Ceturtdiena, 18. marts
Ludmila
Plāni
Zemgus
..
Ziņo mums
Par svarīgiem notikumiem un lietām Latvijā rakstiet mums: politika@diena.lv
Vēsture fotogrāfijās
Vēsture fotogrāfijās
Ieskaties Nacionālā vēstures muzeja krājuma fotogrāfijās, kas tapušas laikā no 19. gs. otrās puses līdz valsts izveidošanai.
Vieta tavam foto
Pievieno savus foto šeit, sūti aculiecības uz tautas_balss@diena.lv
Dienas projekti
Pieslēdzies, Latvija!
Latvijas lepnums
Latvijas lepnums
Lasiet jaunos stāstus un sūtiet mums savus stāstus uz adresi latvijaslepnums@diena.lv
Šovakar, 68 gadus pēc padomju tanku ienākšanas Rīgā, LTV1 21.15 demonstrēs Edvīna Šnores filmu Padomju stāsts (The Soviet Story). Man bija tas gods piedalīties diskusijā LTV studijā, kuru rādīs pirms pašas filmas, kopā ar filmas režisoru, disksijas vadītāju, žurnālistu Gintu Grūbi un vēsturnieku, Valsts prezidenta padomnieku Antoniju Zundu. Filma tiek cildināta un slavēta, diemžēl zaudējot tik nepieciešamo kritisko skatu un attieksmi, kas ļautu pārāk neiekarst un saglabāt vēsu prātu.
Vēss prāts, tas ir tas, kas vajadzīgs skatoties Padomju stāstu. Noskatījos filmu divas reizes, lai labāk to spētu saprast. Šausminošais filmas sākums mani sastindzināja. Protams, es kā vairums austrumeiropiešu zināju par staļinisma noziegumiem, bet tomēr kadri ar līķu kalniem mani emocionāli aizkustināja. Tomēr, lēnām, soli pa solim filmas režisors mani no aizkustinājuma aizveda līdz apjausmai, ka filma ļauj nevis man pašam vērtēt vēsturi, bet gan grūž mani tajā virzienā, kurā vēlas autors. Tas mani nepatīkami pārsteidza. Tā bija manipulācijas sajūta. Padomju stāsts ļoti efektīgi parāda padomju noziegumus un patiešām, tur nav ko pielikt vai atņemt, bet filma lieto tieši tādas paša propagandas klišejas kā tās nosodītais padomju režīms un mūsdienu Krievijas politiskā propaganda. Mats matā. Padomju stāsts šokē skatītāju ar boļševiku noziegumu brutalitāti un nežēlību, bet neļauj skatītājam domāt pašam.
Filmas pirmā daļa (apmēram līdz 55 minūtei) ir vēstures propaganda, austrumeiropiešu vēstures skatījuma propaganda, bet tomēr propaganda. Tas nebūtu nekas, ja filmas autors to pats atzītu, sakot, jā, vajadzēja radīt diskusiju un es to provokatīvi arī izdarīju. Bet nē, Edvīns Šnore savu filmu neatzīst par propagandu un LTV diskusijā pat šķita nedaudz apvainojies par to, ka es viņa filmu nodēvēju par to. Šnore Padomju stāstu uzdod kā tīri vēsturisku skatījumu uz padomju režīma noziegumiem. Tas mani pārsteidz. Iespējams, tā ir mūsu austrumeiropiešu trauma—nespēja par vēsturi diskutēt, uzspiežot ar varu savas versijas, nevis ļaujot citiem pašiem brīvi domāt par mūsu pagātni.
Padomju stāsta beigas, kurās autors runā par šodienas Krieviju un norāda uz tās nevēlēšanos atzīt noziegumus, savādāk kā lētu politisku populismu negribas nosaukt. Ja reiz Šnore gribēja radīt filmu par vēsturi, tad kāda velna pēc viņam vajadzēja tajā likt Rogozinu, krievu neonacistus un diktatoru Putinu? Tiesa gan filmas kritiķi (apspļaudītāji) Krievijā vairāk ir satraukušies par filmas pirmo, vēsturisko daļu, ne tik daudz par režisora atsaukšanos uz šodienas Krieviju. Filmas beigas mani nepārliecināja un lika man domāt, ka viss darbs, pat kopā ar lieliski samontēto un pasniegto (lai arī propagandas mērcē) vēsturisko materiālu, ir politiska retorika, ne vēstures skatījums kā autors to pasniedz.
