Pirmdiena, 15. marts
Autors: Valda Kalniņa/AFI
Rīgas vicemēram Aināram Šleseram (LPP/LC), kas kļuvis arī par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju, ir lieli plāni attiecībā uz ostas attīstību
Rīgas ostai kravu apgrozījums jāpalielina līdz 50 miljoniem tonnu gadā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja Rīgas vicemērs, ostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
Viņš piebilda, ka ir jāpadziļina ostas akvatorija līdz 16 metriem, lai tajā varētu ienākt "Panamax" tipa kuģi, kā arī jāattīsta jauni termināļi Kundziņalā, kurā nākotnē paredzēts veidot konteineru termināļus, un Krievu salā, kur paredzēts attīstīt ģenerālkravu pārkraušanas biznesu. Jāsekmē arī pārējo kravu pārkraušanas termināļu darbība.
"Mērķis ir viens - panākt, lai termināļi Rīgas ostā darbotos tā, ka kravu apgrozījums palielinās līdz 50 miljoniem tonnu gadā, plus, lai mēs izmantotu Rīgu kā loģistikas centru preču distribūcijai gan uz rietumiem, gan uz austrumiem," pastāstīja Šlesers un atgādināja par pirmsvēlēšanu laikā teikto, ka Latvijai, gluži kā lidmašīnai, vajag divus spārnus - vienam jābūt vērstam uz rietumiem, otram uz austrumiem.
"Esmu par to, lai mums būtu pragmatiskas un draudzīgas attiecības ne vien ar kaimiņiem rietumos, bet arī ar kaimiņiem austrumos. Pirmkārt, runa ir par sadarbību ar Krieviju, Baltkrieviju un pārējām NVS valstīm. Tas, ka [Rīgas mērs "Saskaņas centra" vadītājs Nils] Ušakova kungs 6. un 7.septembrī pēc [Maskavas mēra Jurija] Lužkova ielūguma viesosies Maskavā, ir laba zīme. Tas nozīmē, ka pilsētas ir gatavas sadarboties. Šī sadarbība viennozīmīgi var vainagoties ar konkrētiem rezultātiem. Mēs esam apsprieduši, kā mēs varam palielināt preču eksportu uz Krieviju, pirmām kārtām Maskavas tirgu," klāstīja Šlesers.
Viņš uzsvēra, ka jādomā arī par jaunu kravu piesaisti Rīgas ostai. "Drīzumā mums paredzēta tikšanās arī ar Krievijas transporta ministru [Igoru] Ļevitinu. Tā nav pirmā Ļevitina kunga vizīte Latvijā, tomēr tā būs pirmā reize, kad viņš oficiāli apmeklēs Rīgas domi. Tikšanās domē paredzēta 28.jūlijā. Krievijas transporta ministra vizītes ietvaros mums būs iespēja Ļevitinam prezentēt Rīgas ostu. Ir paredzēts izbrauciens pa ostu, kur mēs Krievijas investoriem un kravu eksportētājiem piedāvāsim nākt, investēt un pārkraut savas kravas. Ticiet man, tas ir konkrēts darbs kravu piesaistē!" teica Rīgas vicemērs.
Šlesers arī pavēstīja, ka ir panākta vienošanās par biznesa forumu oktobrī Maskavā, kurā piedalīsies Latvijas uzņēmēji. "Tas arī ir konkrēts darbs. Tādējādi tas, ka mēs veicināsim uzņēmējdarbības attīstību, vairs nav vārdu spēle vien. Ja abu pušu partneriem ir dialogs, mēs daudziem varam palīdzēt vienoties. Ja tāda nav, mēs varam dzīvot vieni, baudot Jūrmalas gaisu, bet ienākumi no tā valstij nepalielināsies. Ir svarīgi panākt, lai Rīgā būtu vairāk tūristu gan no rietumiem, gan no austrumiem, svarīgi, lai šeit būtu preču plūsma abos virzienos. Lai šos mērķus piepildītu, dome plāno aktīvi strādāt," informēja pilsētas vicemērs.
Rīgas brīvostā pērn pārkrāva 29,566 miljonus tonnu kravu.
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Latvijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas Balzams" (LB) neizslēdz iespēju pārcelt ražošanu ārpus mūsu valsts, ja turpinās pasliktināties situācija ar kontrabandu, intervijā...
Autotirgotāji arvien meklē jaunus risinājumus pircēju pievilināšanai, piemēram, sniedzot garantiju līzingā nopirkto mašīnu pieņemt atpakaļ, ja klients zaudēs darbu. Arī pirkuma finansēšanas...
Sestdien ar pirmo regulāro reisu no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo lidojumus lidostā Rīga sākusi zemo cenu lidsabiedrība Wizz Air, iepriekš informēja kompānija.
Latvijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas Balzams" (LB) neizslēdz iespēju pārcelt ražošanu ārpus mūsu valsts, ja turpinās pasliktināties situācija ar kontrabandu, intervijā...
Uzņemt medicīnas tūrisma kursu vēlas daudzas Latvijas ārstniecības iestādes, taču pagaidām nedaudzām izdevies iegūt pastāvīgu klientu loku, pārsvarā tās ir privātās klīnikas, vēsta...
