Edvīns Šnore: Jāveicina Latvijai nelojālo cilvēku aizbraukšana 344

  • 0
  • Pievienot

12.Saeimas vēlēšanas notiks jau pēc pusotra mēneša. Lai vēlētāji varētu izdarīt pārdomātu izvēli, Sestdiena publicē intervijas ar nozīmīgāko partiju spilgtākajiem politiķiem. Šoreiz tiekamies ar vēsturnieku un režisoru Edvīnu Šnori, kurš kļuvis par vienu no Nacionālās apvienības (NA) saraksta līderiem.

Lai gan NA rindās Šnore ir jaunpienācējs, šopavasar Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņam tikai nedaudz pietrūka līdz eiroparlamentārieša statusam – sarakstā izvirzīts ar 4.numuru, viņš rezultātos pakāpās līdz 2.vietai, apsteidzot pat Baibu Broku. Kā rāda viņa 2008.gadā uzņemtās filmas The Soviet Story plašā rezonanse pasaulē, tieši Eiropā režisoram, vēsturniekam un politologam Šnorem būtu īstā vieta, kur vēl plašāk atvērt rietumnieku acis uz Krievijas īstenību. Viņš pats gan apgalvo, ka acis jāatver tieši pašu mājās, proti, Krievijas draudu priekšā jābeidz izlikties, ka integrācija ir notikusi sekmīgi, jo šāda izlikšanās var radīt problēmas ne tikai mums, bet arī mūsu sabiedrotajiem.

Fragments no intervijas:

Nesen tikāt iecelts par vadītāju komisijai, kam jāaprēķina padomju okupācijas nodarītie zaudējumi. Cik reālas ir izredzes piedzīt šos zaudējumus no Krievijas kā PSRS mantinieces?

Komisijas darbs ir atjaunots, vairums pētījumu par zaudējumu apmēriem ir veikti. Mūsu uzdevums ir šos pētījumus un aprēķinus piestādīt Krievijai. Cits jautājums, ka Krievija tos var neuzskatīt par saistošiem. Tagad tikpat kategoriski viņi izsakās par Krimu, ka "jautājums slēgts". Viņiem tas varbūt ir slēgts, bet visai pārējai pasaulei — atklāts, tur ir bijis starptautisko normu pārkāpums no Krievijas puses. Tātad Krievijas bravūrīgajai attieksmei mūs nevajadzētu mulsināt. Pašreizējais režīms Krievijā nebūs mūžīgs. Redzu tajā lielas paralēles ar nacistu režīmu, un droši vien arī Putins beigs līdzīgi.

Ar lielu karu?

Cik liels tas karš būs, grūti pateikt, bet skaidrs, ka Putins ir tikpat avantūristiski un agresīvi noskaņots, kāds bija Hitlers. Viņam kā bijušajam čekas darbiniekam nav arī morālu bremžu, kā persona viņš ir izveidots čekas vidē, un pēc Padomju Savienības sabrukšanas kā tāds Frankenšteins pats sācis darboties savā dzīvē. Putins neapstāsies, ja viņu neapturēs.

Vai to nevajadzēja izdarīt jau pēc uzbrukuma Gruzijai 2008.gadā?

Protams, Rietumeiropas reakcijai vajadzēja būt savādākai. Bet, redzot to tempu, kādā tagad virzās Putins, gals vairs nav tālu.

Vai jūs šo galu varat iztēloties?

Krievija sadalīsies. Tiešām neredzu, kas to satur kopā. Ekonomikas struktūra kā Āfrikā, pārdod resursus, pati neko neražo. Vienīgais, kas tai ir, — atombumbas.

Šogad kādā publikācijā rakstījāt, ka integrācija Latvijā nav izdevusies, ka ir lietas, kuras nav iespējamas, un vienīgā jēgpilnā darbība šādā situācija būtu veicināt daļas krievvalodīgo aizbraukšanu, lai viņu īpatsvars samazinātos. Kā to, jūsuprāt, būtu iespējams panākt?

