Piektdiena, 19. marts
Likumi mainās katru dienu, mūsu dakteres apzvana pacientes, ka valsts vairs neko neapmaksā — telefoniski Aijai (vārds mainīts) apstiprināja kāda privāta ārstniecības centra administratore. Neilgi pirms tam sievietei bija zvanījusi ārste: "Ziniet, mums no 1.jūlija vairs neko neapmaksā, šī operācija maksās 157 latus." Aija piezvanīja centram, lai pārliecinātos, ka sadzirdējusi pareizi. Pēc nedēļas viņai bija jāveic histeroskopija, lai uzzinātu, vai atklātais veidojums dzemdē ir labdabīgs vai ļaundabīgs. Aija uz to bija pieteikusies kā uz valsts apmaksātu plānveida palīdzību jau maijā. Viņa nesamierinājās — vēl piezvanīja Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai. Tur atbildēja — šādu manipulāciju joprojām apmaksā valsts.
Neskaidrības par to, ko pacientam joprojām apmaksā valsts un kas vairs nepienākas, ir ne tikai pacientiem. Arī ārstniecības iestādes nejūtas drošas, ka tām pakalpojumu valsts apmaksās, jo daudzas joprojām nav saņēmušas jaunos līgumus, tādēļ, iespējams, rīkojas kā Aijas gadījumā. Vai ik dienu kāda slimnīca paziņo par pārtrauktiem pakalpojumiem. Tādas ir vairs ne tikai plānveida operācijas slimnīcās, tagad slimnīcas jau bažījas, ka rudenī aptrūksies naudas neatliekamo pacientu uzņemšanai. Arī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) brīdinājusi — ja rudenī valdība nepiešķirs veselības aprūpei papildu 45 miljonus latu, ir apdraudēta akūto pacientu uzņemšana slimnīcās. Tad vienīgās cerības pacientiem būs uz ģimenes ārstiem, ātrās palīdzības brigādēm, ambulatorajiem izmeklējumiem. Paveiksies tiem, kuriem ir apdrošināšana vai pietiek naudas maksas pakalpojumiem.
Nauda līdz oktobrim
"Mēs pašlaik spējam nodrošināt tādu pašu apjomu primārajā aprūpē, ambulatorajā aprūpē, neatliekamo palīdzību un vēl kādu brīdi uzņemšanu slimnīcā neatliekamos gadījumos. Tas ir uz lielākās jautājuma zīmes," saka Rinalds Muciņš, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks. Stacionārajai aprūpei finansējums samazināts visvairāk — par 57%. Ambulatorajai aprūpei atņemts mazāk, tiesa, VM prognozē, ka rindas uz ambulatorajiem izmeklējumiem un pie speciālistiem varētu kļūst nedaudz garākas.
Ja nepiešķirs papildu naudu, VM apsver arī radikālu risinājumu — valsts varētu apmaksāt pirmās divas dienas slimnīcā, par turpmākajām pacientam jāmaksā pašam. Tad piecas sešas dienas slimnīcā pacientam varētu izmaksāt vismaz 200, 300 latu. Tas ir krietni vairāk nekā pašreizējā pacienta iemaksa 12 latu par dienu.
Sākotnēji trauksmi cēla septiņas reģionālās slimnīcas, paziņojot, ka jau rudenī nespēs ar esošo finansējumu uzņemt neatliekamos pacientus, bet tagad to pašu saka arī lielās slimnīcas Rīgā. Jau no 1.septembra tām būs jārēķinās ar lielāku akūto pacientu skaitu, jo vairāk nekā desmit daudzprofilu lokālās slimnīcas pārtaps par aprūpes slimnīcām vai poliklīnikām.
P.Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai (PSKUS) šā gada otrajam pusgadam finansējums samazināts aptuveni par 75% — iepriekšējā pusgadā tas bija 22 miljoni latu, šobrīd — 6,5 miljoni. PSKUS valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs saka: "Ar šādu finansējumu mēs varam sniegt neatliekamo palīdzību līdz septembra beigām, oktobra sākumam."