Šnores filma man lika domāt arī par vēl vienu lietu—kāpēc mums (Latvijas sabiedrībai) arī gandrīz 20 gadus pēc brīvības atgūšanas ir totalitāra vēstures domāšana, kas patiesībā turpina padomju vēstures un propagandas tradīcijas? Kāpēc mēs vēsturi uztveram kā politisku instrumentu? Edvīns Šnore nesaskatīja nekādu pretrunu faktā, ka filmu ir sponsorējusi Eiropas parlamenta Nāciju līgas deputātu grupa. Es saskatu. Diez vai demokrātiskā sabiedrībā politiķiem būtu jāpasūta un jāapmaksā vēsture. Vienalga kādiem politiķiem—labējiem, kreisiem vai liberāliem, tas nebūtu jādara. Tā ir Latvijas problēma, jo šeit ir grūti atrast finansējumu tādai vēstures pētniecībai, kura neatbilst politiskajai konjunktūrai.
Man žēl, ka filmas kritika tikpat kā nav dzirdama. Politologa Ivara Ījaba filmas recenzija Kultūras Forumā, kurā viņš to ir nodēvēja par propagandu un arī atzīmēja, ka filmā ir daudz vēsturisko „blēņu“, nav pamanīta. Arī Jura Rozenvalda kritiskais komentārs maija Rīgas Laikā nav izsaucis nekādu reakciju. Kritikas ievērošana ļautu uz šo neapšaubāmi provokatīvo, varbūt pat zināmā mērā pozitīvi provokatīvo, filmu palūkoties ar vēsāku prātu. Vēss un kritisks prāts, tas ir tas, ko filmas skatītājiem šovakar noteikti vajadzēs!
Citi šī autora blogi
-
Arhīvi
|15| -
Negodīgi pret sabiedrību
|15| -
„Bīskape“ un vispārējs nogurums
|27| -
Es un Holokausts
|21| -
Kurš tiesās uzvarētājus?
|31| -
Meiteņu un zēnu radio
|37| -
Paldies Kārlim un pāris vārdi par Znaroka latviešu valodu
|45| -
Viņiem ir dubultstandarti. Mums arī?
|30| -
Londona, lāpa, mocekļi
|1| -
Skolēni ieliek podā Zatleru, policija— vārda brīvību
Komentēt rakstu
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
Lasītākie raksti
Aktīvākie blogeri
Rīdziniekiem jauns pakalpojumu portāls www.eriga.lv
Brigmanis: mazākuma valdību var destabilizēt tikai no iekšpuses
|15|Polijas lidmašīna veikusi veiksmīgu avārijas nolaišanos uz aizsaluša ezera Tallinā
|4|Pie MK, ministrijām, domēm būs jāplīvo arī ES karogam
|3|Protestējot pret izmaiņām likumos, Igaunijā vadošie laikraksti iznāk tukšām lapām
|4|
Veido Vienotības nodaļas Latvijas reģionos
|4|Pasaules bīstamākā pilsēta
|4|Rīgas Latviešu biedrība iestigusi parādos, cer izķepuroties līdz gada beigām
|3|
Pazudušais Endijs bijis noslēgts, par viņa darbiem nav zinājuši tuvinieki
|39|Auziņu pārsteidz pasniedzēju reakcija uz filozofijas studentu paziņojumiem
|42|Šķēle sūtīs vēstuli starptautiskajiem aizdevējiem
|92|Freimanis: attiecībā uz ministriju skaitu varētu būt "interesantas" spēlītes
|46|Par aiziešanu no valdības TP aizmirst paziņot partneriem no Liepājas partijas
|40|Dombrovskim esot konkrētas idejas tukšajiem ministru krēsliem; sasauc koalīcijas sēdi
|36|Zurofs brīnās, kāpēc Latvijai nav savu efraimu zurofu
|87|Dombrovskis: TP rīcība apliecina Zalāna teikto par neatrašanos valdībā "de facto"
|246|
Jaunākais reģionālajos portālos
Liepājā, Putnu ielā, ugunsgrēks izceļas atkārtoti
www.rekurzeme.lvPētera akadēmijai «pielaiko» Homēru
www.zz.lvPrezidents piektdien strādās Bauskā
www.bauskasdzive.lvНе исключено, что лед придется взрывать
www.novaja.lvDienā sniedz apmēram 26 konsultācijas
www.dzirkstele.lvIedzīvotājiem investīcijas nevajadzēšot atmaksāt
www.ziemellatvija.lvAizkrauklē top koka dēļu aizstājēji
www.staburags.lvSamaksā parādnieku vietā
www.aluksniesiem.lvPie veikaliem ar naudu jāuzmanās!
