Dr. Kārlis I. Āboliņš
Ķelnes Universitātes banku ekonomikas zinātņu doktors
Bij. Bavārijas pavalsts bankas līdzvadītājs Luksemburgā
Ekonomiskās krīzes pamati - secinājumi Latvijai
Analizējot kapitālistisko jeb naudas aprites ekonomikas vēsturi, nonāk pie secinājuma, ka katras ekonomiskās ‘zemestrīces” izraisīšanas pamatā ir baņķieru inovācijas. Banku darījumu inovācijās paslēptos riskus neaptvēra ne inovāciju izgudrotāji, ne banku pārvaldes vai uzraudzības institūcijas.
Par pašreizējās ekonomiskās krīzes pamatu var teikt vismaz trīs banku darbības inovācijas, kuras agrāk nebija.
1. Izmaiņas grāmatvedībā. Bilances aktīvu un pasīvu objektu vērtības noteikšana pēc IAS (International Accounting Standards) ar attiecīgās dienas vērtību un nevis ar aktīvu un pasīvu objektu vēsturisko vērtību. Iznākums ir, banku bilances ir palikušas neizteiksmīgas, jeb tās var manipulēt. Vēl sliktāk, banku revizori nav vairs banku kontrolieri, bet gan rokas puiši bankas bilances manipulācijas veikšanā. Visu padara vēl bīstamāku, ka bankas tāpat kā valstis vērtē trīs reitingu aģentūru kartelis, kuru reitingu dēļ pasaule iepazinās ar ģiptīgiem vērtspapīriem un valstis bija spiestas par savu nodokļu maksātāju naudu savā īpašumā pārņemt ‘sliktās bankas”, kuras sastāv no nenovērtējamiem finanšu darījumiem. Nepietiek ar to, ka banku revizori nav vairs banku kontrolieri, vēl bīstamāki, bankas ir ieguvušas plašas iespējas izvairīties no valsts banku uzraudzības institūcijām, speciālus nodibinājumus organizējot ofšoros.
2. Bankas finansējas nevis ar noguldījumiem no krājējiem, bet bankas savā starpā finansē viena otru ar lēto centrālo banku naudu, taču procentu likmes atkal nosaka reitingu aģentūru kartelis. Bankas novērtējums ar AAA nozīmē, ka banka var no citām bankā aizņemties ar ļoti zemu procenta likmi. Līdz ar to bankas attālinājās no reālās dzīves. Nevis krājēju noguldījumu pārvēršana par kredītiem, kuri ir vajadzīgi uzņēmējiem – sevišķi jau maziem un vidējiem. Bet gan sindicēti kredīti un neatbildīgas investīcijas, kuras neveicina noguldījumu palielināšanu. Piemērs: bezatbildīgais nekustamo īpašumu finansēšana Latvijā.
Darbu piedāvājumi nav viss no bankām, bet gan no kredītu piedzinēju firmām.
3. Jaunu finanšu produktu attīstība galvenokārt, lai kredītus pārvērstu par obligācijām vai vērtspapīriem un tos pārdotu citām bankām vai investoriem kā pensiju fondiem. Vēl jauns un ietekmīgs spekulācijas instruments ir apdrošinājumi pret kredītu insolvenci, ar kuriem patlaban spekulē sakarā ar Grieķijas finansiālām grūtībām.
Šo jauno instrumentu tirgošanu sauc par ‘investment banking’ ar kuriem bankas pārvērtās par spēļu kazino un vairs nav uzņēmumu finansētāji uz depozītu bāzes. Der zināt, ka Vācijas lielākai bankai bilancē kredīti ir vien vairs kādi 20%, pārējais ir „investment banking”.
Secinājumi Latvijai.
Tā kā banku kontroli jau šodien un vēl vairāk turpmāk var veikt galvenokārt no makroekonomiskā viedokļa, tad banku kontroles institūcijas/u ir jāintegrē centrālā bankā, jo tur jābūt (ceru, ka tā tas ir) pamatā makroekonomiskai zināšanai un domāšanai.
Kā jau par to runā G20 grupā, tad bankas jādala kreditējošā un nekreditējošā daļā. Valstīm ir jāglābj vienīgi kreditējošās bankas, jo tās drīkst finansēties galvenokārt ar noguldītāju un centrālās bankas naudu, bet ne ar citu banku naudu. Tikai ‘investment” banku darbību apliek ar banku nodokli, bet ne kreditējošas bankas.
Lai Latvija tiktu pie solīdi kreditējošas un konkurēt spējīgas bankas, tad Parex banku jāpārvērš par pašvaldībām piederošu banku pret attiecīgām parādu zīmēm. Pašvaldības bankas noguldījumu drošību garantē ar saviem īpašumiem.
To Latvijā nevar neviena ārzemju banka.
Parex banku jādala nevis labos vai sliktos darījumos, bet gan darījumos, kuriem ir saistības ar attiecīgās pašvaldības apgabalu un kuriem tādas nav. Pašvaldību bankas veicina un finansē pašvaldībās ekonomisko aktivitāti un darba vietu rašanos. Pašvaldības bankas cesījas vai izsoles kārtībā iegūst attiecīgā pašvaldības apgabalā iedzīvotāju dzīvokļu un māju kredītus no citām bankām un tos pārfinansē.
Pašvaldības bankas pārfinansē Dienvidu tiltu un Rīgas Centrālo tirgu, kurš ir jāpārveido. Tāpat kā Rīgas lidostu un ostu, kuras ir jāattīsta, bet neviss ar buldozeriem vai ar neskaidrām finanšu konstrukcijām.
Cilvēki paliek Latvijā, vai tur atgriežas.
Ir atšķirība, vai padomdevējs zina Latvijas un pasaules finanšu organizācijas realitātes, vai ne. Saņemot par savu nezināšanu lielu Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Ja noskaidrojas, ka pie eiro tik ātri netiks un Latviju grib attīstīt arī par nozīmīgu un svarīgu austrumu finanšu centru, tad lats nav viss jādevalvē, bet gan jādala.
Jādala tirgus latā un banku latā. (Bijušais Luksemburgas modelis, ar kuru Luksemburga kļuva bagāta un neviss kā bijušais PSRS rubļa modelis, ar kuru tā bankrotēja.)
Ar tirgus latu nodarbojas vienīgi pašvaldību bankas un ar to maksā algas, pensijas, pabalstus un nodokļus. Tikai ar tirgus latu var pirkt preces un pakalpojumus un nekustamos īpašumus kā Jūrmalā tā citviet Latvijā. Luksemburgā neviens hektārs lauksaimniecības zemes nepieder ārzemniekiem.
Tirgus franks Luksemburgā bija dalīts vēl divās daļās, lai maziņās Luksemburgas atkārtotās okupācijas gadījumā derētu maziņās Luksemburgas valūta kā liels derīgs maksājuma līdzeklis visā pasaulē.
Banku lats nav saistīts ne ar eiro, ne ar ko citu, jo tā vērtību nosaka vien „investment” banku aktivitātes. Tā ‘investment” bankām Latvijā būtu visas iespējas, lai tās ar pilnu klapi finansē pēc iespējas daudzus projektus un burbuļus aiz Zilupes un citviet Āzijā un Āfrikā, kā to darīja „investment” bankas maziņā Luksemburgā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Un maziņā Luksemburga kļuva bagāta. Pat loti. Piemērs: bērnu naudu Luksemburgā maksāja, kamēr bērns bija 27 gadu vecs....
Pievieno komentāru