Sabiedrība

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) vairs neuzticas valsts sekretāram Marekam Gruškevicam (TP). “Esmu pietiekami lietišķa, lai attiecības nosauktu īstajā vārdā – neuzticība.” Tā ministre sacīja piektdien intervijā Latvijas radio. Ministre gan šobrīd nesaka, kādas sekas neuzticībai būs. Šobrīd M.Gruškevics ir atstādināts no ministrijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbnieku arodbiedrības izlīguma komisijas darba.

Atgādinām, ka M.Gruškevics prognozējis, ka darbu nākamajā gadā varētu zaudēt 10 tūkstoši skolotāju. Savukārt ministre uzskata, ka tā ir musināšana, jo šādu datu ministrijai vēl neesot. Šobrīd provizoriski esot zināms, ka vidēji uz skolēnu nākamajā gadā būs 973 latu. Konkrēta summa būšot zināma pēc budžeta grozījumiem 1.jūlijā. Šobrīd ar arodbiedrībām vēl tiek risinātas sarunas par skolotāju slodzi. T.Koķe uzskata, ka ne pašvaldības, ne skolu direktori negrib pieņemt, ka skolotāju atalgojuma tarifikācijai ir jābūt skaidrai un caurspīdīgai un ka tiks iedibināta vienota sistēma – naudas seko skolēnam. Patīkamāk ir nezināt, ir pārliecināta ministre.

“Reformas rezultātā var atlaist un var neatlaist. Bet negribas jau pieņemt situāciju, ka nauda seko skolēnam, ka būs caurskatāmība, cik būs skolēnu - tik naudas. Vidējais ir 973 lati uz skolēnu gadā. Tās nav patīkamas ziņas, tāpēc patīkamāk ir nezināt. Objektīvs pamats ir šobrīd runāt par 2 tūkstošiem skolotāju, kuriem nāksies zaudēt darbu.”

T.Koķe secinājusi, ka šobrīd skolas ir pieradušas manipulēt ar tarifikācijām. Tarifikācijas audits parādot, ka šobrīd nav nekādas informācijas par naudas izlietojumu skolās. Simtiem miljonu tiek dalīts pašvaldībām bez noteiktas sadales kārtības, viņa uzsvēra.

M.Gruškevica minētos 10 tūkstošus viņa nosauca par “teorētiskiem aprēķiniem, kuriem varētu būt saistība ar praksi”, taču šie dati nav pareizi, jo neesot zināms, kas notiks ar profesionālās izglītības iestādēm. “Sarunās ar arodbiedrību neizrunā pilnu informāciju, lai nerastos tādi aprēķini, un, ja aprēķini ir, tad tie ir darba varianti, kuri nav jālaiž sabiedrības musināšanai,” uzsvēra ministre.

“Ir vienkārši ar atvērtām acīm jāsaprot, ka mēs dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kur situācijas mainās ne pa dienām, bet pa stundām, un nevis slēpties kā strausiem – mēs nezinām. Pārmaiņas neviens ar sajūsmu nav uzņēmis, jo tās sākumā ir drauds,” situāciju rezumēja T.Koķe.

Tuvojoties latviešu nacionālajiem svētkiem un ņemot vērā Valsts kontroles atklāto, ka IZM pērn pirkusi Jāņu sieru par Ls 18 kg, radio žurnālists pavaicāja, kur tādu var nopirkt. “Ministrs neiet ne meklēt sieru, ne ēst, visdrīzāk. Tas jums jāprasa valsts sekretāram. Tā ir tā administratīvā un saimnieciskā atbildība, kas ir valsts sekretāram.” Ministre par to esot pieprasījusi paskaidrojumu, taču piebilda, ka to, visticamāk, saņems nokavētā termiņā, jo gandrīz neko no viņa neesot saņēmusi savlaicīgi.

"Ja gadiem valsts pārvalde ir dzīvojusi labklājībā, ar dažādiem pabalstiem, līgumiem, bonusiem, dažos mēnešos kardināli šo situāciju izmainīt nevar. Bet, protams, šo ceļu mēs ejam."