu samazina un tikpat kā nolemj mūs ilgai stagnācijai." Līdzīgas domas publiski izteikuši bijušais finanšu ministrs, tagad biznesa konsultants Uldis Osis un Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Vjačeslavs Dombrovskis. Nav šaubu, ka lata devalvācija dažiem eksportētājiem īstermiņā dotu zināmu labumu. Ja par preci, kuru uzņēmējs pārdod par 100 eiro, viņš tagad saņem 70 latu, pēc U.?Oša ieteiktās 15% devalvācijas viņš saņemtu jau 80, un Krievijas, Lielbritānijas un Zviedrijas tirgos prece atgrieztos aptuveni pagājušās vasaras cenā. Kādi ir aprēķini? Gan Osis, gan Dombrovskis atzīst, ka viņu argumenti balstās pamatā uz vispārējām ekonomikas likumsakarībām - devalvācija ļauj eksportētājiem pazemināt cenu un līdz ar to pārdot vairāk preces. Tas savukārt palielina Latvijas ieņēmumus no eksporta un uzlabo valsts ekonomisko stāvokli. Tiesa, konkrētus pētījumus par Latvijas situāciju viņi nav veikuši. Taču, kā norāda Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste, jau diezgan sen ekonomikas teorijā ir bijis skaidrs, ka devalvācijas efekts uz valsts tautsaimniecību ir sarežģītāks: "Atbilstoši tā saucamajam Māršala-Lernera nosacījumam devalvācijai var būt pozitīvs efekts tikai gadījumā, ja pieprasījums gan pēc importa, gan pēc eksporta precēm ir pietiekami elastīgs, respektīvi, ja devalvācijas izraisītais eksporta apjoma pieaugums un importa apjoma samazinājums kompensēs importa cenu kāpumu." Ko tas praktiski nozīmē? Ja cilvēks dzīvo laukos un vienīgais veids, kā viņš var nokļūt darbā, ir ar mašīnu, viņa pieprasījums pēc benzīna nav īpaši elastīgs. Ja devalvācijas rezultātā degvielas cena celsies, viņš tā vai tā būs spiests to pirkt. Savukārt no eksportētāju viedokļa, ja Rietumeiropā krīzes laikā faktiski ir apstājusies jaunu māju celtniecība, pieprasījums pēc zāģmateriāliem nereaģēs uz zemāku cenu, jo tāda pieprasījuma vienkārši nebūs. Šie divi piemēri ļauj saprast, kāpēc Latvijas Bankas aprēķini par Māršala-Lernera nosacījuma izpildi attiecībā uz Latviju rāda, ka devalvācija maz līdzētu mūsu tirdzniecības bilances uzlabošanai. Kā rakstījusi LB monetārās politikas pārvaldes makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa, tīri aritmētiski rēķinot, ja pagājušā gada novembrī Latvija būtu devalvējusi latu par 15%, papildu ieguvums no eksporta būtu 47 miljoni latu, bet papildus izdevumi par importu - 78 miljoni. Latvijas zaudējums kopumā - 31 miljons. Importa sadārdzināšanās arī ietekmētu pašu eksportētāju spējas gūt labumu no devalvācijas, jo 60% no Latvijas importa ir kapitāla un starppatēriņa preces, kuras tiek izmantotas ražošanā. Devalvācija paceltu šo preču cenas tieši par tik, cik pazeminātos lata vērtība. Konkrētus datus par nozarēm vai uzņēmumiem Latvijas statistiķi neapkopo, bet, ja pieņemam, ka nosacīti 50% no eksporta uzņēmuma ražošanas izmaksām veido importētas preces (arī netieši importētās, piemēram, no Krievijas gāzes ražotā elektrība), tad ieguvums no 15% devalvācijas reāli būtu tikai tie 7,5% no produkta cenas, kurus varētu ietaupīt uz vietējām izejvielām un algām. Kas notiktu ar kredītiem? Lata vērtības samazināšana daudziem uzņēmējiem radītu arī nozīmīgas problēmas attiecībās ar bankām. Pirmkārt, mazāk nekā 10% aizdevumu Latvijas uzņēmējiem ir izsniegti latos. Uzņēmējiem