Turpmāk Elvi mazumtirdzniecības veikalu tīkla darbību nodrošinās jauns uzņēmums – Pārtikas tirdzniecības apvienība, ziņo Dienas bizness. 25. februārī izveidots jaunais...



Ja vēlaties par saviem jaunumiem informēt Diena.lv lasītājus, sūtiet preses relīzes uz bizness@diena.lv!
* Diena neuzņemas atbildību par publicēto preses relīžu saturu.
Skazal, Ainars, značit - sģelajet !
Buldozers rullē ! :)))
Kaut kur dzirdētas runas jau....ak pareizi, Rīgas lidosta.
buldozers,raķete,BUKSIERIS
kravu apgrozījumu jau palielinās, tikai ienākumi paliks tie paši... Plus vēl sakārtos valsts dotāciju... Shēma jau zināma un bez dotācijām Šleseram nekas nesanāk...
tikai kā parasti aizmirsa piebilst - par kādu zaudējumu cenu... ja es varētu tirgot jaunus mercedes autiņus par 10 lvl gabalā, es būtu labākais auto tirgonis pat lieldimbas apstākļos :-)
Šlesers: 2 x 2= 5...
Beidz muldēt un dari kaut ko. + uzlabo kriminogeno situāciju
Līdz kuram gadam Šlesers grib to izdarīt gan nepateica?
Man ir prieks par Aināru.
Atceros tālā 1988.gada rudeni. Toreiz es strādāju Rīgas Politehnikumā par Darbmācības skolotāju un uz pusslodzi par tehnikuma partijas organizācijas jaunako instruktoru.
Ogļrūpniecības mašīnbūves pirmā kursa audzēkņiem bija jātaisa dažādi uzskatāmās aģitācijas materiāli (plakāti, lozungi, vara taures un nozīmītes). Ainārs šī darba uzdevuma izpildē bija viens no labākajiem. Vēl tagad atceros viņa izgatavotos lozungus:
"Тщательно пережёвывая пищу ты помогаеш обществу!" - šo skaisto lozungu mes izvietojām tehnikuma ēdnīcā;
"Даёшь поднимание тьяжестей на физподготовке 500 кг на птушника!" - šo lozungu piestiprinājām sporta zālē pie sienas un tas uzmundrināja tehnikuma audzekņus fizkultūras nodarbībās.
Prieks, ka cilvēks ar laiku nav zaudējis savas labās īpašības.
Atceros neseno uzmundrinājumu: "Rīga - tā ir aero navigācijas mega centrāle. Dajoš 50 miljonu lidostas pasažieru gadā!".
Pirmo reizi to izdzirdot pa radio sapratu - Ainārs, kurš gan cits.
Tagad bijušais audzēknis atkal mani iepriecina. Būs jāaiziet uz bodi pēc kortelīša. Jāuztaisa vakarā svētki.
2 x 2 = 50
Kurš Gan Cits sāk lietot kompartijas politbiroja metodes - laužiem tiek klāstīts par jauniem sasniegumiem it kā kopējas labklājības celšanā, taču noklusējot ar kādiem upuriem tas tiek panākts un kuri būs īstie ieguvēji.
Pēc Rīgas brīvostas info, šobrīd piesātņu dziļums
eh, diena, kas tas auto cenzoru - deletē visu aiz tildes zīmes!
...
Tālāk bija sekojošs teksts:
Piestātņu dziļums šobrīd ir ap 12m. Jautājumi Šleseram:
1. Kuras piestātnes tiks padziļinātas līdz 16m;
2. Cik desmitus miljonu Ls izmaksās ši padziļināšana;
3. Kurām kompānijām tiks izīrētas par mūsu miljoniem padziļinātās piestātnes?
4. Ko KONKRĒTI iegūst pilsēta, ja tiek pārkrautas vairāk kravas? Transporta sastrēgumus pie dzelzceļa pārbrauktuvēm un deformētus ielas segumus?
Ko viņš visur tā cepas ar tiem 50 mlj? Vai tiešām jau tik daudz būtu sapelnījis?
labāks jautājums ir - kura firma padziļinās šīs piestātnes? un neaizmisrties, ka rīgas brīovosta ir atbrīvota no nodoklu samaksas. tas nozime, ka viss ko nopelnis ar 50 mio kravam tiks izterets, jo kapec atstat kase? izterets uz padzilinasanam un super dargam piestatnu izbuvem...
... un liels paldies Batjkam un Sileniekam par atbalstu!
Nevis Šlesaram ir lieli plāni, bet iedomas!
Pēc Šlesera shēmas, jo lielāks kravu vai pasažieru apgrozījums, jo mazāks labums valstij vai Rīgai.
Vakar ar laivu izbraucu pa upi - kilometriem neapbūvētu krastu, tuksnesis. Pa visu ostu pāris kuģi stāv pie termināliem. Salīdzināt nevar kaut ar to pašu Klaipēdu, kas teritorijas ziņā 10x mazāka, bet kur kuģi kursē kā tramvaji pa Barona ielu.
Plāni grandiozi, bet ne neiespējami. Kundziņsalas un Krievu salas projekti jau ir reālas iestrādes, un lielāko daļu paredzēts finansēt no ES naudas, un ostai pilnīgi noteikti nav nekāda sakara ar iedzīvotāju naudu. Tā ir autonoma, pelnoša iestāde, kas pati sevi nodrošina un apgādā.