Apdraudētās jomas
Mirstības tabulā sirds un asinsvadu slimības Latvijā joprojām ir pirmajā vietā, onkoloģiskās slimības — otrajā. Par abu pacientu ārstēšanu tagad ir bažas. Invazīvajai kardioloģijai finansējums PKUS samazināts par 76%. Pirmajā pusgadā pacientiem PKUS Latvijas Kardioloģijas centrā (LKC) tika veiktas 2800 koronārās angiogrāfijas manipulācijas un koronārās angioplastijas (sirds vainagartērijas paplašināšanas operācijas), bet par esošo finansējumu pusgadam varēs veikt tikai 775. Šāda operācija valstij izmaksā vidēji 2500—5000 latu, tās veic infarkta vai pirmsinfarkta gadījumā. "Kā mēs pateiksim, ka, piemēram, Jānim būs, bet Pēterim nebūs? To nevar uzlikt uz ārsta pleciem, tad tas ir jāpasaka valstij. Tā nauda ir jāatrod," uzskata LKC vadītājs asociētais profesors Andrejs Ērglis.
Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) finansējums samazināts par aptuveni 60%, saka RAKUS valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka. "Mēs jau tā cenšamies ierobežot pacientu plūsmu, ir ļoti stingri kritēriji hospitalizēšanai, taču finansējuma līdz gada beigām noteikti nepietiks," viņš saka. Plānveida pacientus stacionārā pieņem tikai par maksu.
V.Boka bažījas par onkoloģijas pacientiem, viņš prognozē, ka palielināsies rindas pēc palīdzības. VM nostāja ir, ka 80% gadījumu ķīmijas un staru terapija jāveic ambulatori. RAKUS apsverot, kā nodrošināt pēc iespējas lētas viesnīcas iespējas pacientiem no reģioniem.
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.
4. Atmodas Tautas armijas publicētie dati par Rīgas un Ventspils brīvostām liecina, ka vislabāk atalgotā persona šo ostu vidū pērn strādājusi Venstpilī, kur vidēji mēnesī saņemts atalgojums...
Saskaņas centram (SC) nav piedāvāts ieiet Valda Dombrovska (JL) valdībā un šis politiskais spēks arī to nevēlētos, jo neredz iespēju sadarboties ar Jaunā laika partneriem apvienībā Vienotība,...
Autovadītājs, kurš vakar uzbrauca uz Brīvības pieminekļa pakāpieniem, savu rīcību veicis apzināti kā protestu pret valstī pastāvošo situāciju. Pret vīrieti sākts kriminālprocess...

Izraēlas laikraksts The Jerusalem Post publicējis rakstu, kurā kritizēta Okupācijas muzeja ekspozīcija, jo tajā nav pienācīgi atspoguļota latviešu līdzdalība ebreju slepkavošanā Otrā pasaules...
Neskaidros apstākļos gājis bojā Vents Kodols, kas pārstāvēja a/s Latvijas kuģniecība intereses kādā kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu, paziņojusi Latvijas...
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) lēmums apturēt skolēnu autobusu iepirkuma konkursu «liecina par premjera aprobežoto domāšanas veidu,» Dienai sacīja Reģionālās attīstības un pašvaldību...






Dombrovski, beidz! :(((
Valstij jāizšķiras - vai nu jāapmaksā vietas slimnīcā vai kapos. Ja uz ielām sāks mētāties līķi, tad to skaitā var būt ne viens vien politikānis.
Divas dienas varētu diezgan lielai daļai slimnieku, ja būtu mājas aprūpe un arī paši slimnieki nebūtu tik nolaisti...Turklāt, ja neskaita mikroķirurģijas centru, kur uz plānveida operācijām varēja ierasties operācijas rītā, citur ir jāierodas iepriekšējā dienā, lai gan īpašas vajadzības pēc tā.....Un ja agrāk par to neprasīja naudu, kā būs tagad? Vēl viena liela problēma ir piektdiena: sestdien/ svētdien kaut ko darīja tikai galējas nepieciešamības dēļ, bet tagad?
peec ceļa lociitavas endoprotezeešanas paredz 14 dienas slimniicaa, tas ir 14x50=700 ls , par guleešanu vien
Ja valsts atsakās no medicīnas aprūpes visiem, tad ir ar steigu jāsamazina nodokļi, lai no ietaupītās naudas cilvēki varētu ārstēties. Citādi kaut kā negodīgi sanāk cilvēki maksā ne par ko.
Un tad ir jautājums, vai valsts ar visu šito nezaudēs vēl vairāk, jo vari stāstīt cilvēkam, ka nodokļi jāmaksā, taču ja par to saņem neko....Un "vislabāk" tas protams izskatās no bērnu viedokļa, kas ir pietiekami saprātīgi, lai uztveru, ka mamma pūš, kur ņems naudu, lai arī brāli ieliktu privātā dārziņā (cita vienalga nebūs), tante vaid par to, kur ņems naudu operācijai, visi kopā ar omi un opi lamā birokrātus, kuru rituāliem nauda vienmēr atradīsies....
