Viens no viņiem ir Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas apakšnozares ceturtā kursa students Krišjānis Elviks. "Mēs esam paaudze, kura dzimusi neatkarīgā valstī un kurai nav ne jausmas, kā ir bijis dzīvot pakļautībā. Mēs to zinām no ģimenes locekļiem, vēstures skolotājiem un grāmatām, bet bieži vien šī informācija ir romantizēta vai tieši pretēji," sarunā ar Dienu stāsta jaunais mākslinieks.
Šai izstādei viņš radījis divdaļīgu darbu Eastern European Quality, kas veltīts pašapziņas jautājumam. Jau piecpadsmit gadu mēs esam pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Vai mēs sevi uzskatām par tikpat vērtīgiem vai mazāk vērtīgiem nekā Rietumeiropas iedzīvotāji? "Šī darba iedvesmas avots bija cilvēku sūdzības, ka Nutella Vācijā garšo labāk nekā Austrumeiropā," atklāj Krišjānis Elviks. Kopā ar viņu šajā izstādē piedalīsies Alise Sondore, Jānis Šneiders, Luīze Rukšāne, Madara Keidža, Marija Ulmane un Rūdolfs Štamers, kurus vieno starpdisciplināra pieeja un vilkme darboties ārpus savas specialitātes ierobežojumiem.
"Mēs esam ambiciozāki. Mēs apzināmies, ka mums ir vairāk iespēju, bet tajā pašā laikā apmulstam no to daudzuma. Bieži vien nezinām, kur likties," raksturo jaunais mākslinieks. Vai pasniedzēji var palīdzēt noorientēties šajā iespēju gūzmā? Tieši vecāka gadagājuma pasniedzēji ir tie, kuri provocē uz rīcību ("jāatzīst, ka mēs esam arī slinkāki nekā iepriekšējās paaudzes") un atgādina, ka galvenais uzdevums ir nemainīgs – radīt labu ideju neatkarīgi no pieejamajiem līdzekļiem un tehnoloģijām. "Ja ideja strādā, uzvilkta ar baltu krītu uz melnas tāfeles, tā strādās arī visur citur," piebilst Krišjānis Elviks.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 27. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!