Kristapa Zariņa māksla ir absorbējusi pa druskai no ekspresionisma eksaltētā triepiena, fovistiska plaknes košuma, kubistiskām deformācijām un popārtiska kičīguma.
Vairs nav uzkurbulētā priekā korī jāauro, lai parādās Salavecis un Sniegbaltīte, mazliet apcerīgs Ziemradzis sīra ratā izvirpuļo pats un apber mūs visus ar zelta putekļiem tā, ka pietiek gluži katram jaunās cirka arēnas viesim.
Ironija par talantu šoviem, dažas politiskās aktualitātes un zaigojoša Mazā nāriņa – Mārtiņš Eihe Leļļu teātra direktora karjeru sāk ar pieaugušo auditorijas uzmanības piesaistīšanu
Režisora Dmitrija Petrenko galvenais izteiksmes līdzeklis Mihaila Bulgakova Suņa sirds jauniestudējumā ir apzināti lēns izrādes ritms, kas no precīzi izraudzīta paņēmiena izrādes laikā diemžēl kļūst par tās uztveres kavēkli
Šķiet, ka savā daiļradē gleznotāja Anita Arbidāne vēlas raisīt zināmas asociācijas, vienlaikus tās neapstiprinot un atstājot skatītājam mīklu minēšanas baudu
Režisors Pēteris Krilovs Jaunā Rīgas teātra iestudējumā Kordēlijas zeme pamatīgi revidē sākotnējo Gunas Zariņas monoizrādes ieceri, bet netiek galā ar personīgiem aizvainojumiem
Kinoteātros ir skatāmas divas Latvijas Ziemassvētku filmas – režisora Jāka Kilmi Ziemassvētki džungļos un režisora Aigara Graubas Circenīša Ziemassvētki. Tās ir pilnīgi atšķirīgas – ne tikai norises ģeogrāfijā un klimatiskajos apstākļos
Iluzori detalizētais pasaules tvērums ir ļāvis gleznotājam Imantam Lancmanim nonākt pie novatoriskiem atradumiem pagātnes un sava laika realitātes krustpunktos.
Viena mesa, seši komponisti un sveiciens no Emīla Dārziņa – Rīgas Domā Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas izpildījumā ir izskanējusi Jubilejas mesa