Edvīns Šnore: Jāveicina Latvijai nelojālo cilvēku aizbraukšana 344

  • 0
  • Pievienot

12.Saeimas vēlēšanas notiks jau pēc pusotra mēneša. Lai vēlētāji varētu izdarīt pārdomātu izvēli, Sestdiena publicē intervijas ar nozīmīgāko partiju spilgtākajiem politiķiem. Šoreiz tiekamies ar vēsturnieku un režisoru Edvīnu Šnori, kurš kļuvis par vienu no Nacionālās apvienības (NA) saraksta līderiem.

Lai gan NA rindās Šnore ir jaunpienācējs, šopavasar Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņam tikai nedaudz pietrūka līdz eiroparlamentārieša statusam – sarakstā izvirzīts ar 4.numuru, viņš rezultātos pakāpās līdz 2.vietai, apsteidzot pat Baibu Broku. Kā rāda viņa 2008.gadā uzņemtās filmas The Soviet Story plašā rezonanse pasaulē, tieši Eiropā režisoram, vēsturniekam un politologam Šnorem būtu īstā vieta, kur vēl plašāk atvērt rietumnieku acis uz Krievijas īstenību. Viņš pats gan apgalvo, ka acis jāatver tieši pašu mājās, proti, Krievijas draudu priekšā jābeidz izlikties, ka integrācija ir notikusi sekmīgi, jo šāda izlikšanās var radīt problēmas ne tikai mums, bet arī mūsu sabiedrotajiem.

Fragments no intervijas:

Nesen tikāt iecelts par vadītāju komisijai, kam jāaprēķina padomju okupācijas nodarītie zaudējumi. Cik reālas ir izredzes piedzīt šos zaudējumus no Krievijas kā PSRS mantinieces?

Komisijas darbs ir atjaunots, vairums pētījumu par zaudējumu apmēriem ir veikti. Mūsu uzdevums ir šos pētījumus un aprēķinus piestādīt Krievijai. Cits jautājums, ka Krievija tos var neuzskatīt par saistošiem. Tagad tikpat kategoriski viņi izsakās par Krimu, ka "jautājums slēgts". Viņiem tas varbūt ir slēgts, bet visai pārējai pasaulei — atklāts, tur ir bijis starptautisko normu pārkāpums no Krievijas puses. Tātad Krievijas bravūrīgajai attieksmei mūs nevajadzētu mulsināt. Pašreizējais režīms Krievijā nebūs mūžīgs. Redzu tajā lielas paralēles ar nacistu režīmu, un droši vien arī Putins beigs līdzīgi.

Ar lielu karu?

Cik liels tas karš būs, grūti pateikt, bet skaidrs, ka Putins ir tikpat avantūristiski un agresīvi noskaņots, kāds bija Hitlers. Viņam kā bijušajam čekas darbiniekam nav arī morālu bremžu, kā persona viņš ir izveidots čekas vidē, un pēc Padomju Savienības sabrukšanas kā tāds Frankenšteins pats sācis darboties savā dzīvē. Putins neapstāsies, ja viņu neapturēs.

Vai to nevajadzēja izdarīt jau pēc uzbrukuma Gruzijai 2008.gadā?

Protams, Rietumeiropas reakcijai vajadzēja būt savādākai. Bet, redzot to tempu, kādā tagad virzās Putins, gals vairs nav tālu.

Vai jūs šo galu varat iztēloties?

Krievija sadalīsies. Tiešām neredzu, kas to satur kopā. Ekonomikas struktūra kā Āfrikā, pārdod resursus, pati neko neražo. Vienīgais, kas tai ir, — atombumbas.

Šogad kādā publikācijā rakstījāt, ka integrācija Latvijā nav izdevusies, ka ir lietas, kuras nav iespējamas, un vienīgā jēgpilnā darbība šādā situācija būtu veicināt daļas krievvalodīgo aizbraukšanu, lai viņu īpatsvars samazinātos. Kā to, jūsuprāt, būtu iespējams panākt?

Būtu visādā veidā jāveicina, lai cilvēkiem, kuriem Latvijā ir grūti, kuri šeit jūtas pazemoti un apgrūtināti, ka te jāmācās latviešu valoda, būtu iespēja izceļot tur, kur ir labāk. Integrācijas situācija Latvijā ir vissarežģītākā visā Eiropā, nav pat skaidrs, vai pamatnācija savā galvaspilsētā ir minoritāte vai majoritāte. Nevienam nav noslēpums, ka ir grūti integrēt 50 procentus krievvalodīgo latviešu vidē, ja, ieslēdzot televizoru, vari dzīvot arī tikai krieviski. Tīri profesionālas intereses dēļ skatos Krievijas ziņas, un tā ir vistīrākā kara propaganda, hrestomātiska! Mēs pagaidām esam tikai kā Ukrainas notikumu skatītāji, bet jāņem vērā, ka arī mums Latvijā ir daudz krievvalodīgo un lielākā daļa acīmredzami piekrīt Maskavas pozīcijai.

Bet kā jūs praktiski veicinātu Latvijai nelojālo aizbraukšanu? Maksātu pabalstus, apelētu pie Rietumiem?

Pirmais solis ir mainīt politisko attieksmi. Līdz šim šāds uzstādījums ir bijis tabu, mums dominē viedoklis, ka visi šeit dzīvojošie krievi mums ir vajadzīgi, viņi visi ir Latvijas draugi un visi bijuši par Latvijas neatkarību. Šis uzstādījums, manuprāt, ir meli. Mēs visu laiku esam dzīvojuši kā pasakā par kailo karali, mums trūkst viena, kas pasaka, ka karalis ir kails, ka situācija nebūt nav tāda, kādu mums politkorekti mēģina pasniegt. 25 gadu laikā integrācija lielā mērā nav izdevusies, mums ir krieviska vide, mēs nevaram izlūgties, lai pieņem Latvijas pilsonību, runā latviski.

