Tautas balss / 8778

Vācijā 2009.gads skaitās «Superwahljahr» (super vēlēšanu gads). Žurnālistu vidū šādi runā un raksta nevis kādu iepriecinošo aspektu dēļ, bet tā apraksta vienkārši gadu, kurā notiek īpaši daudz vēlēšanas.

Protams, galvenais vēlētāju aicinājums pie urnām būs rudenī, kad ievēlēs jaunu federālu parlamentu (Bundestag). Turklāt, tāpat kā Latvijā, jau jūnijā gaidāmas Eiropas parlamenta vēlēšanas. Bet Vācijā ar savām 16 federālām zemēm vismaz ik pēc 5 gadiem notiek gan parlamenta, gan arī pašvaldību vēlēšanas. Proti, katru gadu kaut kur Vācijā balso aptuveni 7 reizes.

Lielā nozīme šogad ir federālajai zemei Thüringen, kur noritēs augustā gaidāmās parlamenta vēlēšanas tikai mēnesi pirms Bundestag balsojuma. Vienlaicīgi ar Thüringen vēlēšanas arī būs Saarland zemē.

Lai gan politiķi un žurnālisti vienmēr šādas vēlēšanas uztver kā testu partijas reitingiem, šogad pievērsīs tām vēl vairāk uzmanību, un tā ne tikai īsās laika starpības dēļ. Abās zemēs ir Angela Merkele partija Kristīgie demokrāti (CDU) ar absolūtu vairākumu pie varas, un abos gadījumos rezultāti grūti prognozējami, bet, visticamāk, CDU zaudēs.

Arī tas, tomēr, pat pa sevi nav tik ļoti aizraujošs kā citas šoreiz svarīgas īpatnības.

Thūringen ministru prezidents Dieter Althaus 1.janvārī izraisīja slēpošanas avāriju Austrijā un diemžēl cietuša sieviete no traumām nomira. Althaus vaina bija, pie trašu krustojuma lielā ātrumā iebraukt otrajā trasē pretējā virzienā.

Uz reiz presē diskutēja, vai Althaus atveseļosies pietiekoši ātri, lai piedalīties vēlēšanu kampaņā, kā arī, vai viņš vispār būs vēl spējīgs vadīt valdību. Piemēram, uz partijas kongresu, kurā Althaus izvirzīja atkārtoti amatam, ministru prezidents personīgi ieradās, bet apsveica partijas biedrus ar īsziņu vien. Iepretim publiski paustām šaubām, CDU no sava kandidāta neatteicās. Tiesa, partijai nav cilvēka, kurš varētu Althaus kungu aizvietot.

Austrijā ministru prezidentu steigā notiesāja. Arī tiesnešus politiķis ar savu klātbūtni negodināja. Piespriestais naudas sods ar 33 000 eiro plus 5000 eiro atlīdzību cietušās sievietes ģimenei ir precīzi tik liela summa, ka politiķim pēc Vācijas likumdošanas nebūs piezīmes policijas izziņā par sodāmībām.

Althaus kungs amnēzijas dēļ pašu avāriju neatceras, bet savu vainu viņš ir pilnībā atzinis. Tagad žurnālisti jautā, kā ministru prezidentu morāliski vaina ietekmēs un cik bieži pirms un pēc vēlēšanām prese un tauta viņam prasīs par notiekošo runāt.

Lielu izbrīnu, pat sašutumu Althaus izraisīja ar interviju Vācijas lielākā bulvāra laikrakstā «BILD-Zeitung». Kamēr viņš citiem izdevumiem atteicās un opozīcijas pārstāvji ministru prezidenta veselības dēļ atturējās no bargas kritikas, viņš šajā avīzē uzstājās, ka ar pilniem spēkiem atgriezies politikas tribīnē.

Žurnālisti kritizē, ka šī lieta īstenībā novērš uzmanību no politiskiem jautājumiem šajās vēlēšanās. Vēlētājiem noteikti svarīgāk būtu, piemēram, Opel nākotne. Šim uz bankrota sliekšņa esošam mašīnu ražotājam arī Thrüringen ir rūpnīca.

CDU izredzes mazina ne tikai sociāldemokrātiskā SPD, ar ko CDU Angela Merkel vadībā Berlīnē valda vienā koalīcijā. Tieši vislielākais drauds nāk no bijušiem komunistiem. Protams, federālajā zemē Thüringen kā bijušas VDR daļa tas nav liels pārsteigums.

Savukārt Saarland, kas atrodas rietumos, kandidēs šīs zemes bijušais SPD-ministru prezidents Oskar Lafontaine. Viņš, būdams Schröder valdības finansu ministrs, savu amatu un partiju pirms desmit gadiem aiz dusmām pameta un nodibināja jaunu kreisu spēku. Šis veidojums 2007.g. apvienojās ar bijušiem komunistiem.

Labie vēlēšanu rezultāti kreisajiem tikai mēneša pirms Bundestag balsojuma uzdos politiķiem un partijām jautājumu par iespējamām koalīcijām. Vai izveidos CDU-SPD valdības, no kā federālajā līmenī abas partijas taču vēlas izvairīties, vai arī SPD piekritīs izveidot kādu kreiso koalīciju? Abās vietās, turklāt, iespējams, ka kreisie būs lielāka frakcija nekā sociāldemokrāti. Ko tad darīt?