www.ntz.lv
Vislabāk vērtētie raksti kanālā
FOTO: Leģionāru piemiņas pasākumā piedalījies 1000 cilvēku; Zurofs esot "pareizajā pusē"
|201|Putina jauniešu pārstāvis iekļauts "melnajā sarakstā", aiztur Rīgas centrā
|58|Riekstiņš oponē Zurofam: kara upuru tuvinieku “sāpju svēršana” ir amorāla
|80|Par patvaļīgu rīcību no "Pirmajiem" izslēdz tās vadītāju Buškovu
|73|LU rektors uzdod izvērtēt, vai Kanta tulkojumi ir plaģiāts; sankcijas būs nopietnas
|97|Zatlers: TP ir izniekojusi darba iespēju valdībā
|63|Zatlers nosūta Saeimai atpakaļ grozījumus Imigrācijas likumā; LDDK: izmaiņu ietekme pārspīlēta
|94|Dombrovskis: TP rīcība apliecina Zalāna teikto par neatrašanos valdībā "de facto"
|246|Auziņu pārsteidz pasniedzēju reakcija uz filozofijas studentu paziņojumiem
|42|Atteikušies
|145|
Zurofs, Kalēju iela un Arāja
|41|Plāni
|4|VL atbalstītāji Jelgavā rīkojuši Vienotības braucienu
|18|LU topošie vēsturnieki izveido „Visu Latvijai!” atbalsta grupu
|23|Investīciju piesaiste: mērķtiecīgs valsts darbs
|12|Trīs lati 25 santīmi
|1|Kāpēc Latvijā nemīl lielos cūku kompleksus?
|14|Uzticības kredīts ir atdots par vismaz 100%
|44|
Man interesē vai filmā atspoguļotie fakti ir patiesība vai nē.
Tas kā tas tiek pasniegts ir mākslas jautājums.
Propogandas definīcijā ir vārds "dezinformācija". Kā var reizē teikt, ka fakti ir patiesi, bet filma ir propoganda?
man domāt, ka propagandas izcelsme galvenokārt ir saistāma ar izplatīšanas nojēgumu. sākoties franču revolūcijām, nāca klāt politiskās pārliecības izplatīšana. rezultātā, labprāt gribētu saprast, ko vispār mūsdienās saprot ar propagandu un kā strengas kungs šeit to pasniedz, jo tagad es tikpat labi varu teikt, ka autors nodarbojas ar propagandu, jo nodarbojas ar sava uzskata diezgan vienpusēju izklāstīšanu ar mērķi gūt piekritējus savām idejām.
vispār jau piekrītu strengas kungam, ka filma ir ar noteiktu mesidžu, bet paskatoties ik pa laikam video par noteiktām personībām, kas it kā pretendē uz objektivitāti, dokumentālismu, tad visur ir noteikta stāja, attieksme, lai skatītājs saprot, kas ir balts, kas ir melns. gribētu arī uzzināt no strengas kunga, kā iespējams parādīt dokumentāli padomju varas noziegumus, lai godājamajam vēsturnieka kungam nerastos šaubas par filmas emocionālo saturu, filmas autoru nostāju. varbūt ir kāds super duper labs stundu ilgs dokumentālais video, kuru strengas kungs norādītu kā dokumentālā žanra paraugu, uz kuru šnores kungam vajadzēja tiekties? par finansējuma piesaisti: pamatīgs smaids bārdā par srengas kunga reakciju... it kā nezinātu, ka latvijā, lai kaut ko izbīdītu ir pamatīgi jānopūlas un tāpat nebūs pārliecības, ka projekts gūs atbalstu. visi jau nevar pārtikt no sorosa fondiem kā jūs :))
Es ar nesapratu ochom bazar!? Ja filma ir nepatiesi fakti, tad par to runajam. Ja filma fakti ir patiesi, tad ir tikai labi, ka tos ir izdevies pasniegt speciga forma, jo tas butu katra rezhisora uzdevums!
