#BeActive Eiropas sporta nedēļa Latvijā notiks jau sesto reizi, un tās ietvaros no 23. līdz 30. septembrim gaidāma plaša un raiba sportisku pasākumu programma gan Rīgā, gan reģionos – fizisko aktivitāšu iespējas atradīs ikviens neatkarīgi no vecuma, interesēm, fiziskajām spējām un sagatavotības. Kā norāda Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), kas ir iniciatīvas nacionālā koordinatore, pērn Eiropas sporta nedēļas pasākumos Latvijā iesaistījās ap 200 000 dalībnieku vairāk nekā 40 sporta veidos.
Sportoja vai slinkoja?
"Saglabāt ikdienā fizisko slodzi daudzviet pasaulē šogad ir bijis izaicinošāk nekā iepriekš, taču vienlaikus arī nozīmīgāk – esam novērtējuši ne vien sportošanas ietekmi uz ķermeni, bet arī to, kā fiziska aktivitāte ietekmē mūsu mentālo labsajūtu," atskatoties uz Covid-19 zīmē pavadītajiem mēnešiem, vērtē LSFP prezidents Einars Fogelis. "Tāpēc jo svarīgāk ir turpināt mērķtiecīgi veidot un kopt ieradumu sportot ik dienas – arī tad, ja neparedzētās situācijās jāmaina veidi, kā būt fiziski aktīvam."
LSFP sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS jūnijā veica Eiropas sporta nedēļas pētījumu par to, kā Latvijas sabiedrība sportojusi vīrusa pandēmijas ierobežojumu laikā. Tas rāda, ka lielākajai daļai jeb 78% iedzīvotāju fiziskās un sporta aktivitātes bijušas dienaskārtībā arī ārkārtas situācijas laikā, un populārākā fiziskā aktivitāte bijusi došanās pārgājienos un pastaigās – to minējuši 52% respondentu. Populāra bijusi arī vingrošana mājās (25%), riteņbraukšana (22%), skriešana (19%) u. c. 30% iedzīvotāju norāda, ka ārkārtas situācijas laikā novērtējuši iespēju pavadīt laiku ar tuviniekiem un nebūt piesaistītiem darbam birojā, kas palīdzējis būt arī fiziski aktīviem.
Tiesa, 21% iedzīvotāju pandēmijas ierobežojumu laikā kļuvuši fiziski mazāk aktīvi, bet 5% pat pārstājuši sportot. Kā galvenos iemeslus cilvēki min motivācijas trūkumu un slinkumu, to, ka nepatīk sportot vienatnē, mājās nav pietiekami vietas. Tikmēr vēl 20% aptaujāto atzīst, ka nesportoja ne pirms ārkārtas situācijas, ne tās laikā.
"Labā ziņa – daļa sabiedrības izmantoja iespēju biežāk aktīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni, doties pārgājienos, biežāk automašīnas vietā izmantot velosipēdu un sabiedrisko transportu (14% respondentu). Saglabāt ikdienā aktīvu dzīvesveidu palīdzējuši gan ieradums un rutīna (29%), gan dažādas personīgas apņemšanās (24%)," pozitīvo aptaujas rezultātos tomēr uzsver Fogelis.
Savukārt sporta ārste Laila Ušacka akcentē, ka nozīmīgāk par to, cik bieži sportojam, ir tas, ka ārkārtas situācija mainījusi veidu, kā esam fiziski aktīvi. Nepilnai trešdaļai iedzīvotāju (29%) sportošanas veidi pandēmijas ierobežojumu laikā nemainījās, bet 10% atzina, ka turpina sportot, tikai citādi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 17. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!