Politiskiem komentāriem it kā nebūtu vietas kultūras medija slejā, bet neslēpsim, ka līdz šim domē valdījusī "pārmaiņu koalīcija" baudījusi lielu atbalstu tieši radošajās aprindās
Ikdiena tiecas darboties atbilstoši shēmām un sektantiskai ticībai, ka visas vienas sugas būtnes domā vienādi, izpaužas tajās pašās nozīmēs, kā arī vēsta "vienu un to pašu" citam. Apziņas pamatā viļņojas katra sajūtās iegūta uztveres atziņa kā pasaules jausmās iešūpots ticības bauslis, ka pasaule ir Viena
Koncertu piesātinājums Rīgā un Liepājā mūs šķietami tuvina Eiropas kultūras pilsētām, it kā liecinot gan par to, ka atbilstošu norises vietu skaits pieaug, gan par rocību, ka nu varam atļauties par koncertiem arī maksāt, tomēr informācijas izplatīšana pieklibo
Ja latvju nāciju var iztēloties kā skudru pūzni, kas veido savu drošo valsts mājiņu, tad Dziesmu svētku superkoncertu laikā es kā apdullusi skudriņa mēdzu rotēt ap savu asi, nezinot, kur likt savu skuju
Vai ir iespējama saprātīga gara kopības prasme, kurā normālas sabiedrības cilvēki, noteikti ne impēriskos vai citos mītiskos simbolu tīklos sagūstītas grupas, organiski spētu tiekties kādas "saprātīgas idejas virzienā"?
Ziemassvētkos mēs savas vērtības ietērpjam dāvanās: cits saņem ekoloģiskās ziepes, cits zeķes ar smieklīgiem uzrakstiem vai fotogrāmatu par ideālu makšķerēšanu saullēktā. Jāņos mēs paši kļūstam par savu vērtību iemiesojumiem
Jūnijs ir eksāmenu, izlaidumu, Spēlmaņu nakts nomināciju paziņošanas un teātra sezonas beigu mēnesis. Šogad jūnijs ir arī teātra traču mēnesis, kurā dažādās toņkārtās skandināts vārdu savienojums "jaunie aktieri"
Pēc apdullinoši skaļās hokeja slavas nedēļas varētu būt pagrūti atcerēties, ka pagājušo piektdien daudz klusāka sensācija risinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja diskrētajā atmosfērā
Gadu desmitiem audzētais Eirovīzijas rupors ir pietiekami jaudīgs, lai līdzvērtīgu tam radīt tuvākajā laikā nebūtu iespējams, un tas ir "jānozog", lai izmantotu
Katrai vietai ir savs aromāts. Dailes teātris man smaržo pēc kafijas, melnā balzama un matu lakas. Nezinu, kā smaržos jaunais Jaunais Rīgas teātris, bet vecais ilgi smaržoja pēc putekļiem, kas sadega uz karstajiem prožektoriem
Šī gada Kannu kinofestivāla programma lieku reizi atgādina, cik skarba ir filmu industrija un tās templis Kannas, kurā ir ierobežots vietu skaits un liela daļa no tām rezervētas uz mūžu
Neesmu bara cilvēks, tāpēc neapmeklēju piketus un mūžā neesmu parakstījis nevienu kolektīvu vēstuli. Ja man ir kas sakāms, rakstu to šeit, tikai savā vārdā