LNMM jaunieguvumu izstādes Muzejs izvēlas kopiespaids pārliecina – ir no kā izvēlētiesIzstādes mazliet koķetais, uz sevi vērstais nosaukums (ieklausieties – izvēlas, nevis, piemēram, piedāvā vai iepazīstina!) patiesībā labi parāda, kam ir teikšana mākslas pasaulē. Ne jau no mākslinieka atkarīgs, vai viņa darbs atrod savu skatītāju.
Dari, ko gribi, – mēs parasti sakām, lai parādītu, ka mums vienalga, vai pareģotu, ka tik un tā neizdosies. Taču reizi gadā es to pavisam nopietni vēlētu visiem māksliniekiem – gan tiem, ar kuriem esmu pazīstams, gan neklātienē.
Vizuālā māksla. Ilzes Orinskas izstāde Stropā Berlīnes galerijā _M + R Fricke_Berlīnes galerijā M + R Fricke patlaban apskatāma latviešu gleznotājas Ilzes Orinskas izstāde Stropā. Šis ir turpinājums mākslinieces vairāk nekā desmit gadu aktīvajai radošajai darbībai Vācijā, kas pēdējā gadā bijusi īpaši veiksmīga - viņas personālizstādes bija skatāmas Gerharda Marksa muzeja paviljonā Brēmenē un Laikmetīgās mākslas centrā Zīkē.
Nedēļas aktualitāte. Pat gleznas, kas iepirktas Laikmetīgās mākslas muzejam, klusi dus noliktavāsReti kurš šodien vairs atceras Aloiza Brenča kriminālfilmu Rallijs (1978), kuras sižetu veidoja iztēli kņudinošs stāsts, kā ļaundari cenšas izvest uz Rietumiem (tolaik - naidīgo, ļauno kapitālistu pasauli!) muzejā nozagtu gleznu, turklāt ļoti amizantā veidā - sarullētu un paslēptu žigulīša durvīs.
Lūk, ko nesen žurnālam Privātā Dzīve pirms nedēļas stāstīja Prāta vētras ģitārists Jānis Jubalts par jaunā albuma tapšanu: «Mums bija jāiet uz muzejiem un jāpieraksta gleznu nosaukumi. Tie ir ļoti interesanti, no tiem vari veidot dziesmu. Tāpēc arī ir dziesma Vēl viena klusā daba. Sev par lielu kaunu jāatzīst, ka pirmo reizi biju Latvijas Mākslas muzejā. Biju patīkami pārsteigts. Skatījos uz Purvīša gleznām, un, jo ilgāk skaties, šķiet - ainava sāk peldēt.»
Jau vairākas nedēļas, plašsaziņas līdzekļu īpaši neievērota, kim? mākslas centrā apskatāma maza, bet īsta pērle: amerikāņu mākslinieka Nika Mausa telpas instalācija, kas veidota speciāli šai vietai.