Skatoties retrospektīvi var teikt, ka viss ir noticis tā, kā dzīvē reti notiek – jo viss ir gājis uz labāko. Man arī pirmajā brīdī likās – jā, burvīgs projekts Andrejostā! Bet šī iecere izjuka, un kad sākās pārējie meklējumi, to skaitā RTU un Triangula bastions, tie visi man šķita samocīti varianti. Tikai pirms pāris dienām uzzināju, ka muzejs būs Hanzas Rīgas jeb Jaunās Rīgas pašā sākumā, kur beidzas Pulkveža Brieža ielas skaistā jūgendstila apbūve, un netālu ir slavenā Alberta iela, ko apmeklē gandrīz katrs ārzemju tūrists. Un ka pēkšņi šo moderno, jauno Rīgu ievada nevis kāda banka vai bode, kur pārdod automobiļus, bet laikmetīgās mākslas muzejs. Tas ir sava veida simbolu simbols: viss ir kopā - jauna vieta, jauna apbūve, jauna arhitektūra un jauna kolekcija, kas apvieno visu, kas pēdējos četrdesmit gados Latvijā tapis un kas lielā mērā reprezentatīvi parāda Latvijas mākslu un arī Eiropas mākslu pēdējā laikā.
Zaiga Gaile, arhitekte
Mani neinteresē jaunās pilsētas. Cilvēki ik pa laikam ir pārņemti, ka būvēs jaunas rīgas, es esmu redzējusi jaunās Rīgas, Hanzas pilsētas, plānu, tas ir ārkārtīgi garlaicīgs. Es uzskatu, ka kultūras un izglītības objektiem jāatrodas pilsētas centrā. Pašlaik mums ir ļoti, ļoti daudz tukšu māju. Rīgas vēsturiskais centrs kļūst par tādu kā Disnejlendu, kurā mēs būvējam tikai viesnīcas tūristiem. Mana stratēģija būtu attīstīt vecās ēkas centrā, atrast tām pielietojumu.
Katrīna Neiburga, māksliniece
Tas ir milzīgs pārsteigums. Pirms trim dienām, kad saņēmu ielūgumu, man nebija ne mazākās jausmas, ka kaut kas tā klusi un noslēpumaini ir uzbūries. Neticami! Arī vieta ir laba - Klusais centrs. Ja te vēl veidos apbūvi, būs pavisam labi. Galvenais, lai tas nekļūst par pārāk privātu muzeju, lai mākslas eksperti ir pietiekami starptautiski, lai viss tiek veidots globālā mērogā, nevis vienā muzejā izpaužas kaut kādas personiskas intereses.
Leonards Laganovskis, mākslinieks
Pārsteigums ir, ka šī ir pavisam cita organizācija, pavisam citi cilvēki, kas ir pārķēruši šo ideju. Liekas, ka tie arī būs tie, kuri tiešām to visu realizēs. Es domāju, ka izvēlētā vieta ir piemērota, jo mēs esam ļoti tuvu centram, var atnākt kājām, tepat ir pasažieru osta, no kuras var atnākt tūristi. Tas ir tas, kā trūka, lai mēs pilnvērtīgi varētu iekļauties Eiropas kultūras pilsētu ķēdē.
Krišs Salmanis, mākslinieks
Ja atceras, kāda bija sajūta vēl pirms brīža, kad vieni ļaudis kaut ko drusciņ pukstēja un gribēja muzeju, bet visiem pārējiem bija vienalga, tad tagad tas, ka kaut kas jau tiek parakstīts, ir diezgan straujš progress. Izvēlēto vietu vēl neesmu kārtīgi apstaigājis, bet ir feini - it īpaši, ja šis rajons tiek attīstīts. Centrs ir turpat blakus, divi kvartāli līdz parkam. Piemēram, Romā MAXXI muzejs arī ir ārpus centra, tur jābrauc ar tramvaju, Tur gan ir ļoti maz cilvēku, jo neviens uz turieni nebrauc. Tomēr šī nav Roma, te cilvēki pāris mēnešus dzīvojas pa ielu kafejnīcām un atrod ko labāku un aizraujošāku par laikmetīgo mākslu, bet visu pārējo gadu kaut kur būs jāiet. Man kā māksliniekam muzejs būs emocionāls stimuls taisīt darbus.