Nav vērts lasīt ši sovetlaiku vēsturnieka pļāpas, kurš allaž centies izgludināt sovietkrievu baismās grimases. Es un mani tuvi, uzticami cilvēki bijuši noikumu epicentrā un mans labākais arguments ir: es tur biju klāt. Ļaujiet cilvēkiem noskatīties šo filmu, pieņemot, ka arī viņiem ir savas atmiņas. Spēja spriest. Jus esiet skaudīgs kā kāds izdarījis to, ko jums bija jāizdara jau sen. Ejiet mizot kartupeļus. Būs kāds labums.
Gustav! Pilniba Tev piekritu. Paldies par so recenziju!
"filma ļauj nevis man pašam vērtēt vēsturi, bet gan grūž mani tajā virzienā, kurā vēlas autors."
ari zel, ka Ivara kritika palika nepamanita!
Es arī nesaprotu. Vai kāds šeit var atļauties pateikt, ka filmas pamatnostādnes kaut kādā mērā ir nepatiesas/nepareizas? Diez vai. Un ja mērķis ir sasniegts, tad kur ir problēma? PSRS bija posts, daudz lielāks posts par nacistisko Vāciju. Un ja Hitlers bija dēmons, tad Staļins dēmonu dēmons.
Viss.
propaganda - mērķtiecīga informācijas izplatīšana (piemēram - veselīga dzīvesveida propaganda)
bet g strenga izskatās kā viens no tiem, kuru vienīgā nodarbošanās ir vērtēt citu darbus. ko pats ši raksteļa autors ir darījis latviešu lietas labā?
Kā tad, Jūsuprāt, bija jāizskatās šai filmai? Kā fotogrāfiju slaidšovam bez komentāriem - lai katrs skatās bildes, pārlasa dokumentus un pats domā, kas tas viss galu galā ir? Filmas veidotājs ir izteicis savu viedokli, bet par propogandu to varētu nosaukt, ja tagad valstiskā līmenī tiktu pasludināts - šī ir vienīgā patiesība un citas filmas par šo tēmu tiks uzskatītas par melīgām. Apmēram tā, kā tas notiek Krievijā. Jums, Strengas kungs, vajadzētu saprast, ka ši ir tikai viena filma, viens skatījums. Tie, kas patiešām gribēs uzzināt vairāk un saprast, noformulēt savu atteiksmi pret filmā redzēto, tie nepieciešamo informāciju atradīs. Varbūt kādu šī filma rosinās veidot jaunu filmu ar atšķirīgu vai līdzīgu (tam nav nozīmes) skatījumu. Diemžēl, Jūsu blogā rakstīto nevar ņemt nopietni, jo laba kritika jau nav tikai pateikt "fui", bet arī pateikt, kāpēc "fui" un kā vajadzēja darīt, lai pēc tam "fui" nebūtu jāsaka. Vāji, Strengas kungs, vāji.
Un šeit iestājas problēma ar vārdu "vēsture". Vēstures zinātne cenšās bezkaislīgi vērtēt faktus, tāpēc filmu īsti par vēsturiski dokumentālu filmu nosaukt nevar. Drīzāk tā ir propoganda - labā nozīmē - jo tā atstāsta ar emocijām par notiekošo.
Teiksim tā, vēsturiskā patiesība ir vajadzīga, lai saprastu, kāpēc tas tā notika. "Soviet Story" šādā gadījumā ir patiesības viena puse. Derētu dokumentāli arī apskatīt otru pusi. Starp citu, ir daudz labu grāmatu - latviski - kas ļoti labi šo laika posmu analizē tieši no vēsturisko doķu puses.
Filma aizliedz domāt patstāvīgi? Autors sstāsta savu sstāstu.Katrs savu darbu veido pēc iekšējās pārliecības. Jebkurš viedoklis ir subjektīvs. Nav vienotas vēsturiskās patiesības.