Ja piepildās jūsu vīzija un aizbrauc pusmiljons Latvijai nelojālo cittautiešu, kas notiks ar mūsu ekonomiku, ja zaudēsim tik daudz nodokļu maksātāju?

Neko traģisku tur nesaskatu. Igaunijā jau ir mazāk iedzīvotāju, mazāks iedzīvotāju blīvums, Islandē vēl mazāks, kāpēc viņi neieved viesstrādniekus? Mūsu mērķis nav plika demogrāfija. Latvija ir nacionāla valsts, mums svarīgas ir pamatnācijas intereses.

Bet kas uzturēs infrastruktūru, ja iedzīvotāju skaits samazināsies vēl vairāk?

Es redzu, ka situācija ar lielo migrantu skaitu ir bumba ar laika degli, kas var beigties ļoti slikti, ņemot vērā agresīvo Krieviju mums blakus.

Visu interviju ar Edvīnu Šnori lasiet žurnāla Sestdiena 22.augusta numurā!

Pievieno komentāru

Sestdiena

Populistu pavasaris Eiropā
Populistu pavasaris Eiropā  81   

Laikā, kad Eiropa nesekmīgi cenšas risināt  migrācijas krīzi un iekustināt stagnējošo ekonomiku, virknē valstu...

Liepājas dzelzs spārni
Liepājas dzelzs spārni    7   

Pēc divu gadu rekonstrukcijas darbiem durvis vērusi vēju pilsētas lidosta. Pirmās brīvvalsts laikā Liepāja bija...

Izved Lielvārdes jostu pastaigā
Izved Lielvārdes jostu pastaigā    4   

Nevis vienkārši apceļo Čīli, bet atstāj tur arī savas pēdas – piemiņai par jaunās mākslinieces Karīnas Andrejevas...

Esam mazi, bet ļoti smukiņi
Esam mazi, bet ļoti smukiņi  9   

Latvijas Kultūras akadēmijas 25 gadu jubilejā tās rektore, kultūras teorētiķe Rūta Muktupāvela stāsta, par ko viņa...

Maskavas piezīmes
Maskavas piezīmes  17   

Pasaules čempionāts hokejā šogad norisinās Krievijā. Latvijas izlase spēlē A grupā Maskavā, un tieši ar bailēm no šīs...

Maratonista dienasgrāmata
Maratonista dienasgrāmata  10   

Ēst miltus vai īpašās želejas? Katru dienu noskriet arvien lielāku distanci vai trenēties tikai ik pārdienas?...

Apsarmo kā zemessargs
Apsarmo kā zemessargs  33   

Tējai no biedra termosa ir īpaša garša, konservi ir labāki par sviestmaizēm, un laiks ceļā vienmēr ir jāizmanto...

Laura groza operu
Laura groza operu  22   

Teātra jomas speciālisti zina teikt, ka Latvijā ir divi spoži režisori, ar kuriem aktieriem ir bīstami strādāt, –...

Zalkša zīmes skeitparks
Zalkša zīmes skeitparks   

Laiks Ziedonim balvas ieguvējs Jānis Galzons ar etnogrāfiskajām zīmēm cenšas skolēniem iemācīt paskatīties dziļāk –...

Par dzīvi ar ordeni
Par dzīvi ar ordeni  30   

Valsts augstākais apbalvojums ir īpašs novērtējums, ko katru gadu piešķir vairākiem desmitiem cilvēku, kuru...

Solfedžo tīģeris
Solfedžo tīģeris    10   

Par mūziku, pedagoga darbu, tagad daudziem pasaulslaveniem audzēkņiem un… tīģeriem. Skolotāja Maija Kurme jau vairāk...

Nākotne robotiem
Nākotne robotiem    9   

Laiks Ziedonim balvai nominētais jaunais pētnieks Kārlis Berkolds (24) netic, ka mašīnas pārņems pasauli, māca...

Joki mazi
Joki mazi    8   

Vācijas kancleres Angelas Merkeles lēmums apmierināt Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana prasību pret vācu...

Kaimiņa nākamā loma
Kaimiņa nākamā loma  126   

Neguvis piepildījumu ar savu politisko darbību Latvijas Reģionu apvienībā, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš plāno...

Šonedēļ SestDienā: Labrīt!
Šonedēļ SestDienā: Labrīt!  6   

Vai esat redzējuši Nastavševa brīnišķīgo izrādi Vecene? Ja esat, tad droši vien neapstrīdēsiet apgalvojumu, ka...

Eiropiešiem kronis nespiež
Eiropiešiem kronis nespiež    11   

Arī XXI gadsimta Eiropā dažās valstīs valda monarhijas, kurām ir šauras politiskās pilnvaras. Tomēr karaļi un...

Putina gvarde
Putina gvarde  96   

Līdz ar pārkārtojumiem Krievijas iekšlietu sistēmā kaimiņvalstī izveidota arī īpaša, tieši prezidentam pakļauta...

Strads konservos un dzīvajā
Strads konservos un dzīvajā    21   

Viens no Valmieras teātra labākajiem aktieriem Imants Strads gatavojas viesizrādēm rīgā un nezina, ar ko beigsies...

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0