Neskatoties uz ziņām par medicīnas pakalpojumu pieejamības samazināšanos, nav dzirdētas ziņas par slimnīcu štatu samazināšanau. Kam vajadzīga šī "pašpietiekamā" sistēma, ja dakteri un māsas sēdās darbavietās, bet pakalpojumu nesniegs? Optimālais medicīnas iestāžu finansējuma variants ir, ja valsts maksā medicīnas iestādēm tikai par sniegtu pakalpojumu. Pēc šī principa jau darbojas visa privātā medicīna un rezultāts ir - gluži cita attieksme gan pret pašu ārstēšanas procesu, gan pacientu.
ka valstij jārūpējas par saviem pilsoņiem ir vienīgs bla,bla,bla,jo šeit pilsoņu ir ļoti maz.es iesākšu ar pēdējiem atpazīstamākajiem un ja kāds gribēs varētu papildināt-Kargins,Krasnavickis,Dripe utt.,lūk šie ir īstenie latvieši ko nedrīgst zaudēt un jāsargā,jārūpējas,jāiepriecina,bet pārējie,mācaties no šiem kā jādzīvo.Tā būtu godīgāk,Valdi,tev pateikt,pļūtiens ne premjers.
Vēl jo vairāk - nav skaidri zināms cik patērē un kā samazināsies VM centrālais aparāts un valsts aģentūras. Izskatās, ka daudzas valsts aģentūras varētu tikt pārvērstas par t.s. budžeta iestādēm. Visu laiku tiek runāts tikai par slimnīcām, kas , acīmredzot, tiek darīts ar zināmu mērķi!
ierosinu nodoklus vispar vairs nemaksat. nekadus, ne 23%,ne 33,09, ne ko ne PVN firmam,
ja kugis grimst tad lai ar visam, zurkam..........
Piekrītu Saulei, slimnīcu vadība tagad līdzekļus sadala tikai algām un līgumiem ar šraškina kantoriem par iepirkumiem no kuriem atbirst 10-20%. Par pacientiem nospļauties, vienalga, vai tie saņem palīdzību vai nē.
Jā, un elementāras kļūdas, kas tiek pielaistas ārstēšanas procesā nepietiekamas pieredzes dēļ....Jo nav mums to maksātspējīgo tik daudz....Vai arī aizraujas ar alternatīvajām metodēm, ko paraksta visiem pacientiem bez izšķirības....Un no plikas attieksmes pacientam varbūt rodas aizkustinājuma asaras, bet ne jau veselība. Vēl, protams, ir tie valsts slimnīcu ārsti, kas pēc rukāšanas pa slimnīcu nesas uz privātām konsultācijām. Un tur nu viss ir atkarīgs no tā, kā tai slimnīcā strādāja: ja strādāja, tad līdz privātajai piestrādāšanai jau tāds noguris.....
Sāksim kaur vai ar tām it kā Eiropā trešajām lētākajām zālēm, kuras lieto arī slimnīca. Nu pirmkārt nestāstiet, ka visas ir trešās lētākās, tāpēc tāds apzīmējums ir tikpat kā slimnīcas pacientu (ieskaitot morga iemītniekus) vidējā temperatūra. Tāpēc objektīvi būtu ņemt vērā gan to, cik tās zāles maksā pašas par sevi, gan to, cik ilgi tās ir jālieto. Jo, piemēram, rīcineļļa var būtu dārga, savukārt dārgi asinsspiedienu pazeminoši līdzekļi jau ir pavisam kas cits...Un vēl jau ir jautājums, cik konkursu sarīkoja par vienīgā ražotāja zāļu iepirkšanu....
