Latvijas pirmās filmas ir vēsturiskos dokumentos balstīts piemiņas albums Latvijas nacionālās kinomākslas sākotnei. Tā autore Inga Pērkone radījusi unikālu, kultūrvēsturiski nozīmīgu, bagātīgi ilustrētu izdevumu latviešu un angļu valodā, atklājot Latvijas kinovēstures posmu, kas līdz šim maz pētīts. Unikāls ir fakts, ka no piecām pirmajām Latvijas filmām, kas aprakstītas grāmatā, neviena nav saglabājusies līdz mūsdienām, taču skrupulozi apkopotā informācija dod gandrīz pilnīgu priekšstatu par to, kādas šīs filmas bijušas.
Izdevuma veidotāji uzsver, ka kino Latvijā savu nacionālo veidolu ieguva vienlaikus ar valsts izveidošanos un bija cieši saistīta ar ideju par nacionālo kultūru. Inga Pērkone grāmatas ievadā raksta: "1920. gada 9. novembrī notika filmas Es karā aiziedams pirmizrāde. Filmas panākumu iedvesmota, domubiedru grupa 1921. gadā izveido akciju sabiedrību Latvju Filma, kurā līdzās kinohronikām un reklāmas filmām top četras inscenētas filmas: Laiku viesulī (1921), Fricītis jūrmalā (1921), Psihe (1922), Vilkiem mests laupījums (1922). Šīs ir pirmās piecas Latvijas filmas un līdz mūsdienām nav saglabājušās."
Veicot pamatīgu izpētes darbu, informācija tika apkopota vienuviet, pievienojot arī maksimāli daudz ilustrāciju (fotogrāfijas, filmu plakāti, reklāmas laikrakstos utt.), tādējādi radot pirmo un, visticamāk, vienīgo pieejamo priekšstatu par pirmajām Latvijas valstī uzņemtajām kinolentēm. Teātra zinātniece Dr. art. Ieva Struka par grāmatu raksta: "Ingas Pērkones darbs, tēlaini izsakoties, ir ieniršana starp simtiem un tūkstošiem (atkarībā no izvēlētā ģeogrāfiskā mēroga) filmu un atgriešanās ar sīkām un tomēr pērlēm no Latvijas kino sākotnes. Bet, dienasgaismā izvilktas, šīs pērles rosina domāt ne tikai par kino, bet par mākslu un tās uztveri kopumā – gan toreiz, gan tagad."
Albumā publicēti materiāli no Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja, Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva fondiem, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves.
Albuma redaktore ir kinožurnāliste un kinovēstures pētniece Kristīne Matīsa, grāmatu iekārtojis Toms Mrazausks (Vācija), kurš kopš 2010. gada saņēmis vairākus starptautiska mēroga apbalvojumus par labāko grāmatu dizainu.
Inga Pērkone ir kino zinātniece, Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, sarakstījusi grāmatas Kino Latvijā. 1920–1940 (2007), Es varu tikai mīlēt... Sievietes tēls Latvijas filmās (2008), Tu, lielā vakara saule! Esejas par modernismu Latvijas filmās (2013), pētījuma Inscenējumu realitāte: Latvijas aktierkino vēsture (2011) iniciatore un autoru kolektīva vadītāja, LKA zinātnisko rakstu krājuma Te-Ki-La idejas autore un sastādītāja (2010–2013), periodiskā izdevuma Kino Raksti redkolēģijas locekle un daudzu publikāciju autore, starptautiska elektroniska rakstu krājuma KinoKultura. Latvian Issue (2012) sastādītāja un līdzautore. Vairākkārt bijusi žūrijas komisijas locekle Lielā Kristapa kino festivālā, veidojusi vairāk nekā desmit izstādes par kino, ir viena no Rīgas Kino muzeja līdzdibinātājiem un desmit gadus vadījusi to.
Albums iznācis apgāda Mansards grāmatu sērijā Kino Rakstu bibliotēka, kurā iepriekš iznākušas četras grāmatas: kinokritiķa Dmitrija Ranceva bilingvālais izdevums Kinotācijas (2009), Ingas Pērkones vadītā autoru kolektīva monogrāfija Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture (2011), Herca Franka grāmata Uz sliekšņa atskaties (2011) un rakstu krājums Fedja. Teodors. Tulio (2013) par Latvijā dzimušo somu kino klasiķi Teuvo Tulio.