Sabiedrība

Valsts prezidents nenoliedz okupācijas faktu, tieši otrādi – skaidro lasītājam, kā Latvijas okupācijas fakts ir starptautiski atzīts, atbildot uz Diena.lv jautājumu, vai prezidents ar saviem izteikumiem laikrakstā Telegraf nav nonācis pretrunā ar Saeimas 1996.gadā pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju, skaidro Valsts prezidenta preses dienesta vadītāja Ilze Rassa.

Viņa arī norāda, ka Valsts prezidents V.Zatlers uzsvēris nepieciešamību vārdu «okupants» nelietot savstarpējā saskarsmē, rīdot vienu Latvijas sabiedrības daļu pret otru.

Kā zināms, Latvijas Saeima 1996.gada 22.augustā pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Tajā teikts, ka «Latvijas Republikas Saeima apliecina, ka Latvija, neturot naidu un neprasot atriebību pagātnes dēļ, vienmēr neatlaidīgi atgādinās un aicinās saprast savas tautas traģisko likteni, jo pusgadsimtu ilgā okupācija ir izraisījusi smagas, pašu spēkiem vien grūti pārvaramas sekas. Latviju satrauc arī tas, ka Krievija nav atzinusi PSRS veikto Latvijas okupāciju un nevēlas balstī ties uz 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas miera līgumu, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju».

«Gribu uzsvērt, ka Latvijā okupācija beidzās ar pēdējā padomju karaspēka pārstāvja aiziešanu, tāpēc šodien mums Latvijā jāvienojas par to, ka vārds «okupants» vairs netiks lietots,» atbildot uz krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf lasītāju jautājumiem, teicis Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Kā šodien raksta laikraksts Telegraf, gandrīz mēnesi tā lasītāji varēja uzdot jautājumus Valsts prezidentam, un šodien tiek publicētas atbildes uz tiem.

V.Zatlers arī norādījis, ka Latvijas tautai nepieciešama nevis integrācija, bet saliedētība un kopīga izpratne par to, ka savas valsts, tās simbolikas, likumu un valodas atzīšana garantē personības brīvību ārpus cilvēka nacionalitātes rāmjiem.

Valsts prezidentam liekas svarīgi, ka Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvji sevi apzinātu kā, piemēram, Latvijas krievus, Latvijas poļus vai Latvijas ukraiņus. Viņš ikdienas komunikācijā ar iedzīvotājiem nekad nav atteicies lietot arī krievu valodu, ja tas nepieciešams.

Vaicāts, vai viņš atbalsta viedokli, ka prezidents ir jāievēl visai tautai, V.Zatlers atbild, ka neatbalsta prezidentālu valsts iekārtu, taču nav pret to, ka tauta parlamentārā valstī ievēlētu prezidentu.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedrs Juris Dobelis ir neizpratnē par V. Zatlera aicinājumu, nodēvējot to par valsts pirmās personas "jocīgu pārsteigumu".

"Tas ir galīgi nepieņemami. Tas viss ir samocīti, smieklīgi un liecina par stīvēšanos, kas nepieklājas prezidentam," sašutumu sarunā ar aģentūru BNS pauda Dobelis. Viņš atgādināja, ka kalendārā 17.jūnijs ir Latvijas okupācijas diena un šāds prezidenta paziņojums izklausās jocīgi, kamēr kalendārā ir šāda diena. "Varbūt beigās prezidents vispār neatzīs okupāciju?" piebilda deputāts. "Man tas nāk kā jocīgs pārsteigums. Protams, katram var būt savs viedoklis, bet Zatlers nav jebkurš, viņš ir Valsts prezidents," norādīja "tēvzemietis".

(papildināts ziņas sākums)