nāktos proporcionāli vairāk no saviem ienākumiem veltīt kredītu nomaksai, un vēl klāt nāktu t.s. bilances efekts. Latvijas uzņēmējiem kredīti ir nozīmīgs finansēšanās avots, bet bankas ļoti skatās, lai kredītos izsniegtās summas attiecībā pret paša īpašnieka ieguldījumu ir saprātīgas - kurš gan aizdos miljonu latu kādai SIA, kurā pats īpašnieks gatavs ielikt tikai Ls 2000? Krītot lata kursam, eirokredītu īpatsvars uzņēmuma finansēšanas struktūrā pieaugtu, un daudzi uzņēmumi pēkšņi atklātu, ka viņi ir šķērsojuši bankas noteikto drošības robežu. Sekas uzņēmumam varētu būt dramatiskas - prasība tūlīt atmaksāt kredītlīniju. Patlaban tas gandrīz jebkuram uzņēmumam reāli nozīmētu bankrotu. Pat ja banku šajā jautājumā varētu iežēlināt, jaunus kredītus šādam uzņēmumam būtu grūti saņemt. Ja vēl ņemam vērā devalvācijas izraisīto piesardzības pieaugumu no banku puses par savu aizdevumu drošību, tad grūti iedomāties, kā pēc devalvācijas varētu atdzīvoties kreditēšana, kuru visi uzskata par tuvākajā laikā galveno pieejamo tautsaimniecības stimulēšanas līdzekli. Vienmēr būs iespējams atrast kādu konkrētu uzņēmumu, kuram devalvācija vismaz īstermiņā nāktu par labu. Tomēr jāatceras, ka tie nepārstāv visu Latvijas sabiedrību, pat ne visu tautsaimniecību. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka pēdējās nedēļās divas no plašākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām - Ārvalstu investoru padome Latvijā un Latvijas Darba devēju konfederācija - ir izteikušās pret devalvāciju. Jebkurā gadījumā, pat pie pašreizējā lata kursa, atradīsies arī uzņēmēji, kuri prot paplašināt savu biznesu. Kaut vai tas pats Uldis Pīlēns, kurš janvārī sūdzējās par gaidāmo stagnāciju. 16.februārī Dienas bizness ziņoja, ka viņa uzņēmums UPB holdings šogad plāno vismaz dubultot eksporta apgrozījumu. *** Ekonomisti un uzņēmēji: par un pret Uldis Osis, profesors, konsultants, bijušais finanšu ministrs: Es šādā situācijā būtu palaidis latu plašākā svārstību koridorā, varbūt pakāpeniski, lai kredītu ņēmēji un ekonomika kopumā paspēj pielāgoties. Sākumā par 5%, pēc mēneša par 10% un tad par 15%. (NRA 03.02.2009) Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: Lata devalvācija nebūtu vēlama, jo reāls ieguvums būtu tikai pusgadu. Devalvācijas rezultātā nekavējoties palielinātos maksa par energonesējiem, tādējādi negatīvi ietekmējot gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus kopumā. *** Ko saka ārzemnieki? Tie, kuri seko diskusijām par Latvijas tautsaimniecību internetā, būs pamanījuši, ka vairāki ārzemju ekonomisti ir pievērsušies jautājumam, vai Latvijai vajadzēja savā pretkrīzes plānā iekļaut lata piesaistes noturēšanu. Ekonomisti, kuri labi pārzina bijušo sociālistisko valstu ekonomiku, tai skaitā Anders Aslunds (bijušais Krievijas un Ukrainas valdību padomdevējs) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas galvenais ekonomists Eriks Berglofs, pārsvarā uzskata, ka lata kursa saglabāšana ir pareizā izvēle. "Konteksts ir ļoti smags, tomēr šis nav tas laiks, kad būtu kaut kas jāmaina," pagājušajā nedēļā ziņu aģentūrai Bloomerg teica E.Berglofs. Taču citi, piemēram, Nuriels Rubīni, kurš pēdējā gada laikā kļuvis slavens ar savlaicīgo pasaules finanšu krīzes prognozēšanu, vai The New York Times