Labiņāki, bet ne mākslinieki
Teiksim, mākslas aksioma ir tā, ka mākslai jāiet realitātei pa priekšu, tai ir nojausmas, intuīcijas un paredzējuma funkcijas. Citādi tā nedos neko jaunu. (..) Pie tā ir jāpierod, tas ir jāapgūst. Kas varētu būt vienkāršāk, kā izlikties visusaprotošam un visupieņemošam? Bet tie būtu meli, un mūsu savstarpējās attiecības vairs nebūtu tīras.