Manuprāt, filma nebalstās uz izdomātiem notikumiem.
Skatāmies un ierakstām video.
ir pieejams nelegāli arī iekš thepiratbay.com
Autors pareizi lieto vārdu "propoganda". Diemžēl arī šis vārds mūsu galvās ir saindēts un saistīts nesaraujami ar totalitārajiem režīmiem, tapēc mēs arī tā "lēkājam".
Paskaties BBC un citu smagsvaru veidotās dokumentālās filmas, sapratīsi, kā to dara. Starp citu, autora viedokli var arī ietilpināt šādā, sabalansētā filmā.
Jebkurā gadījumā tas nav pārmetums autoram, ka viņš vispār ir radījis filmu - ir labi, ka kāds to vispār dara. Lai turpina un nākošais gabals - ja tāds būs - ir vēl labāks, un sabalansētāks no faktoloģiskās puses.
Paldies :)
Mjā, komentāri piratebay.org pie filmas torrenta liek aizdomāties, cik smagi tomēr krieviem būs atzīt, ka viņi nav enģeļi.
Strenga saka: "Ja reiz Šnore gribēja radīt filmu par vēsturi, tad kāda velna pēc viņam vajadzēja tajā likt Rogozinu, krievu neonacistus un diktatoru Putinu?"
Varbūt tādēļ, ka filma aptver ne vien jauno laiku vēsturi, bet arī tajā aplūkoto problēmu turpinājumu visjaunāko laiku vēsturē? Vai ne tā, Strengas kungs?
Starp citu, noslēdzot tematu, gribēju piezīmēt arī to, ka par šo laiku kvalitatīvu dokumentālo filmu par mūsu vēsturiskajām sāpēm varēja uzcept neviens vien autors. Kāpēc tas nav noticis - tas ir drīzāk, par ko vajadzētu iekarst šobrīd :)
--> Gustavs Strenga
Interesants viedoklis. Taču daži pārmetumi ir vnk aiz ausīm pievilkti.
Piem, par finansējumu. Un ko citu Šņorem bija darīt, ja VALSTS nedod finansējumu?
Par propogandu runājot.
Atvaino, vai tu lūdzu nevarētu atgāgināt, cik daudz filmas ir uztaisījuši akadēmiskie vēsturnieki??? Un vai tev kā skatītājam, būtu interesanti skatīties tādu filmu, kura būtu līdzīga kādam akadēmiskajam referātam???
Jā un vai tur bija kāda melīga informācija? Vai šāda tipa filmas nevajadzētu uzņemt? Vai nevajag skaidrot savu skatījumu uz tā laika notikumiem?
Pats to filmu neesmu pilnībā redzējis (tikai fragmentāri). :) Kad šovakar noskatīšos filmu, tad arī sākāk to vērtēšu.
Ļoti labs komentārs Gustav. Gluži manas domas! Par faktiem runājot, var taču parādīt veļasmašīnu un stāstīt par to, ka tas ir viens no lielākajiem Rietumu pasaules industriālajiem sasniegumiem, var teikt arī to, ka veļasmašīna atbrīvoja sievieti no mājas darbiem, var tajā pašā laikā runāt arī par to, ka tā piesārņo vidi un veicina ļauno patērētāju sabiedrību. Ar faktiem diemžēl tālu netiksi un cilvēkam ir svarīga interpretācija. Ja tā ir politisku motīvu vadīta, tad tai ir politisks mērķis. Un Ja tai ir politisks mērķis, tad mēs vairs nerunājam par tiem nabaga cilvēku miljoniem, kas aizgāja bojā, bet gan par to, kā ar šo cilvēku nāves palīdzību sasniegt kaut kādu politisku mērķi. Līdz ar to galvenais jautājums par šo filmu diemžēl ir kāds bija šis mērķis un kā tas ir vērtējams.
Paldies. Jau!
Vienā torrenta komentārā teikts, špāsīgā angļu valodā, šādi: "This propaganda movie makes part of the information war against Russia. This country liberated the world from fascism and we has no crimes to admit."
Paši vien novelk = zīmi starp Krieviju un PSRS. Pat komentāros. Meliem īsas kājas, kad kārtējais mazais ķeizars Kremlī saka, ka PSRS, tā bija cita valsts.