komentētājs un Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans, kritizē Latvijas lēmumu. Viņi pamatā balsta savus argumentus uz Latvijas lielo tirdzniecības deficītu un apjomīgajām parādsaistībām ārzemju valūtās. To noteikti māca katrā ekonomikas ievadtekstā, ka valsts nevar mūžīgi tērēt vairāk kā tā ieņem, un no makroekonomikas viedokļa bilde ir skaidra - jāizlīdzina tas, ko ekonomisti sauc par tekošā konta deficītu. Tad pat nav svarīgi, vai Latvijas parādi ārvalstniekiem denominēti eiro vai, kā pirms dažiem mēnešiem, uzstājoties Stokholmā, kļūdaini teica P.Krugmans, Šveices frankos. Neiedziļoties Latvijas specifikā, šķiet skaidrs, ka ātrākais veids, kā līdzsvarot preču un naudas plūsmu, ir mainīt valūtas kursu, tādējādi sadārdzinot importu un palētinot eksportu. Ir tiesa, ka trekno gadu resngalī tekošā konta deficīts bija nolaidies biedējošās dzīlēs, svārstoties ap 25% no iekšzemes kopprodukta, līmenis, kas līdz šim bija raksturīgs tikai mazām tropu salām. Tomēr jau 2008.gadā deficīts sāka strauji sarukt, gada trešajā ceturksnī samazinoties vairāk nekā uz pusi līdz 12,6%. Uz straujā importa samazināšanās rēķina tas turpinās kristies, pēc Latvijas Bankas prognozēm līdz 8,4% 2009.gadā un 5,3% - 2010., bet pēc Swedbank prognozēm attiecīgi līdz 5,5 un 2,7%. Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdes pastiprināšanos, patiesie skaitļi varētu būt vēl zemāki, un tad var iznākt, ka tekošais konts sasniedz līdzsvaru jau relatīvi tuvā nākotnē. Katrā gadījumā, jo vairāk krīt tekošā konta deficīts, jo vājāks kļūst makroekonomiskais arguments par labu devalvācijai. *** Melnais scenārijs:trieciens visiem Ne mazāk svarīgs par jautājumu - vai devalvēt? - ir jautājums - kā tas reāli varētu notikt un kādas būtu šāda procesa sekas? Lata maiņas kursu pret citām valūtām nosaka tikai un vienīgi Latvijas Bankas padome. Tā noteikusi, ka lata vērtība ir piesaistīta pie eiro pēc kursa Ls 0,702804 par vienu eiro, un Latvijas Banka neļaus šim kursam mainīties vairāk kā par vienu procentu uz augšu vai uz leju. Ir bijušas valstis, kurās spekulanti spējuši "atkabināt" valūtu no šādas piesaistes, bet tas var notikt tikai gadījumā, ja centrālās bankas rezerves pilnībā nesedz apgrozībā esošo naudu. Pēc pēdējiem pieejamajiem datiem par 2008.gada decembri, Latvijas Bankas ārvalstu valūtu rezerves par 111% nosedza apgrozībā esošos latus, un šis rādītājs noteikti nav nozīmīgi pasliktinājies. Būtu iespējams pārvērst visus apgrozībā esošos latus eiro, un Latvijas bankai vēl paliktu nauda pāri. Kopš Latvija parakstīja vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lata situācija kopumā ir bijusi stabila, un LB tikai divās nedēļās pēc Godmaņa valdības krišanas ir bijusi spiesta pirkt latus, lai nostabilizētu kursu. Tomēr pieredze rāda, ka baumas vai bažas par lata stabilitāti var izsaukt lielu ažiotāžu naudas tirgos. Gandrīz tieši pirms diviem gadiem, 2007.gada martā, Latvijā izplatījās baumas par iespējamu lata devalvāciju. Rezultātā triju nedēļu laikā LB bija spiesta pārdot 332 miljonus eiro, vienā nedēļā pat pārdodot 195,5 miljonus. Tā bija līdz tam laikam lielākā intervence Latvijas bankas vēsturē, kura tika pārspēta tikai 2008.gada novembrī, nedēļā pēc paziņojuma, ka valsts pārņem 51% Parex bankas akciju. Ja