Es vienmēr dziedu no sirds un visiem. Es dziedu zālei, bet kameras lai dara savu darbu, saka lietuviešu operzvaigzne Vida Miknevičūte, stāstot par kovidlaika radošo dzīvi. Sestdien, 3. jūlijā, viņa uzstāsies Liepājā
"Banalitāte ir ļoti stiepjams jēdziens. Man liekas, ka tās vairāk ir bailes no romantikas," saka režisors Regnārs Vaivars, kurš Dailes teātra lielajai skatuvei pārrakstījis un iestudējis Remarka Trīs draugus
Tas bija pēdējais bezrūpības un nevainības gads. Franču klasiķis Fransuā Ozons stāsta par filmu 85. gada vasara (2020), kurā atgriežas savā jaunībā un kura beidzot ir skatāma Rīgā uz lielā ekrāna
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē ir atklāta Ievas Epneres izstāde Cirks zem kupola. Tajā nav nedz sviedru smakas, nedz cukurvates – eksponētajos darbos māksliniece ir pētījusi cirka vēsturiskās liecības un samērojusi tās ar muzeja kupola parametriem.
"Mēs abas neesam daudzrakstītājas, un mēs abas esam lēnrakstītājas," – rakstniece Ilze Jansone, rakstot romānu par rakstnieci Ilzi Šķipsnu, ir saskatījusi daudz līdzīgā.
No 3. jūnija līdz 29. augustam bijušās tekstilfabrikas Boļševička teritorijā apmeklētājus uzņems brīvdabas mākslas parks – tas ir iecerēts kā Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja tapšanas seriāla nākamā sezona.
"Dzīves gaitā visu laiku pārskatu savas diriģenta spējas un pārvērtēju, ko esmu domājis," uzsver leģendārais maestro Vladimirs Fedosejevs, kurš 21. maijā diriģēja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas noslēguma koncertu.
"Man liekas diezgan nereāli, ka māksliniekam ir tikai pieci labi darbi," saka Inga Ģibiete, izdevniecības Neputns sērijas Lielā mākslas klasika grāmatu māksliniece, pabeigusi kolosāli apjomīgo darbu – māksliniekam Niklāvam Strunkem veltīto vairāk nekā 800 lapaspušu biezo grāmatu.
Ja varētu pārcelties pagātnē, es labprāt kļūtu par mušu uz sienas telpā, kurā muzicē Mocarts. Norvēģu pianists Leifs Ūve Annsnēss stāsta par dzīvi un mākslu pandēmijas apstākļos
"Madernieku interesēja attīstīt sabiedrības gaumi, orientēt to uz latvisko. Viņš uzskatīja, ka latviešiem ir jāveido savs stils, kas mūs atšķirtu no vāciešiem vai krieviem un tādā veidā latviešu māksliniekus darītu interesantus ne tikai pašiem, bet arī cittautiešiem," tā Jūliju Madernieku vērtē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā iekārtotās izstādes Madernieka stils kuratore mākslas vēsturniece Rūta Rinka.
"Gribētos, lai tautasdziesmu dziedāšana vasarā vairāk izietu dabā," uzsver tradicionālās dziedāšanas grupas Saucējas vadītāja Iveta Tāle. Ansamblis ir izdevis unikālu albumu Dabā, kas tapis četrus gadus.
"Es pārstāvu to komponista tipu, kurš smeļas iedvesmu tad, ja nepārtraukti tiek pārsteigts ar jaunu mūziku," uzsver Jānis Petraškevičs. Kamerorķestra Sinfonietta Rīga sezonas noslēgumā skanēs viņa jaundarbs Echoing Distances.
Tāpat kā pagājušajā pavasarī, arī šoreiz orķestris Sinfonietta Rīga savu sezonas noslēgumkoncertu var piedāvāt tikai attālināti. Tiešraidē no Lielās ģildes sestdien, 22. maijā, orķestris sava galvenā diriģenta Normunda Šnē vadībā noslēgs 15. jubilejas sezonu, atskaņojot Igora Stravinska koncertu Dambārtonas ozoli, vācu romantiķa Roberta Šūmaņa Otro simfoniju un kopā ar sitaminstrumentālistu Guntaru Freibergu pirmatskaņojot Jāņa Petraškeviča koncertu Echoing Distances perkusijām un 34 instrumentiem.
Mākslas zinātniece un kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne uzsver, ka laikmetīgie zinātnieki nepēta un neinterpretē faktus, lai "būtu skaistāk" un "lai latvieši būtu bijuši bagātāki".
"Latvijā ilgus gadus neaplūkojām fotogrāfiju kā vizuālās mākslas formu, bet tagad, šķiet, esam nonākuši otrā galējībā – jebkura fotogrāfija var būt māksla," uzsver Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja Inga Brūvere. Šoreiz biennāles starpgadu programma Next norisināsies no 8. maija līdz 11. augustam.
"Nav dzīvē tāda dalījuma, kas ir pareizi un kas – nepareizi, ir tikai jautājums, vai tas ir vai nav ētiski. Mans vēstījums ir ļoti ētisks un pasaulē aktuāls," uzsver dziedātāja Samanta Tīna, kura pārstāv Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā