Piektdiena, 19. marts
Autors: Aivars Liepiņš, Diena
"Nedrīkst būt situācija, kad mazāks skaits balsotāju atsauc lielāka skaita vēlētāju ievēlētu parlamentu," uzskata premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).
Ivars Godmanis (LPP/LC), premjers: Tas būtu destruktīvs process. Pirmskara Latvijā, ko raksturo politiska nestabilitāte, bieži mainījās valdības, ar intervālu 8—9 mēneši, taču ne reizi nenotika ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Neraugoties uz smago situāciju, kāda bija arī tolaik, parlaments sekmīgi tika galā ar saviem pienākumiem. Līdz 1934.gadam.
Tuvāko kaimiņvalstu vēsturē redzam piemēru, kad 1939./1940.gadu mijā Somijas parlaments pieņēma lēmumu pretoties Padomju Savienības agresijai. Izdarīja to, ko nespēja autoritārie režīmi Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Izšķiroši lēmumi ir parlamenta kompetencē. Tas nozīmē — ja mēs kaut ko vēlamies mainīt ārkārtas steigā un ārkārtas vēlēšanu ēnā, jārēķinās ar potenciālām sekām, jo nevienam nav tādu pilnvaru kā Saeimai. Vairs nav arī 81.panta, kas deva valdībai daļējas likumdošanas tiesības Saeimas sesiju starplaikos.
Negatīvās izmaiņas pasaules ekonomikā, pasaules vadošo valstu kopprodukta kritums, inflācijas pieaugums pasaulē, energoresursu cenu pieaugums. Tas viss nozīmē, ka mums priekšā būs vēl viens smags budžets. Ja parlaments ir atsaukts vai citādi sašūpots, tas nebūs lemtspējīgs. 2009.gada vidū būs pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas. Tas jāskata kontekstā ar pēdējo lielo reformu valstī — pašvaldību reformu. Mums ir svarīgi pieņemt visu pavadošo likumu paketi, lai šī reforma noslēgtos. Sašūpots parlaments to nevar izdarīt.
Nākamgad arī pašvaldību vēlēšanās novadu domēs ievēlēs tikai partijas, ne vairs vēlēšanu sarakstus. Un katrs vēlētājs ik divus gadus var veikt savu novērtējumu tai vai citai partijai, starp vēlēšanām arī aktīvi paužot savu viedokli par partiju publiski vai iesaistoties kādā politiskā partijā, kuru atbalstījis, vai kādā citā, kuru vēlas atbalstīt nākotnē. Un, ja nav apmierināts ar partijas veikumu, nākamajā reizē balso par citu vai kandidē pats. Tas ir demokrātisks process. Radošs process ar rezultātu atšķirībā no Saeimas atlaišanas, kas ir destruktīvs process bez rezultāta.
Ja tomēr tiek lemts, ka parlamentu var atsaukt, tad noteikti jābūt iestrādātam principam, ka, lai atlaistu parlamentu, tādas tiesības ir tikai tikpat lielam vēlētāju skaitam, kāds Saeimu ir ievēlējis. Nedrīkst būt situācija, kad mazāks skaits balsotāju atsauc lielāka skaita vēlētāju ievēlētu parlamentu. Tad cilvēki, kas nevēlas, ka parlaments tiek atsaukts, vilsies šajā vēlēšanu procesā un vēlētāju vispārējā aktivitāte mazināsies. Saeimas vēlēšanas nav melnraksts, bet tīrraksts, un Latvijas likumdevēja ievēlēšana nedrīkst kļūt par bezgalīgu sacerējuma švīkāšanu un pārrakstīšanu.
Šie grozījumi nez kāpēc ir ielikti Satversmes sadaļā Likumdošana. Es uzskatu — ja tautai tiek dotas tiesības atlaist Saeimu, tad to var izdarīt tikai vairāk nekā puse no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita. Nevis tā kā tagad, kad šai pusei tikai jāpiedalās balsošanā. Mobilizēt nelielu sabiedrības daļu ir vieglāk, mēs varam nonākt nepārtrauktu vēlēšanu un nepārtrauktu referendumu situācijā. Šie grozījumi palīdz īstenot dažu politiķu īstermiņa intereses, spēlējoties ar konstitucionālo iekārtu.
Ievietojot savus komentārus portālā www.diena.lv, lietotājs automātiski piekrīt www.diena.lv piedāvātajiem noteikumiem un nevar izvirzīt nekādas pretenzijas pret portālu. www.diena.lv neuzņemas nekādu atbildību par viedokļiem, kas pausti portālā publicētajos lasītāju rakstos un komentāros. Portāls www.diena.lv ir pievienojies deklarācijai par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā - Internets bez naida.





lai te vairaak Repše tiek zaakaats un nievaats bet viņa teiktaajaa ir visvairaak patiesiibas , proti, ka pašreizeejaa saeima ir uz vienu roku ar noziedzniekiem un tas taisni visvairaak arii tracina sabiedriibu , tie deputaati kuri saņeemuši no noziedzniekiem stipendijas ir liidzdaliibniki valsts nozagšanaa , bez jums miiliiši tas tik viegli nebuutu izdevies , no referenduma jau arii jums visiem kopaa ar saviem saimniekiem arii visvairaak bail , tas ir no taisniigas tiesas...
