Jaunais PVN grāmatām cirtīs saknes latviešu valodai 28

  • 0
  • Pievienot

Esmu uzņēmējs, Jelgavas tipogrāfijas valdes loceklis un pārdošanas vadītājs. Aktīvs studentu korporācijas Fraternitas Metropolitana filistrs. Latvijas patriots un aktīvi esmu pielicis savu plecu Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Manā ģimenē aug trīs bērni. Vecākais dēls mācās trešajā klasē. Domāju, ka zinu bērnu attieksmi pret lasīšanu, kā arī zinu, cik bagāta bērniem ir valoda mūsdienās.

Jau 13 gadus strādāju Jelgavas tipogrāfijā par pārdošanas vadītāju. Patlaban esam viens no galvenajiem Latvijas izdevniecību partneriem grāmatu iespiešanā un mūsu klienti ir lielākās Latvijas izdevniecības – apgādi Zvaigzne ABC, Kontinents, Atēna, izdevniecības Pētergailis, Dienas Grāmata, Lielvārds, Jāņa Rozes apgāds, apgāds Valters un Rapa utt. Saprotu un ikdienā saskaros ar šīs nozares galvenajām problēmām. Bet prieku manī rada Latvijas izdevēju profesionālais devums latviešu valodas un mākslas attīstībā. Izdevumi tipogrāfijām tiek iesniegti profesionāli sagatavoti, literāri izrediģēti un izkoriģēti, labā un bagātā latviešu valodā. Līdz ar to grāmatas ir ļoti viegli lasāmas un uztveramas lasītājam.

Pilnīgs pretstats latviešu izdevēju ieguldījumam latviešu valodas saglabāšanā ir valsts un pašvaldību institūciju pasūtījumi. Par valodas kvalitāti, literāro redakciju un korektūrām tiek domāts arvien mazāk. Konkursos galvenais ir zemākā cena. Tekstu labojot zinošam redaktoram vai korektoram, bieži saņemam 10 līdz 30 latviešu valodas gramatikas un stila kļūdas vienā A4 formāta lapaspusē. Bet ne vienmēr līdzekļu taupīšanas nolūkā pat lielās tirāžās drukātiem tekstiem tiek veikta rediģēšana un korektūra.

Mana pieredze liecina, ka bērni valodu iemācās, bērnībā lasot grāmatas. Lasot rodas valodas izjūta. Jūtam, kur ir jāliek garumzīmes, komati. Iemācāmies pietiekami daudz vārdu, saprotam, ko tie nozīmē. Labā un bagātā latviešu valodā izdotu grāmatu lasīšana rada pamatu bagātas valodas lietošanai nākotnē.

Latvijā esot 2,3 milj. iedzīvotāju. Iespējams, ka 1,5 milj. no iedzīvotājiem brīvi lasa latviešu valodā. Līdz ar to tikai šie 1,5 milj. ir potenciālie pircēji latviešu valodā izdotajām grāmatām.

Izdot grāmatu nozīmē to sarakstīt (vai nopirkt autortiesības), veikt literāro redakciju, korektūru, veikt maketēšanu, izveidot vāka dizainu, nodrukāt un nodrošināt pircējam iespēju šo grāmatu nopirkt.

Izdot grāmatu, ja iespējamā latviski lasošā auditorija ir tikai 1,5 milj. iedzīvotāju – tas ir milzīgs risks un līdzekļu iesaldēšana uz ilgu laiku. Turklāt grāmatai vidējais metiens Latvijā ir ap 1200 eks. Līdz ar to uz šiem 1200 eksemplāriem sadalās visas nemainīgās izmaksas. Tas ir gan honorārs grāmatas autoram (vai autortiesības), maketēšanas izmaksas un dizaina izmaksas. Kā arī liela daļa no tipogrāfijas izmaksām.

Grāmatai latviešu valodā iespējamais tirgus Latvijā ir gandrīz divas reizes mazāks nekā maizei, zobupastai, uzvalkam vai jebkuram citam produktam kuru lieto neatkarīgi no valodas zināšanām.

Turklāt grāmata latviešu valodā nav un praktiski nevar būt Latvijas eksportprece, kā mildronāts, biezpiena sieriņš Kārums vai Rīgas melnais balzams.

Manuprāt, latviešu valodas attīstības scenāriji ir divi. 1. Valsts turpina atbalstīt grāmatu izdošanu ar nodokļu sistēmas palīdzību (piem., pazemināta PVN likme) un izdevēji turpina izdot grāmatas izkoptā un pietiekami bagātā latviešu valodā. Latvieši lasa un apgūst bagātas latviešu valodas lietošanu no bērnības. Latvijā latvieši spēj saglabāt savu identitāti un latviešu valodu.

2. Valsts palielina PVN par 16%, kas arī grāmatas padara par 16% dārgākas. Grāmatu izdošana samazinās. Izdevēji, korektori un latviešu valodas redaktori spiesti mainīt nodarbošanos. Arvien retāk kāds saņem drosmi latviešu valodā uzrakstīt grāmatu. Cilvēki arvien vairāk lasa dzelteno presi un interneta medijus. Valodu apgūstam no dzeltenās preses, skatoties filmas un lasot internetā (tai skaitā, slavenajos DELFI komentāros). Latviešu valodas apguvi atstājam skolām. Uz ielas un sadzīvē lietotā valoda atšķiras no skolā mācītās un izveidojas krievu-angļu-latviešu valodas kokteilis, kas lēnām pārņem latviešu valodu. Valoda lēnām izmirst, un to atceramies tikai Dziesmusvētkos.

Aicinu Saeimas deputātus un ministrus pirms jaunās PVN likmes 21% apmērā padomāt, vai tik tiešām iespējami iegūtais pusmiljons gadā PVN nodoklī no grāmatu tirdzniecības būs vērtīgāks par daudzajiem miljoniem, kurus nākotnē vajadzēs ieguldīt latviešu valodas saglabāšanā.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0