Stāvot krustojumā pie sarkanās gaismas, apkārtējo uzkrītošo skatienu caururbts, tu pēkšņi atjēdzies, ka esi aizmirsis aizvērt nodevīgo automašīnas logu, limuzīna salonā dārd popmūzika un pats pie stūres priecīgs dungo lipīgu melodiju un ritmā šūpojies līdzi, atsperēm gauži čīkstot. Logu aizvēršana šādos gadījumos ir tikai piesardzība, lai apkārtējie neuzzina, ka klausies arī ko tādu, ja kabatā jau labu laiku ir biļetes uz Skaņu mežu un Zemliku – diviem nepieradinātās mūzikas festivāliem, kas vairākus gadus notiek oktobrī Latvijas lielākajā un mazākajā pilsētā. Patiesībā šie pretpoli – tā sauktā populārā un vismaz nosacīti nepieradinātā, eksperimentālā jeb avangarda mūzika – nevis gremdē vai noliedz, bet veicina viens otru.
Mūzika, ar kuru cilvēkus līdz nelabumam kā ar lētiem makaroniem ikdienā baro radio un klubi, var izraisīt vēlmi meklēt skaņas, ar kurām salīdzinot pat Pink Floyd un Radiohead albumi šķiet komercmūzika (paskatoties uz tirgus rādītājiem, tā arī ir) un kuru uztveršanai nepieciešama pacietība un darbs ar sevi, lai ļautu ar dzirdi saslēgties arī citām maņām. Darbināt iztēli, rakņājoties iepriekš smeltajā informācijā, atmiņās, fantāzijās. Lai tas notiktu, nekas netiek iestūķēts mutē ar karoti – tu uzmanīgi, cik nu tas tavos spēkos, klausies, ja tas nepalīdz, iespējams, sadūšojies uzdot jautājumus citiem klātesošajiem: kad beidzot sāksies koncerts, kaut tas sen ir sācies. Un tu, neaptēstais, ar savu reakciju jau esi paspējis kļūt par izrādes sastāvdaļu, iespējams, apkārtējiem aizstājot kustīgās bildes, kas citkārt tiek rādītas uz ekrāniem. Tas, protams, darbojas tikai tādā gadījumā, ja apkārtējiem ir no aizspriedumiem brīva humora izjūta un viņi nereaģē ar indīgiem "ko-tas-idiots-traucē-klausīties" skatieniem.
Pēc visa šī skaņu ceļojuma tu tiec paturēts tur uz palikšanu vai arī lēni kā pēc eksotiskā vēl neizzinātā zemē pavadīta atvaļinājuma nolaidies atpakaļ un nereti atgriezies ikdienā, kurā, gribi vai negribi, ir jāklausās tas, kas apkārt jau skan un ko tu bez konfliktiem nevari ietekmēt. Ikdiena un tās paradumi ir katram atšķirīgi – cits klausās uz austiņām vai savā skaņu templī tikai to, ko vēlas, citam jābruņojas ar spēju apkārt skanošo laist gar ausīm, lai atkal izjustu bezmaz fizisku nepieciešamību vismaz reizi gadā gremdēties abu festivālu piedāvājumā. Skaņu mežā tepat Rīgā – 9. un 10. oktobrī Mūzikas namā Daile (Frederiks Rževskis, Pēters Brecmanis, Džeimss Holdens, Ame Zek, Lemur, Džeikobs Ulmans, Kristiāns Volfarts, Voldemārs Johansons u. c.), Zemlikā 23. un 24. oktobrī vairākās Durbes vietās – baznīcā, muzejā, A. Kronvalda skolā un kultūras namā (Vision Fortune, N, Syndrome, Lust for Youth, Stara Rzeka, Edgars Šubrovskis, Martas asinis, Zāle u. c.), pie viena var iegrauzties vietējās ražas klaipam sānos.