Es arī neiešu uz referendumu, jo tam ar demokrātijas un tautvaldības stiprināšanu nav nekāda sakara.
Nu ko, katra cūka savu sili sargā...
Labi redzams, kurš strādā savas kabatas interesēs un baidās, ka pēc nākamajām vēlēšanām būs nevis Saeimā, bet mēslainē.
Ceru, ka vēlētāji katru novērtēs pēc nopelniem, citādi vienam otram pērkamam politikānim mesiānisms par daudz sakāpis galvā. Ja vajadzēs, Saeima jāatsauc kaut 100 reizes, līdz marionetes beigs uzskatīt varu par savu privātīpašumu un valsti par biznesa projektu.
Jā, un vēl, aģitētāji par referendumu beidzot varētu atklāt šī pasākuma finansētājus, vai vismaz pateikt, kurā bankā šoreiz ir ņemts kredīts šim biznesa projektam.
Iešana uz referendumu vēl nenozīmē, ka visi gājēji balsos " PAR" .
Einars uzsver, ka visas ieprieksejas valdibas ir bijusas sliktas - pats tacu ari bija pie teiksanas... un???
Iesākumam bandītu trubadūrs Lopkopjbērziņš varētu atklāt tos, kuri sponsorē atklātu vēršanos pret tautas tiesībām patriekt nemākuļus un tautas naudas izšeptētājus.
Politiķu domas mani neinteresē, mani interesē manas domas par politiķiem, diemžēl, domas nav no tam spožākajām.
Ejiet un balsojiet!
Gan uz manis atkal uzkāpsiet.
Saeimas deputati un ministri, kas ir pret Satversmes grozijumiem izrada divainu demokratijas izpratni. Ja esi pret grozijumiem - aizej un nobalso pret! Bet vini mudina vispar nepiedalities sajaa demokratiskajaa forumaa, ko pieprasijusi ieverojama dala no balsotajiem. Viniem nepatik pats demokratiskais process!
E.Repše - "Pats gadījums, ko uzsver grozījumu kritiķi, ir hipotētisks, jo neviens neliedz uz referendumu atnākt visiem. Ja puse neierodas, viņiem ir vienalga un viņi balsstiesības deleģē atnākušajiem."
Lūk, doma, kas ir vērsta uz labu valsts pārvaldi, politiski atbildīgu sabiedrību un necenšas degradēt politikas reputāciju valstī vēl vairāk, kā to te krāšņi paveic valdošās koalīcijas demagogu bars.
Zābakus kājās un pa mušmirēm - maukt!
Demokrātija Godmaņa izpratnē ATŠĶIRAS no demokrātijas tautas izpratnē.
Ja nenodarbosies ar politiku politika nodarbosies ar tevi.
Runa nav par pašreizējo varu, bet par liberālismu un plašāku pilsonisko brīvību.
Dienas teiciens, vecīt.
Ja, tie kas neies izteikt savu gribu, uzskatu, viņiem vienalga. Tātad, tā daļa ir mazaktīva un tiem vienalga, kas notiek. Un to varētu saukt par pilsonisko atbildību. Es neesu vainīgs vienaldzīgo priekšā. Un ja tie apgalvo, ka neko vienalga nevarēs mainīt.
Labāk tu, nevis brišana par nātrēm, kas tā vien lūdzas, lai tās neizrauj.
Un? Protams ka nenozīmēs. Bet mums jau nevajag visus "JĀ".
Tautai jau šobrīd ir visas tiesības patriekt nemākuļus un tautas naudas izšeptētājus. To pierāda tas, ka beidzot izdevās patriekt Loskutovu. Vai to Tu jau esi piemirsis? Kāpēc tam būtu nepieciešams referendums?
Intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» Bērziņš teicis: «Kādi gan Šķēle vai Lembergs ir oligarhi? Viņi ir veiksmīgi latvieši, kuri nepakļaujas svešo diktātam, kuri nebučo Sorosa tankus. Es arī Sorosa tankus nekad nebučošu.»
«No 1940. gada okupācijas esam mantojuši tanku bučošanas sindromu. Tolaik jēdziens «iekarot» nozīmēja kontrolēt teritoriju. Iebrauca krievu tanki, un bučotāju netrūka. Mūsdienās teritorija ar tankiem netiek ieņemta. Tā vietā tiek ieņemti cilvēku prāti. Informācija aizstāj tankus,» teicis Bērziņš, norādot, ka «Sorosa tanku» bučotāji esot Sorosa finansēto organizāciju darbinieki, laikraksta «Diena» žurnālisti, daļa ārzemju latviešu, kā arī partijas «Jaunais laiks» bijušie un esošie biedri.
«Viņi visi joprojām bučo svešus tankus, proti, svešas idejas. Viņiem neatkarīgā Latvija nav svēta. Viņiem nav svēta nacionālā ideja. Viņu dabā ir traukties zem krievu, vācu vai citiem karogiem un trenkāt tos, kuri savu mūžu atdevuši nacionālai neatkarībai. Viņi par grašiem gatavi kalpot svešiem pasaules naudas maisiem, iznīdēt nacionālos uzņēmējus jeb, kā viņi tos dēvē, oligarhus,» «Neatkarīgajai» sacījis TP vecbiedrs.
Спасибо. Получил большое удовольствие.