šādu milzīgu viļņošanos izraisīja tikai baumas par lata devalvāciju, kas notiktu, ja Latvijas Banka, atsakoties no ilgus gadus stingri aizstāvētās "stiprā lata" politikas, pēkšņi paziņotu par lata piesaistes maiņu vai arī, kā iesaka Uldis Osis, par svārstību koridora paplašināšanu? Nav grūti iedomāties, ka bailēs no turpmākiem neprognozētiem soļiem cilvēki mestos mainīt latus pret eiro līdz šim nepieredzētos apmēros. Latvijas Bankas rezerves tiktu noplicinātas, bet šāda melnā scenārija gadījumā visvairāk, neapšaubāmi, nāktos ciest bankām. Tik radikāla Latvijas ekonomiskās politikas maiņa kā lata kursa būtiska samazināšana radītu milzīgas šaubas par mūsu banku sistēmas stabilitāti arī ārpus valsts, un nav grūti iedomāties, ka nerezidenti sāktu pastiprināti raut savu naudu ārā no Latvijas. Kā februārī informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane, 2008.gadā no Latvijas banku sistēmas kopumā aizplūda 800 miljoni latu. Devalvācijas gadījumā šī summa droši vien būtu vēl lielāka. Daudzas bankas šādu satricinājumu nepārdzīvotu, atlikušajām bilance būtu tik būtiski iedragāta, ka nebūtu ko cerēt pat uz šogad prognozēto visai nīkulīgo kreditēšanu. 15% devalvācija arī nozīmētu inflācijas pieaugumu, jo par importētajām precēm pēc tam būtu jāmaksā 15% vairāk latu. Latvijas Banka izrēķinājusi, ka tāds lata kursa kritums nozīmētu 8,6% pieaugumu pārtikas cenās un 10% pieaugumu siltuma cenā, bet 15% pieaugumu importētajiem apģērbiem, apaviem, degvielai. Kā pagājušajā nedēļā raidījumā 100. ?pants teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, pensionāri "zaudētu apmēram 25% no savas pirktspējas, ģimene, kurā ir divi strādājošie un divi bērni un kuriem ir mājokļa kredīts, paņemts eiro, zaudētu aptuveni starp 16 un 17% no savas turības un viņu maksājumi [par kredītu] palielinātos." Ir, protams, zināma taisnība tiem, kas saka, ka strādājošajiem apmēram tas pats vien iznāk, vai viņiem algu samazina par 15% vai arī latu devalvē par to pašu procentu. Tomēr SVF lēš, ka devalvācijas gadījumā bankrotu skaita pieaugums būtu daudz straujāks, nekā ejot algu samazināšana ceļu, tāpēc daudziem reālā izvēle ir starp algu samazinājumu un bezdarbnieka pabalstu. Turklāt teju 600 000 pensionāru devalvācija un tai sekojošā inflācija būtiski ierobežotu reālo pirktspēju, kamēr pašreizējā pretkrīzes programma, kas paredz lata kursa saglabāšanu, ne tikai sola nesamazināt pensijas, bet arī prognozē cenu samazināšanos šā gada gaitā. Tiesa, SVF savā Latvijas pretkrīzes programmas analīzē arī raksta, ka straujam un krasam devalvācijas izraisītam kritienam varētu sekot nedaudz ātrāka atkopšanās, sākot ar 2010.gadu. Taču tas balstās uz pieņēmumu, ka līdz tam laikam būs atdzīvojies eksports. Patlaban tendences pasaules ekonomikā iet pretējā virzienā. *** Lats un tā vērtība 2008. gada decembrī Latvijas Bankas ārvalstu valūtu rezerves par 111% nosedza apgrozībā esošos latus. Ja pagājušā gada novembrī lats būtu devalvēts par 15%, papildu ieguvums no eksporta būtu 47 miljoni latu, bet papildu izdevumi par importu - 78 miljoni. 15% devalvācija nozīmētu 8,6% pieaugumu pārtikas cenās un 10% pieaugumu siltuma cenā, bet 15% pieaugumu importētajiem apģērbiem, apaviem, degvielai.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0