Sabiedrība

Viens no politiķu un ierēdņu ērkšķainā ceļa visnepatīkamākajiem posmiem allaž bijis ienākumu deklarāciju iesniegšana un publiskošana. Katru gadu šis ieskats valsts amatpersonu naudas lietās piesaista lielu sabiedrības uzmanību, katru gadu kāds citādi tik cienījams cilvēks ir spiests atbildēt uz vairāk vai mazāk nepatīkamiem mediju jautājumiem par savu mantisko stāvokli vai nu tāpēc, ka viņam pieder par daudz, vai arī tāpēc, ka pieder aizdomīgi maz. Tomēr ar retiem izņēmumiem šo deklarāciju praktiskais efekts ir bijis ierobežots, jo līdz šim Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav varējuši vienoties, kurai iestādei ir pienākums pārbaudīt deklarāciju atbilstību patiesībai un sodīt par nepatiesas informācijas sniegšanu. Patlaban sanāk, ka KNAB jāpārbauda deklarācija, bet sodu par nepatiesu ziņu sniegšanu uzliek VID. Un tā arī nekas nenotiek.

Vakar finanšu ministrs Einars Repše nāca ar priekšlikumu šo jau kopš 2003.gada piņķerēto birokrātisko Gordija mezglu nevis pārcirst, bet gan ielikt atvilktnē un aizmirst.

Nav pārsteigums, ka Repšem pret šīm deklarācijām varētu būt tāda kā alerģija, jo savulaik viņš atkāpās no aizsardzības ministra amata pēc kriminālprocesa ierosināšanas par viņa iesniegtajiem datiem, turklāt pēc ilgstošas un ļoti publiskas izmeklēšanas šī lieta beidzās bez jebkādiem rezultātiem. Taču Repšes priekšlikums oficiāli noteikt, ka deklarācijas tiek pārbaudītas tikai gadījumos, ja ir aizdomas par korupciju vai nodokļu nemaksāšanu, nav pieņemams. Tas tikai vairotu daudzu amatpersonu radošo pieeju deklarācijām, kurās viņi spītīgi turpina ierakstīt aizdomīgi lielus skaidrās naudas uzkrājumus un aizdevumus.

Lai ierobežotu šādus naudas atmazgātāju cienīgus paņēmienus, nemaz nav jāpārbauda visas deklarācijas, pret ko it kā taupības nolūkos iebilst Repše. Pietiktu, ja atlases kārtībā izrevidētu katru piecdesmito vai simto un tad vēl visas deklarācijas, kurās paradās lieli skaidrās naudas uzkrājumi vai kādas citas aizdomīgas pazīmes. Taču pilnīga atteikšanās no pārbaudēm valstij nevis ietaupītu naudu, bet gan vairotu korupcijas radītos zaudējumus, jo ievērojami mazinātu risku, kas saistīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Ja divi Jaunā laika politiķi — ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kura pārraudzībā ir KNAB, un finanšu ministrs Repše, kura pakļautībā ir VID, — nespēj šo jautājumu veiksmīgi atrisināt, tad jājautā, kas ir noticis ar JL savulaik tik skaļi skandēto apņemšanos nostiprināt atklātumu un godīgumu valsts pārvaldē?