Tajā pašā nedēļā, kad biezi šaubu mākoņi kārtējo reizi aizsedza Rīgā vēl neuzceltā Laikmetīgās mākslas muzeja vīziju, mēs dabūjām zināt, ka vesels miljons latviešu tik kaislīgi mīl kormūziku, ka vienlaikus mēģinājuši nopirkt biļetes uz Dziesmu svētkiem, un ir dziļi vīlušies, ka tas neizdevās. Protams, māksla nevar cerēt uz tik masīvu mediju un publikas interesi, jo "pulkā eimu, pulkā teku!" ir labs sauklis pašdarbībai, bet profesionālajā vidē ir pilnīgi citi noteikumi. "Atšķiries vai mirsti!" ir viens no tiem. Mākslas pasaulē ir savi likumi, tos zina daudzi, bet izcelties spēj tikai retais. Nedarīt kā visi, neiet, kur dzen, domāt ar savu galvu – tie ir tikai pamata principi, uz ko mudina mūsdienu māksla. Tos viegli nosaukt un sasodīti grūti īstenot. Tādēļ es gribētu iedrošināt līdzcilvēkus – jūs nekļūsiet mazāk latvieši, ja nebūsiet Dziesmu svētku estrādē noteiktā datumā.
Es, piemēram, iepriekšējo Dziesmu svētku vakaru atceros kā neaizmirstamu, jo tajā skatījos režisora Vladislava Nastavševa izrādi Makbets Cēsu Mākslas festivālā un jutos laiku pavadījis visvērtīgākajā iespējamā veidā. Jūs neesat mazāk svarīgi cilvēki, ja kora mūzika jūs neaizrauj tik ļoti kā, piemēram, balets. Šajā jomā turklāt ir jaunumi, kas iepriecina. Presē pavīdēja īsa ziņa, ka jaunais dejotājs Kārlis Cīrulis izcīnījis šogad jau otro medaļu starptautiskā konkursā, un jācer, ka glancētie žurnāli vēl tikai gatavo izdevumus ar viņa foto uz vāka. Savukārt tikai trīs gadus vecākais Timofejs Andrijašenko kļuvis par Milānas Teatro alla Scala baleta trupas vadošo solistu. Tiesa, viņš savu karjeru attīstījis patstāvīgi, jau kopš 14 gadu vecuma skolojies Itālijā, tomēr nozares mediji Timofeju Andrijašenko cienīgi dēvē par "latviešu dejotāju".
Dzimtenē Timofeja vārds plašāk izskanēja tikai pērn, viņu intervijās pieminēja Maskavas Starptautiskā baleta konkursa uzvarētāja Evelīna Godunova, un viņi uzstājās Andreja Žagara rīkotajā galā koncertā Rīgā 4. decembrī. Tomēr Timofeja Andrijašenko jauno statusu La Scala baletā nevar nosaukt par negaidītu: bijušais rīdzinieks paspējis nodejot vairākas galvenās partijas, vēl oficiāli būdams kordebaleta sastāvā. 2016. gadā viņš kļuva populārs arī itāļu televīzijas skatītāju vidū, piedaloties globāli dievinātā itāļu baleta premjera Roberto Bolles šovā. Tajā viņi nodejoja aizkustinošu duetu no baleta Prusts. Šajā sezonā Timofejs Andrijašenko debitēja Ļenska lomā Jevgeņija Oņegina iestudējumā (titullomu dejoja, protams, Roberto Bolle) un Armāna Divāla lomā Kamēliju dāmā partnerībā ar savu draudzeni La Scala vadošo solisti Nikoletu Manni (Roberto Bolle dejoja Divāla lomu pirmizrādē pārī ar ievērojamo krievu balerīnu Svetlanu Zaharovu).
Timofeja Andrijašenko un Roberto Bolles vārdu ciešā saistība, iespējams, ir zīmīga – itāļu princim, lai arī viņš ir lieliskā formā, ir jau 42 gadi, un La Scala balets noteikti domā par maiņu publikas elkam. Kāpēc gan lai tas nebūtu slaidais gaišmatis no Rīgas?
oi, oi