Nav skaidrs kāpēc līdz pat šim brīdim valstī nav ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, lielākajā daļā ES valstu tā ir. Ja, piemēram, no minimālās algas būtu jāmaksā 3% (5,40LVL) mēnesī, tad šis pilsonis uzkrāj gadā 64.8 LVL, bet pie algas 1000 LVL šis cipars būtu jau 360 LVL gadā. Pie vidējās algas valstī 300 LVL un strādājošo skaita 1 miljons šis cipars sanāk 1,08 miljards latu gadā! Un tagad izstāstiet man kā ar šo naudu var nepietikt veselības aizsardzībai! Var jau protams pukstēt, ka vismaz lieks piečuks mēnesī jāizdod, bet tev ir drošības sajūta, ka slimības gadījumā nebūs jāieķīlā dvēsele kredītu firmā, lai varētu pagulēt slimnīcā. Un kā var gaidīt rindu onkoloģijā! Ogligāto veselības apdrošināšanu kā sistēmu varēja ieviest jau sen, kaut vai maksājot santīmus. Svarīgākais lai šo naudu neizmanto citam kā tas ir sociālā nodokļa gadījumā. Galu galā no pašreizējās ekonomiskās situācijas redzams ir viens - mēs nevaram atļauties tik dārgu valsts pārvaldi jo iekasēto nodokļu tās uzturēšanai nepietiek. Secinājums- valsts pārvaldes izmaksas jāsamazina līdz tādām, ko varam atļauties. Visiem taču ir skaidrs ka valsts aparāts ir uzpūties politiskā tirgus rezultātā - atcerēsimies kaut vai joku "ministru prezidenta sievas šofera draugs".
Un VALSTS PILSOŅU VESELĪBAI NAV JĀCIEŠ valdības vīru alkatības un stulbuma dēļ!
Driz Latvijaa arsteties vares atlauties tika Parexiesi , Fliks, Ameriks un Slesers!
Varbūt pārtrauks praksi ( piedzīvoju savā ģimenē) - ielikt slimnīcā piektdienas pēcpusdienā, bet ārsts pirmo reizi pienāk pirmdien ap pusdienlaiku. Normāli ( vismaz attīstītās valstīs) visas analīzes PIRMS stacionēšanas. Protams, plānveida manipulācijām, ne jau neatliekamai palīdzībai.
Pirmkārt beidz melot, jo PVO mājas lapā var skaidri redzēt, kāda daļa veselības aprūpes tiek maksāta no budžeta un kādu maksā paši cilvēki. Otrkārt parēķini, kādas iespējas ir no tās minimālās algas, īpaši vientuļajiem, samaksāt par dzīvokli, komunālajiem un paēst. Treškārt neaizmirsti, ka šāda obligātā apdrošināšana parasa administrētājus un pie mums birokrāti noēdīs jebkuru summu. Ceturtkārt, kā rāda dižiaprošinātās amerikas piemērs, uz apdrošināšanu balstītu sistēmu raksturo nevajadzīgas operācijas un izmeklējumi (ka tik dārgāk) no vienas puses, bet vēl aizvien nepieejama veselības aprūpe (daudz nepieejamāka, kā Skandināvijā, kur tērētā summa ir mazāka) no otras puse. JEBKURĀ GADĪJUMĀ SĀKT VAJAGA AR BIROKRĀTU NOĪSINĀŠANU. Un ne tikai dēļ tās naudas, kas tiek tērēta viņu algām, komandējumiem un birojiem, bet arī tāpēc, ka viņi blēdās (kaut vai tie zāļu konkursi par to, kurš piegādās vienīgā ražotāja zāles).
Nu ja, vistīrākais genocīds.
Kāpēc šodienas Dienā pazuda raksts par Gaismas pili?! Komentāri traucēja? Lūk, tieši tur meklējama atbilde, kur Latvijā atrast līdzekļus medicīniskai aprūpei ! Pārdot šo uzpūsto miljonu rijēju ārzemju investoriem un naudu atgriezt latviešu tautai !!! turklāt saukt pie kriminālatbildības tos, kas Gaismas pils vārdā iedzīvojušies miljonos uz latviešu tautas trūkumcietēju un slimnieku rēķina. Ja Repšem bija dūša ķerties klāt Parexam, novēlēsim viņam tikpat un vēl lielāku drosmi izkvēpināt miljonu rijēju pili.
Man visvairāk besī, piemēram, situācijas, kad kā intervijā Ščedrinam žurnāliste stāsta, ka tauta, lūk, pretojas koncertzāles celtniecībai, lai gan vairums pretojas celtniecībai tai vietā, kur puse izmaksu aiziet tieši vietai. Un tāpat ir ar Gaismas pili- uztaisa tādu labi pretenciozu projektu, un ko citu cilvēks, lai pēc tam domā, ka tā ir kārtējā speršanas iecere, jo, jo lielākas ambīcijas, jo grūtāk izsekot....