Edvīns Šnore: Jāveicina Latvijai nelojālo cilvēku aizbraukšana 344

  • 0
  • Pievienot

12.Saeimas vēlēšanas notiks jau pēc pusotra mēneša. Lai vēlētāji varētu izdarīt pārdomātu izvēli, Sestdiena publicē intervijas ar nozīmīgāko partiju spilgtākajiem politiķiem. Šoreiz tiekamies ar vēsturnieku un režisoru Edvīnu Šnori, kurš kļuvis par vienu no Nacionālās apvienības (NA) saraksta līderiem.

Lai gan NA rindās Šnore ir jaunpienācējs, šopavasar Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņam tikai nedaudz pietrūka līdz eiroparlamentārieša statusam – sarakstā izvirzīts ar 4.numuru, viņš rezultātos pakāpās līdz 2.vietai, apsteidzot pat Baibu Broku. Kā rāda viņa 2008.gadā uzņemtās filmas The Soviet Story plašā rezonanse pasaulē, tieši Eiropā režisoram, vēsturniekam un politologam Šnorem būtu īstā vieta, kur vēl plašāk atvērt rietumnieku acis uz Krievijas īstenību. Viņš pats gan apgalvo, ka acis jāatver tieši pašu mājās, proti, Krievijas draudu priekšā jābeidz izlikties, ka integrācija ir notikusi sekmīgi, jo šāda izlikšanās var radīt problēmas ne tikai mums, bet arī mūsu sabiedrotajiem.

Fragments no intervijas:

Nesen tikāt iecelts par vadītāju komisijai, kam jāaprēķina padomju okupācijas nodarītie zaudējumi. Cik reālas ir izredzes piedzīt šos zaudējumus no Krievijas kā PSRS mantinieces?

Komisijas darbs ir atjaunots, vairums pētījumu par zaudējumu apmēriem ir veikti. Mūsu uzdevums ir šos pētījumus un aprēķinus piestādīt Krievijai. Cits jautājums, ka Krievija tos var neuzskatīt par saistošiem. Tagad tikpat kategoriski viņi izsakās par Krimu, ka "jautājums slēgts". Viņiem tas varbūt ir slēgts, bet visai pārējai pasaulei — atklāts, tur ir bijis starptautisko normu pārkāpums no Krievijas puses. Tātad Krievijas bravūrīgajai attieksmei mūs nevajadzētu mulsināt. Pašreizējais režīms Krievijā nebūs mūžīgs. Redzu tajā lielas paralēles ar nacistu režīmu, un droši vien arī Putins beigs līdzīgi.

Ar lielu karu?

Cik liels tas karš būs, grūti pateikt, bet skaidrs, ka Putins ir tikpat avantūristiski un agresīvi noskaņots, kāds bija Hitlers. Viņam kā bijušajam čekas darbiniekam nav arī morālu bremžu, kā persona viņš ir izveidots čekas vidē, un pēc Padomju Savienības sabrukšanas kā tāds Frankenšteins pats sācis darboties savā dzīvē. Putins neapstāsies, ja viņu neapturēs.

Vai to nevajadzēja izdarīt jau pēc uzbrukuma Gruzijai 2008.gadā?

Protams, Rietumeiropas reakcijai vajadzēja būt savādākai. Bet, redzot to tempu, kādā tagad virzās Putins, gals vairs nav tālu.

Vai jūs šo galu varat iztēloties?

Krievija sadalīsies. Tiešām neredzu, kas to satur kopā. Ekonomikas struktūra kā Āfrikā, pārdod resursus, pati neko neražo. Vienīgais, kas tai ir, — atombumbas.

Šogad kādā publikācijā rakstījāt, ka integrācija Latvijā nav izdevusies, ka ir lietas, kuras nav iespējamas, un vienīgā jēgpilnā darbība šādā situācija būtu veicināt daļas krievvalodīgo aizbraukšanu, lai viņu īpatsvars samazinātos. Kā to, jūsuprāt, būtu iespējams panākt?

Būtu visādā veidā jāveicina, lai cilvēkiem, kuriem Latvijā ir grūti, kuri šeit jūtas pazemoti un apgrūtināti, ka te jāmācās latviešu valoda, būtu iespēja izceļot tur, kur ir labāk. Integrācijas situācija Latvijā ir vissarežģītākā visā Eiropā, nav pat skaidrs, vai pamatnācija savā galvaspilsētā ir minoritāte vai majoritāte. Nevienam nav noslēpums, ka ir grūti integrēt 50 procentus krievvalodīgo latviešu vidē, ja, ieslēdzot televizoru, vari dzīvot arī tikai krieviski. Tīri profesionālas intereses dēļ skatos Krievijas ziņas, un tā ir vistīrākā kara propaganda, hrestomātiska! Mēs pagaidām esam tikai kā Ukrainas notikumu skatītāji, bet jāņem vērā, ka arī mums Latvijā ir daudz krievvalodīgo un lielākā daļa acīmredzami piekrīt Maskavas pozīcijai.

Bet kā jūs praktiski veicinātu Latvijai nelojālo aizbraukšanu? Maksātu pabalstus, apelētu pie Rietumiem?

