Sabiedrība

Reaģējot uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP) izteikumiem, ka darbs nākamajā mācību gadā būs jāzaudē līdz 10 tūkstošiem skolotāju, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) nolēmusi atstādināt viņu no darba komisijā -  valsts sekretārs turpmāk vairs nestrādās IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izlīguma komisijā. M.Gruškevics nav atstādināts no valsts sekretāra amata, paskaidroja ministres preses sekretāre Agnese Korbe. Kļūda ieviesusies ministrijas paziņojuma dēļ, kuru varēja pārprast. Turpmāk šo komisiju vadīs IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks, vēsta LETA.

M.Gruškevicam, kā ierēdnim, atbilstoši sava amata pienākumiem ir jāatbild par administratīviem jautājumiem, nevis jānāk klajā ar politiskiem paziņojumiem, jo par tiem atbildot ministrs, atstādināšanu pamatoja T.Koķe. Viņa aicināja ierēdni atbildīgi izturēties pret saviem izteikumiem un izvērtēt tos, jo īpaši laikā, kad izglītības nozare esot sabiedrības uzmanības degpunktā.

Ministre uzskata, ka komunikācijā ar sabiedrību un īpaši – ar skolotājiem, ikvienam jārīkojas atbilstoši sava amata pienākumiem. Svarīgi esot operēt ar precīziem aprēķiniem un konkrētiem termiņiem, nepaust hipotētiskas aplēses. M.Gruškevics vakar sacīja, ka strukturālo reformu rezultātā darbu varētu zaudēt apmēram 10 tūkstoši skolotāju. Šobrīd konkrēti esot iespējams pateikt, ka jaunajā mācību gada skolotāju darba apjoms skaits varētu sarukt par 2000 likmēm, jo par 12 tūkstošiem samazināsies skolēnu skaits, tā savukārt paziņojusi izglītības ministre.

Pats M.Gruškevics ceturtdien pēc tikšanās ar ministri sacīja, ka T.Koķe viņam aizliegusi komentēt iespējamās skolotāju skaita, kā arī pedagogu atalgojuma izmaiņas. "Ministres nosacījums ir, ka man ir aizliegts komentēt par skolotāju skaitu un algām," M.Gruškevics atzina aģentūrai BNS, taču viņš norādīja, ka viņa un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aprēķini sakrīt. Viņš atkārtoja iepriekš teikto: "Es runāju par desmit tūkstošu likmju samazinājumu. Vai reāli tik daudz zaudēs, to varēs zināt tikai pēc septembra, kad būs tarifikācija, jo skolas vadītājam būs brīva izvēle, kā samazināt slodžu skaitu. Matemātika ir bezkaislīga. Mēs runājam par likmju skaita samazinājumu, kas septembrī var dot citus skaitļus."

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka vakar M.Gruškevica Trīspusējās sadarbības padomes sēdē minētie 10 tūkstoši skolotāju, kurus vajadzēs atlaist, nav bijis īpašs pārsteigums, jo arī arodbiedrības aprēķini liecina, ka, palielinot pedagogu darba likmes, darbu var zaudēt ap 11 700 vispārizglītojošo skolu pedagogi un 13 700 skolotāju kopumā.

Pēc arodbiedrības aprēķiniem, skolotāju skaits par 2000 saruks vien uz bērnu skaita samazināšanās rēķina, bet pāriešana no 21 un 27 kontaktstundām nozīmētu, ka par 28% jāsamazinās pedagogu skaitam, līdz ar to skolotāju skaits tiks samazināts par 13 700. Tie gan ir tikai teorētiski aprēķini, kas ir spēkā pie nosacījuma, ka skolās tiek atstāti tikai skolotāji, kas strādā pilnu slodzi.

(precizēta 1,rindkopa - Gruškevics atstādināts no darba komisijā nevis valsts sekretāra amata)