Būtu visādā veidā jāveicina, lai cilvēkiem, kuriem Latvijā ir grūti, kuri šeit jūtas pazemoti un apgrūtināti, ka te jāmācās latviešu valoda, būtu iespēja izceļot tur, kur ir labāk. Integrācijas situācija Latvijā ir vissarežģītākā visā Eiropā, nav pat skaidrs, vai pamatnācija savā galvaspilsētā ir minoritāte vai majoritāte. Nevienam nav noslēpums, ka ir grūti integrēt 50 procentus krievvalodīgo latviešu vidē, ja, ieslēdzot televizoru, vari dzīvot arī tikai krieviski. Tīri profesionālas intereses dēļ skatos Krievijas ziņas, un tā ir vistīrākā kara propaganda, hrestomātiska! Mēs pagaidām esam tikai kā Ukrainas notikumu skatītāji, bet jāņem vērā, ka arī mums Latvijā ir daudz krievvalodīgo un lielākā daļa acīmredzami piekrīt Maskavas pozīcijai.

Bet kā jūs praktiski veicinātu Latvijai nelojālo aizbraukšanu? Maksātu pabalstus, apelētu pie Rietumiem?

Pirmais solis ir mainīt politisko attieksmi. Līdz šim šāds uzstādījums ir bijis tabu, mums dominē viedoklis, ka visi šeit dzīvojošie krievi mums ir vajadzīgi, viņi visi ir Latvijas draugi un visi bijuši par Latvijas neatkarību. Šis uzstādījums, manuprāt, ir meli. Mēs visu laiku esam dzīvojuši kā pasakā par kailo karali, mums trūkst viena, kas pasaka, ka karalis ir kails, ka situācija nebūt nav tāda, kādu mums politkorekti mēģina pasniegt. 25 gadu laikā integrācija lielā mērā nav izdevusies, mums ir krieviska vide, mēs nevaram izlūgties, lai pieņem Latvijas pilsonību, runā latviski.

Ja piepildās jūsu vīzija un aizbrauc pusmiljons Latvijai nelojālo cittautiešu, kas notiks ar mūsu ekonomiku, ja zaudēsim tik daudz nodokļu maksātāju?

Neko traģisku tur nesaskatu. Igaunijā jau ir mazāk iedzīvotāju, mazāks iedzīvotāju blīvums, Islandē vēl mazāks, kāpēc viņi neieved viesstrādniekus? Mūsu mērķis nav plika demogrāfija. Latvija ir nacionāla valsts, mums svarīgas ir pamatnācijas intereses.

Bet kas uzturēs infrastruktūru, ja iedzīvotāju skaits samazināsies vēl vairāk?

Es redzu, ka situācija ar lielo migrantu skaitu ir bumba ar laika degli, kas var beigties ļoti slikti, ņemot vērā agresīvo Krieviju mums blakus.

Visu interviju ar Edvīnu Šnori lasiet žurnāla Sestdiena 22.augusta numurā!

Pievieno komentāru

Sestdiena

Padomju cilvēks ir miris
Padomju cilvēks ir miris    51   

Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotā zinātniskā...

Simto deputātu gaidot
Simto deputātu gaidot  19   

Vecumnieku novada priekšsēdētājs Rihards Melgailis Saeimas sēžu zālē ir bijis vienu reizi. Toreiz viņu no tās izdzina....

Ne mana cūka, ne ceļmala
Ne mana cūka, ne ceļmala    11   

Tuvojoties valsts simtgadei, daudz tiek runāts par gaidāmo kultūras programmu un, kā labāk pilnīgi visiem ļaut sajust...

Divas Dienas vienā dienā
Divas Dienas vienā dienā  10   

Pirms 25 gadiem augusta puča 3. dienā tika de facto atjaunota Latvijas neatkarība. Šogad 21. augustā,...

Ēdiena izšķērdētāji
Ēdiena izšķērdētāji    24   

Kamēr gandrīz 800 miljoni pasaules iedzīvotāju cīnās par katru maltīti, tikmēr citi ik gadu atkritumos izmet pārtikas...

Latvijā skrienu pēc kefīra
Latvijā skrienu pēc kefīra  11   

Enerģiskais latviskums zemes pretējā pusē – tā varētu dēvēt Anitu Andersoni, kura gan dzimusi Austrālijā, bet visu...