Pirmais solis ir mainīt politisko attieksmi. Līdz šim šāds uzstādījums ir bijis tabu, mums dominē viedoklis, ka visi šeit dzīvojošie krievi mums ir vajadzīgi, viņi visi ir Latvijas draugi un visi bijuši par Latvijas neatkarību. Šis uzstādījums, manuprāt, ir meli. Mēs visu laiku esam dzīvojuši kā pasakā par kailo karali, mums trūkst viena, kas pasaka, ka karalis ir kails, ka situācija nebūt nav tāda, kādu mums politkorekti mēģina pasniegt. 25 gadu laikā integrācija lielā mērā nav izdevusies, mums ir krieviska vide, mēs nevaram izlūgties, lai pieņem Latvijas pilsonību, runā latviski.

Ja piepildās jūsu vīzija un aizbrauc pusmiljons Latvijai nelojālo cittautiešu, kas notiks ar mūsu ekonomiku, ja zaudēsim tik daudz nodokļu maksātāju?

Neko traģisku tur nesaskatu. Igaunijā jau ir mazāk iedzīvotāju, mazāks iedzīvotāju blīvums, Islandē vēl mazāks, kāpēc viņi neieved viesstrādniekus? Mūsu mērķis nav plika demogrāfija. Latvija ir nacionāla valsts, mums svarīgas ir pamatnācijas intereses.

Bet kas uzturēs infrastruktūru, ja iedzīvotāju skaits samazināsies vēl vairāk?

Es redzu, ka situācija ar lielo migrantu skaitu ir bumba ar laika degli, kas var beigties ļoti slikti, ņemot vērā agresīvo Krieviju mums blakus.

Visu interviju ar Edvīnu Šnori lasiet žurnāla Sestdiena 22.augusta numurā!

Pievieno komentāru

Sestdiena

Asinīs mirkstošās pilsētas
Asinīs mirkstošās pilsētas  39   

Kādreiz par mafijas pilsētu dēvētajā Čikāgā gada pirmajos deviņos mēnešos nogalināts vairāk cilvēku nekā pērn...

Rēzija cilvēka mētelītī
Rēzija cilvēka mētelītī  39   

Aktrise Rēzija Kalniņa spēlē nesatikšanās traģiku Dž. Dž. Džilindžera jaunākajā izrādē 8 mīlošas sievietes, ir...

Pieminot Teodoru
Pieminot Teodoru    3   

Viņi ieņem nozīmīgu lomu cilvēka dzīvē, un, gluži tāpat kā cilvēku, arī viņu "labāko draugu" vidū sastopami gan valsts...

Koru lielvalsts apliecinājums
Koru lielvalsts apliecinājums    5   

Koru lielvalsts apliecinājums manas ambīcijas ir padarīt šo konkursu par Formulu 1. Tam jau tuvākajā nākotnē ir...

Slaktēt kārais prezidents
Slaktēt kārais prezidents  17   

Tikai nepilnus trīs mēnešus pēc prezidenta Rodrigo Dutertes nākšanas pie varas Filipīnas "noasiņo" narkokarā,...

Skatīties zvaigznēs
Skatīties zvaigznēs    1   

Sestdien noslēdzas 73. Starptautiskais Venēcijas filmu festivāls. Ko šoreiz piedāvā senākā kinofestivāla programma, un...

Sacensībā aizmirst visas bēdas
Sacensībā aizmirst visas bēdas    7   

Iedvesmojošiem dzīvesstāstiem bagātākais sporta notikums šajās dienās sācies Riodežaneiro, kas neilgi pēc olimpisko...

Gandrīz zirnekļcilvēki
Gandrīz zirnekļcilvēki  2   

Mammu, mammu, skaties, īsts Spaidermens! – iesaucās kāds zēns, redzot no mājas laižamies lejā industriālo...

Šī ir Kamčatka, bērniņ!
Šī ir Kamčatka, bērniņ!  26   

Ēst ikrus ar karotēm brokastīs un mežā lielīgi iet garām bekām, laužot tikai tīras baravikas, iemācīties...

Kas esam mēs ārzemēs
Kas esam mēs ārzemēs  14   

Atstājuši dzimteni dažādu iemeslu dēļ, četri latvieši, vēl gana jauni trīsdesmitgadnieki, atraduši domubiedrus un...

Nepazaudēt jaunību
Nepazaudēt jaunību  24   

Apvītas ar leģendām un stāstiem par pusslepenu paralēlo dzīvi organizācijas iekšienē pat mūsdienās – tādas nezinātājam...

Padomju cilvēks ir miris
Padomju cilvēks ir miris    61   

Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotā zinātniskā...

Simto deputātu gaidot
Simto deputātu gaidot  21   

Vecumnieku novada priekšsēdētājs Rihards Melgailis Saeimas sēžu zālē ir bijis vienu reizi. Toreiz viņu no tās izdzina....

Ne mana cūka, ne ceļmala
Ne mana cūka, ne ceļmala    13   

Tuvojoties valsts simtgadei, daudz tiek runāts par gaidāmo kultūras programmu un, kā labāk pilnīgi visiem ļaut sajust...

Divas Dienas vienā dienā
Divas Dienas vienā dienā  11   

Pirms 25 gadiem augusta puča 3. dienā tika de facto atjaunota Latvijas neatkarība. Šogad 21. augustā,...

Ēdiena izšķērdētāji
Ēdiena izšķērdētāji    24   

Kamēr gandrīz 800 miljoni pasaules iedzīvotāju cīnās par katru maltīti, tikmēr citi ik gadu atkritumos izmet pārtikas...

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0