Sabiedrība

Valdībai būs jāapspriež iespēja iepirkt valsts rezervēs Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas ražota eksportam un kuru pašlaik grūti realizēt, jo eksporta tirgos ir būtisks kritums, žurnālistiem ceturtdien pēc "Rīgas piena kombināta" apmeklējuma sacīja premjers Ivars Godmanis.

Viņš teica, ka valsts piena pārstrādes uzņēmumu produkciju rezervēs varētu iepirkt tikai zināmu laiku, un lielākoties tā varētu tikt iepirkta no uzņēmumiem, kas eksportē uz valstīm, kurās ir devalvēta valūta.

Godmanis pastāstīja, ka ir aplēses par summu, kuru tādējādi nāktos iztērēt, taču to neizpauda, norādot, ka šis jautājums vēl ir jāapspriež valdībā.

"Daudz laika mums nav, tāpēc ka var būt tā, ka arī piena, ko pašreiz pārdod Lietuvā, iepirkums varētu beigties un tad paliks samērā liels daudzums - līdz 200 tonnām un vairāk dienā -, ko neviens nevarēs pieņemt. Rezultāts būs pilnīgi viennozīmīgs attiecībā uz govīm," viņš sacīja.

Godmanis arī norādīja - ja valsts iejauksies un uzpirks produkciju, tad darīs to tikai par pašizmaksu. "Tikko cena realizējama virs pašizmaksas, viņi [kombināti] valdības uzdevumā produkciju pārdod, un valdība atgūst naudu," viņš teica.

Premjers atzina, ka situācijā, ja valdība veic intervenci, ir jābūt skaidram, kādu ietekmi tas atstās uz piena iepirkuma cenu zemniekiem un par kādu pienu iepirks kombināti, ņemot vērā, ka pēc valdības lēmuma piena cenai nāktu klāt četri santīmi.

Godmanis arī pauda, ka svarīgi, lai iekšējā tirgū tiktu veicināts vietējās produkcijas patēriņš. Viņš teica - ir dīvaini, ka valsts iestādes iepērk importa produkciju - turpmāk būtu jāizvairās no šādas situācijas.

VIEDOKĻI

Līga Rimšēviča, Rīgas piena kombināta (RPK) sabiedrisko attiecību vadītāja:

"Runa ir par siera un sūkalu pulvera iepirkšanu. Šis pasākums noteikti palīdzētu, tas arī ir vienīgais risinājums – ja valsts iepirktu šos industriālos produktus, kas atrodas noliktavās, tad tās atbrīvotos un uzņēmumi varētu ražot produktus ar pavisam citu – zemāku – pašizmaksu. Svarīgi būtu, ja valsts iepirktu produktus no uzņēmumiem, kas eksportē uz valstīm, uz kurām tas ir apstājies, nav tik svarīgi, vai šajās valstīs ir devalvēta valūta. Par konkrētu apjomu tikšanās laikā netika runāts, bet RPK, protams, priecātos, ja tiktu pirkta visa noliktavās esošā produkcija. Patlaban RPK noliktavā Rīgā ir 550 tonnas siera, Limbažos – 450 tonnas, tāpat noliktavās ir 850 tonnas sūkalu pulvera. Runa ir tieši par industriālo produktu iepirkšanu, jo gan apjomi, gan kapitālieguldījumi ir nesalīdzināmi lielāki."

Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš:

"Ņemot vērā, ka eksporta tirgus ir galīgi sabrucis, tas nozīmē, ka piens tiek iepirkts, pārstrādāts, rodas gala produkts, kuram nav noieta tirgus. Iepērkot noliktavās esošo produkciju, pārstrādātāji tiek pie naudas, kura atkal var nonākt apgrozībā. Tas ir viens no mehānismiem, kā uzlabot situāciju piena iepirkuma tirgū. Bet ir jāveic vairāki pasākumi, lai mēs mierīgi “izpeldētu” ārā no šīs situācijas. Skaitļos šobrīd grūti pateikt, cik apjomīgai intervencei vajadzētu būt. To atbalstām, taču tas nevar būt vienīgais pasākums, nauda jāiepludina nozarē dažādos pasākumos."

Jāzeps Šņepsts, Preiļu siera valdes priekšsēdētājs:

"Domāju, ka šādas idejas realizācija nepalīdzēs. Nekad valsts nevar nopirkt to, ko uzņēmumi var saražot. Jautājums arī, ko ar iepirktajiem piena produktiem darīs tālāk – izdalīs policistiem, bērnudārziem, nodarbosies ar tirdzniecību? Ideju nav, līdzīgi kā ar Parex banku – pārņēma, bet joprojām nezina, ko darīt. Valstij jādara tas, ko dara visas valstis apkārt – šīs valstis ir devalvējušas valūtas. Esmu pārliecināts, ka tas ir tikai laika jautājums, kad arī Latvijā tas notiks. Kāpēc valsts iepludina naudu pa tiešo Parex bankā, bet otrā gadījumā, kad runa ir par uzņēmumiem, pa tiešo nevar, vajag kaut kādas aģentūras, starpniekus. Būtu jāpasaka, cik ir naudas, kam gribam palīdzēt, un jāizdala atkarībā no samaksātajiem nodokļiem. Ja uzņēmums nodokļos ir samaksājis 100 000 latu, kas notiks valstij, ja tā atmaksās 10 000? Valsts nezaudēs, bet uzņēmumi saņems atbalstu. Manā uztverē nav nozīmes, vai uzņēmums, kas saņem atbalstu, strādā eksportam vai iekšējam tirgum, svarīgākais kritērijs ir samaksātie nodokļi. Protams, nebūtu normāli, ja atbalstu sniegtu visiem. Nav citas iespējas, kā pa tiešo iepludināt naudu. Tiek runāts, ka to varētu darīt caur Hipotēku un zemes banku, bet ne visi uzņēmumi ir saistīti ar šo banku, un, ja es esmu citas bankas klients, man nebūs nekādu darīšanu ar Hipotēku banku.

Edmunds Jansons, Tukuma piens valdes loceklis: 

"A/s Tukuma piens savas gatavās piena produkcijas realizācijai pamatā izmanto vietējo tirgu, un uzņēmumam nav lieku tās uzkrājumu. Protams, ka valsts intervence nedaudz atvieglos to piena pārstrādātāju situāciju, kam ir ievērojami produkcijas uzkrājumi. Līdz ar šādu atbalsta soli labākā situācijā būs visi piensaimniecības nozarē iesaistītie. Protams, daudz būs atkarīgs arī no tā, cik lielu piena produkcijas apjomu valsts būs gatava iepirkt no ražotājiem un par kādu cenu. Tāpat speciālistiem nopietni jāvērtē, vai valsts kopumā - ne tikai piensaimniecība, būs ieguvēja no iecerētajiem piena produkcijas intervences pasākumiem."

(pievienots "Tukuma piena" komentārs pēdējā rindkopā)