Ar lūgšanu uz divriteņa
Ar lūgšanu uz divriteņa  33   

Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas zvani svētdienā skanēja, kā ierasts, pieskandinot pilsētu un pieceļot...

Trendus vairs negribas
Trendus vairs negribas  19   

Pavārs Mārtiņš Sirmais meklē ēšanas tradīcijas tālu pasaulē, saredz gastrotūrisma potences Latvijā un nevēlas skriet...

Nav dūmu bez uguns
Nav dūmu bez uguns   

Līdzās oficiālajiem dienestiem mežus, īpaši ugunsnedrošajos periodos, uzraudzīt no speciāliem torņiem dodas arī...

Kas vēl jāsakārto?
Kas vēl jāsakārto?  7   

Aldis Hofmanis (41) atskatās uz laiku ar Prāta vētru un Latvijas kartē ieliek jaunu – Skaņu un garšu festivāla –...

LOLīgā valoda
LOLīgā valoda  14   

Līdz ar internetu un sociālajiem tīkliem arī latviešu valodā gan sarunās, gan sarakstē ienākuši saīsinājumi, burtu...

Haoss un sportiskās intrigas
Haoss un sportiskās intrigas    11   

Rio Olimpiādes organizatori Brazīlijā vēl īsi pirms tās cīnās ar zādzībām, drošības problēmām un citām nebūšanām, taču,...

Šonedēļ SestDienā: LOMG*
Šonedēļ SestDienā: LOMG*  1   

Kā tas ir – pārstāvēt valsti nevis tikai dažu desmitu vai simtu, bet visas pasaules priekšā? Zināt, ka ar ilgstošiem...

Ziedoņa pakāpē
Ziedoņa pakāpē  4   

Ināras Kehres vārdos jūtama atbildība gan pret Imantam Ziedonim dotajiem solījumiem, gan Latvijas sabiedrību....

Ceļojums pēc karija
Ceļojums pēc karija    2   

Harijs un Karīna Eglieni pirms dažām nedēļām ir atgriezušies no teju gadu un trīs mēnešus ilgā pasaules ceļojuma, ar...

Dzejnieks, kura nav
Dzejnieks, kura nav  15   

Miša Seļifanovs raksta neierastu dzeju, vienā pantā liekot dejot gan krievu, gan latviešu valodai. Miša internetā ap...

Olimpisko godalgu mirdzums
Olimpisko godalgu mirdzums  6   

Lai gan olimpiskās spēles jau vairākas desmitgades no politikas un biznesa nošķirtām atlētu sacensībām kļuvušas par...

Briest baraviku gads
Briest baraviku gads  6   

Vai zināt, kas ir pati intīmākā vieta, kuru latviešu meitene var parādīt puisim? Nu, protams, tā ir viņas baraviku...

Mūžīgā diena Somijas kalnos
Mūžīgā diena Somijas kalnos  4   

Dabas veidoti mākslas darbi, atturīgi, bet laipni cilvēki, prasmīgi izplānota autoceļu infrastruktūra, senās karēļu...

Vīns ir komunikācija
Vīns ir komunikācija  22   

No 27. līdz 31. jūlijam pilngadību, 18. reizi, svinēs Sabiles Vīna svētki. Latvijas lielākais vīndaris Mārtiņš Barkāns...

Pirmā Meja vai otrā Tečere?
Pirmā Meja vai otrā Tečere?  9   

Lielbritāniju projām no Eiropas Savienības vedīs jaunā premjerministre Terēza Meja, kurai britu prese sola ieiešanu...

Pagātne atdzīvojas
Pagātne atdzīvojas    8   

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva izveidotā vietne redzidzirdilatviju.lv ļauj ikvienam laika mašīnā...

Kā netikt līdz Cesvainei
Kā netikt līdz Cesvainei    8   

Kādu dienu nolēmām iekāpt vilcienā un aizbraukt uz Jaunkalsnavu, Mārcienu un Cesvaini. Kāpēc? Jo tur nav būts un man...

Islāms kāpēcīšiem
Islāms kāpēcīšiem    18   

Kādas galvenās pamatlietas jāatceras "ierindas" islāma ticīgajam, un ko īsti šī reliģija prasa no cilvēka ikdienā,...

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0