Ojārs Pētersons, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas katedras profesors
Zinot kā darbojas Boriss Teterevs un ABLV Bank, jutu, ka kaut kas tāds briest jau labu laiku, tikai nevarēja saprast - būs koncertzāle vai muzejs. Domāju, ka šajā vietā muzeja būvniecība varētu iet raitāk un straujāk, jo apbūvētās vietās, kā mēs zinām, viss vienmēr ir saistīts ar negaidītām blakus problēmām. Psiholoģiski gan liekas, ka vieta ir tālu no centra, bet īstenībā ar kājām tikai 15 minūtes. Varu atkārtot to, ko esmu teicis Mārai Lācei attiecībā uz Valsts Mākslas muzeju - man ir cerība, ka abos šajos muzejos būs labas un omulīgas kafejnīcas.
Edgars Vērpe, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors
Esmu priecīgs, ka lietas notiek, jo tā garā runāšana līdz šim sāka jau nedaudz nelāgi izskatīties - tas mūsu valstī ir diezgan tipiski. Šobrīd muzejos mums ir redzams tas, kas tapis līdz Otrajam pasaules karam. Mūsu mākslas vēsture beidzas ar 1941. gadu. Situācija šobrīd ir vienkārši šausmīga. Šie fondi jau labu laiku ir iesaistījušies mākslas dzīve, un tas arī valstīj liek sarosīties kaut kādā veidā, kaut vai domājot pa muzeja uzturēšanu. Domāju, ka par izvēlēto vietu pašlaik ir grūti runāt, jo te pagaidām ir tikai pļava. Nezinu, kas ir paredzēts apkārt.
Jānis Dripe, arhitekts
Ir ieguldītas lielas pūles, izvērtējot dažādas vietas Laikmetīgās mākslas muzejam. Izvēlētā vieta ir Rīgas centram pietuvināta neapbūvēta teritorija, ir patīkami, ka ABLV Bank to ziedo muzejam. Tas nav pats tūristu centrs, bet ir ļoti tuvu Rīgas jūgendstila pērlēm. Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi šajā vietā redzu kā loģisku turpinājumu starptautiskajam konkursam, ko ABLV Bank pirms 10 gadiem rīkoja par savas teritorijas attīstību.
Andis Sīlis, arhitekts
Kā jebkurai vietai, arī šai, ir diezgan daudzi plusi un daži mīnusi. Par plusiem: tanī brīdī, kad teritorija ir salīdzinoši tukša un atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra, no arhitektūras viedokļa ir daudz brīvākas rokas - daudz ērtāk atrisināt gan funkcionālās, gan mākslinieciskās, gan pārējās problēmas, kas saistītas ar arhitektūras kvalitāti. Mīnuss tāds, ka šī ēka būs pārāk tālu no vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu pārvietošanās plūsmām. Ja muzejs būtu Kaļķu ielā līdzšinējā Tehniskās universitātes ēkā, to apmeklētu tuvu pie 90% pilsētas viesu. Šinī gadījumā līdz muzejam aizies virs 5% apmeklētāju – entuziasti, tie, kas saņemsies tikt laukā no centra un aizbraukt uz rajonu, kas dievs vien zina kad kļūs par pilnvērtīgu pilsētas daļu. Jo šobrīd tur ir tukšums. Bet kā arhitektam man prieks, ka kaut kas izkustējies kultūras jomā. Šī ir iespēja Rīgā radīt kaut ko tādu, ko speciāli brauktu skatīt, vērtēt no arhitektūras viedokļa.
Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs
Es esmu priecīgs par jauno risinājumu. Te var atļauties diezgan brīvi risināt mūsdienu arhitektūru, nav jāievēro striktas prasības no pieminekļu aizsardzības viedokļa, jo nav eksistējošas apbūve un ir plaša teritorija, kur papildus jaunajai attīstībai nāktu kultūras funkcija un tomēr tas ir ļoti tuvu centram. No vides sakārtošanas un plānošanas viedokļa ļoti svarīgi, lai tās labākās ārtelpas publiskās vietas, kuras ir apbūvējamas, tiktu rezervētas sabiedrības vajadzībām un ļoti nozīmīgai funkcijai.