Frustrācija 7

  • 0
  • Pievienot

Kā zināms, frustrācija ir psihisks stāvoklis, kas var izveidoties, ja cilvēkam ceļā uz nozīmīgu mērķi rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi. Būtībā tas nozīmē psihiskas krīzes stāvokli tādā dzīves situācijā, kurā kāda cilvēka iepriekšējā pieredze un līdzšinējie reakciju veidi nav pietiekami, lai pārvarētu aktuālās problēmas un tāpēc subjekts, baiļu mudināts, liek lietā agresīvus pasākumus, tādus kā lamas, vai pat fizisks vandālisms, ko pietiek sākt, lai viegli turpinātu.

Iemesls tādām izpausmēm galvenokārt ir situācijas, kas ir nepatīkamas, vai citu cilvēku piezīmes, kas tiek uzskatītas par netaisnām vai pārspīlētām. Te var būt runa par noraidītu lūgumu, par tramvaju, kas kavējas, vai pārāk lielu rēķinu par automašīnas remontu, par darba zaudēšanu, par nespēju atmaksāt neprātīgus parādus  un līdzīgiem gadījumiem.

Taču visos gadījumos vainīgā meklētājs faktiski blamējas apmēram kā suns, kam vokalizācija patiesībā liecina par konfliktu vai frustrāciju. Protams, tāds nobijies suns var iekost visai sāpīgi, bet tas ir tikai suns un tā riešana nozīmē vien to, ka pat visnaidīgākais suns parasti arī pats ir nedaudz nobijies, bet bezbailīgie policijas suņi klusēdami metas virsū, ja kāds nepatīk, un saimnieks mudina. Interesanta ir teorija, ko gan grūti pierādīt, tāpat kā noliegt, ka vairums suņu savas emocijas dara zināmas rejot tāpēc, ka visa mūža garumā tā arī nekļūst pieauguši, bet pieaugušie klusē, bet rīkojas. 

Par suņiem ienāk prātā, kad nākas uzzināt par savstarpējo „apriešanu” ko praktizē cilvēki, sevišķi, ja tie ir jau labi sen pieskaitāmi pieaugušo kompānijai(patiesībā atšķirība starp pieaugušu un bērnu nav tikai nodzīvotie gadi, bet gan atbildības pakāpē, jo gadās pat, ka sirmumu sagaidījušie, izturas bezatbildīgi, bet starp pamatskolniekiem var sastapt atbildīgus un izcili godīgus subjektus). Kāds kaut ko pasaka, vai uzraksta, izmantodams tiesības paust viedokli, bet kāds, kas nonācis frustrācijā, jo iekūlies smagos mēslos un kam tā cita kāda viedoklis netīk, tā vietā lai, kā piedien pieaugušam, argumentēti apstrīdētu viņaprāt aplamo, metas citādi domājošo „apriet” apliecinot gatavību likt lietā kaut ko smagāku, tiešā un pārnestā nozīmē. 

Bēdīgi, ka mūsu sabiedrībā tā ir ierasta prakse, bet vēl bēdīgāk, ka to var sastapt arī tajos līmeņos, tur "augšā"  esošiem, kas ietekmē dzīvi tiem "apakšējiem". Kad kaimiņu suņi, katrs žoga savā pusē, neganti rej viens uz otru, tas tikai traucē mieram, bet, kad to sāk darīt saimnieki, kurus mudina bailes no pašu „sabrūvētā” , tas mieru sagrauj.

P.S. Nozākāts žurnālists, kas tik vien kā paudis savu viedokli, vai ierēdnis, kam tiesas nospriesto izpildīt ir tikai darbs, tāpat kā tās sadedzinātās automašīnas un sasistie skatlogi, arī kādas valsts pilsonība, nav vainojami pie kreņķiem, bet lai izgāztu dusmas noder. 

Pievieno komentāru

Blogi

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0