Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātajā konkursā uz VSIA Latvijas Nacionālais teātris valdes locekļa amatu noteiktajā termiņā pieteikušies 14 pretendenti, informēja KM pārstāve Dace Vizule.
Režisores Ināras Sluckas izrādē La kritusī galvenās pirmā un
otrā plāna lomas ir iestudētas divos sastāvos, tādējādi būtiski
mainās varoņu attiecību traktējums un uzveduma noskaņa
Ņemot vērā zemo pretendentu aktivitāti izsludinātajā atklātajā konkursā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais teātris (LNT) valdes locekļa amata vietu, Kultūras ministrija (KM) lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu konkursā līdz 9. jūnijam, informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
No 10. maija Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē skatāma Džuzepes Verdi, Edgara Mākena, Aleksandra Dimā (dēla), Evarta Melnalkšņa un Ināras Sluckas muzikālā melodrāma La Kritusī.
Pirmdien, 8. maijā, Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs iepazīstināja ar teātra plāniem nākamajai sezonai, informēja Latvijas Nacionālā teātra Mārketinga un pārdošanas daļas vadītāja Lolita Grāvīte.
Kultūras ministrija (KM) 26. aprīlī izsludinājusi atklātu konkursu uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) Latvijas Nacionālais teātris valdes locekļa amatu. Pretendenti aicināti pieteikumus iesniegt līdz šī gada 19. maijam, informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Režisors Reinis Suhanovs izrādē Baltiešu armija iedzīvina karikatūrista Edgara Ozoliņa vīzijas par alternatīvo Baltiju, kas Islandē uzkrāj dzīvo spēku atbrīvošanai no okupantiem
No 10. maija Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē Džuzepes Verdi, Edgara Mākena, Aleksandra Dimā (dēla), Evarta Melnalkšņa un Ināras Sluckas melodrāma La KRITUSĪ, informēja teātra pārstāvji.
Nacionālā teātra iestudējums Ričards. Nekā personīga liek
apbrīnot režisora Elmāra Seņkova drosmi riskēt, meklējot
arvien jaunus paņēmienus, kā izteikt savu laiku, un nebaidīties
palikt nesaprastam
XX GS. otrajā pusē mākslinieka Edgara Ozoliņa radītie kolorītie tēli ar izteiksmīgajām formām bija redzami gan karikatūrās Dadzī, gan bērnu grāmatu ilustrācijās, gan erotiskos zīmējumos reiz tik pretrunīgi vērtētajā grāmatā Mīlestības vārdā. Bet reti kurš zina, ka 70. gadu vidū – dziļos padomju laikos – Ozoliņš kaldināja pats savu utopisku plānu par Latvijas neatkarības atgūšanu.
Kad Latvijas Nacionālais teātris piedāvāja režisoram Elmāram Seņkovam iestudēt izrādi uz lielās skatuves, viņš nolēmis, ka repertuārā būtu vajadzīga izrāde, kas runā par šodienu, attiecībām, cilvēkiem, vidi, kurā dzīvojam.