Bizness

Iekšzemes kopprodukts (IK) pērnā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laiku, sarucis par 17,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums. To noteica apjomu kritums mazumtirdzniecībā par 30%, rūpniecībā – par 7%, valsts pārvaldē – par 15%. IK ietekmēja arī neiekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2009.gada trešo ceturksni, IK savukārt pieaudzis par 2,4%.

Precizēts un izvērsts 2009.gada ceturtā ceturkšņa IK pieauguma temps un vērtība tiks publiskoti 11.martā.

DnB NORD Bankas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka marta sākumā publiskotajā papildinātajā un precizētajā vērtējumā krituma temps būs nedaudz mazāks.

No CSP vērtētā 17,7% krituma gada griezumā izriet, ka sezonāli izlīdzinātā IK kritums pret iepriekšējo periodu ir bijis ļoti tuvs 3.ceturkšņa tempam. “Tam ir grūti noticēt, zinot, ka patēriņa kritums norisinājās iepriekšējā tempā, taču eksporta pieaugums ceturkšņu griezumā ir būtiski paātrinājies,” uzskata eksperts. Viņš gan atzīst: lai gan ēnu ekonomikas apjoms, gan pieauguma temps tiek plaši pārspīlēts, 2009.gada pašā nogalē tās īpatsvars tomēr visdrīzāk pieauga un tās iespaids varētu tikt rūpīgāk izvērtēts, kad tiks publiskoti oficiālie dati.

P.Strautiņš nešaubās, ka pērnā gada nogalē recesija vēl turpinājās. Par šī gada 1.ceturksni tikpat kā vēl nav datu, taču nav izslēgts, ka sezonāli izlīdzinātā IK kritums ir apstājies - par to liek domāt stabilā patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās tendence, pagaidām gan mazāka pesimisma zonā, kā arī neoficiālas ziņas no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem. Taču pagaidām par ticamāko recesijas beigu punktu uzskatāms šī gada 2.ceturksnis, spriež P.Strautiņš. Viņš piebilst: IK kritumu šobrīd rada patēriņa samazināšanās, taču, jo straujāk krīt patēriņš, jo straujāk aug uzkrājumi. “Agri vai vēlu cilvēki, kuri šobrīd uzkrāj naudu, nospriedīs, ka viņiem ar to pietiek.”

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts secina, ka īstermiņā pozitīvie pārsteigumi ir lielāki nekā negatīvie riski, un tādēļ IK ceturkšņa izaugsme varētu atsākties ātrāk – pat šī gada pirmajā pusē. Tomēr, lai IK atkoptos ātrāk, ir nepieciešama iekšzemes pieprasījuma uzlabošanās, kas savukārt ir ļoti atkarīga no skaidrības par to, kā Latvija izkļūs no krīzes. Piemēram, mājsaimniecību konjunktūra jeb noskaņojums pamazām pieaug, bet tas vairāk liecina par pieradumu pie esošās situācijas, kas vēl neatspoguļojas reālā aktivitātē.

Analizējot šī gada perspektīvas, noteikti jāraugās divās dimensijās, vērtē Latvijas krājbankas analītiķe Olga Ertuganova. No vienas puses, ja šis gads nesagādās ārējiem tirgiem jaunus šokus, tad eksports joprojām būs galvenais Latvijas ekonomikas virzītājspēks 2010.gadā un gada beigās pat var “izvest” IK “plusos”. Tomēr jāsaprot arī, ka jānotiek brīnumam, lai šogad sagaidītu kādu uzlabojumu pašmāju tirgū. Tādējādi, kaut arī krituma tempi noteikti nebūs tik dramatiski kā 2009.gadā, tomēr arī šogad Latvijas ekonomika turpinās atrasties lejupslīdes fāzē.

“Ļoti pozitīvi, ka kaut arī ar novēlošanos salīdzinājumā ar pārējo pasauli arī Latvija sāk uzrādīt ekonomiskās atveseļošanās pazīmes. Tomēr jāatzīst, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa šīs izmaiņas izjutīs tikai nākamajā gadā,” secina eksperte.

Nordea bankas vecākais ekonomists, Andris Strazds IK nelielo pieaugumu ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo, saista ar sezonāliem efektiem, piemēram, tirdzniecības pieaugumu decembrī. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs, visticamāk, joprojām uzrādīs kritumu, viņš spriež. Pieņemot, ka ekonomikas atlabšana pasaulē kopumā ir noturīga un eksporta apjomi uz Latvijai svarīgākajiem eksporta tirgiem nākamgad turpinās pieaugt, IK varētu sasniegt zemāko līmeni jau šī gada sākumā, bet sezonāli izlīdzinātais IK rādītājs 2010.gada pirmajā ceturksnī jau varētu uzrādīt minimālu pieaugumu, uzskata eksperts.

Savukārt Parex Asset Management (PAM) eksperts Zigurds Vaikulis ceturtā ceturkšņa ciparu vērtē kā diezgan negatīvu. Viņaprāt, nelielais kāpums par 2,4%, salīdzinot ar 3.ceturksni, ir sezonālu apstākļu izraisīts un kā tāds tas ir pārāk mazs, lai liecinātu par ekonomikas krituma beigām.

Acīmredzot, ar apstrādes rūpniecības atgūšanos un eksporta apjomu pieaugumu, kas vērojams jau kopš pērnā gada vidusdaļas, ir par maz, lai izvilktu Latvijas ekonomiku virs ūdens, viņš vērtē. Z.Vaikulis norāda: noturīga ekonomikas atveseļošanās nav iespējama bez iekšējā patēriņa atdzīvošanās, bett to savukārt ir grūti iedomāties pie tik ierobežojoša kredītu tirgus un privātā sektora saistību atmaksas apstākļos. Viņš gan atzīst: pirms izdarīt tālejošus secinājumus, jāsagaida precizētie 4.ceturkšņa rādītāji.

Tomēr, ja publicētie cipari netiks pārskatīti uz augšu, Latvijas ekonomikas zemākais punkts būs jāpārbīda nedaudz zemāk, kas savukārt nozīmētu to, ka 2010.gada IK izmaiņu prognozes būs jāpārskata nedaudz uz leju. Patlaban PAM paredz kritumu par 2%.

Latvijas Banka šogad sagaida, ka līdz ar turpmāku ārējā pieprasījuma uzlabošanos tautsaimniecības atveseļošanos sekmēs eksporta nozaru attīstība, savukārt gada otrajā pusē, pie nosacījuma, ka veiksmīgi tiks īstenotas gan strukturālās reformas, gan 2011.gada budžeta izstrāde, varam gaidīt arī iekšzemes pieprasījuma pakāpenisku atjaunošanos. Līdzīgi domā Finanšu ministrija, kas arī norāda, ka vidējā termiņā nozīmīga loma tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanā būs starptautisko kredītreitingu novērtējumam, kas lielā mērā būs atkarīgs no Latvijas valdības spējas veiksmīgi turpināt uzsāktās strukturālās reformas valsts pārvaldē, izglītībā un medicīnā. Liela nozīme būs arī 2011.gada budžetam un tajā iekļautajiem fiskālajiem pasākumiem.

(pievienoti ekspertu komentāri)