augustā Rīgas Domā plkst. 19. Koris Latvija amerikāņu diriģenta Donalda Nellija vadībā piedāvās Latvijā mazāk zināmus nozīmīgu mūsdienu amerikāņu komponistu garīgos opusus. Programmā būs klausāmi Edvīna Fisindžera, Lī Hoibija, Semjuela Bārbera, Deivida Lenga, Viljama Olbraita, Ingrema Māršala darbi.D. Nellijs bijis Čikāgas Liriskās operas kormeistars, šobrīd vada vienu no ievērojamākajiem ASV profesionālajiem korim The Crossing un ASV daudz atskaņo latviešu mūziku (Ērika Ešenvalda, Pētera Vaska, Maijas Einfeldes u.c. darbus). Par repertuāru izvēli koncertos D. Nellijs saņēmis Amerikas Koru asociācijas speciālbalvu. 16. augustā Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē un 17. augustā Rīgā, Lielajā Ģildē plkst. 19 būs dzirdami trīs komponistu darbi. Ar šiem koncertiem festivāls turpinās trīs tradīcijas uzreiz - sadarbību ar Liepājas Simfonisko orķestri, latviešu komponistu jaundarbu pasūtināšanu un pasaulē atzīta komponista aicināšanu par festivāla goda viesi. Pāvels Lukaševskis šobrīd ir viens no nozīmīgākajiem autoriem Polijas mūzikā, viņa darbi bieži tiek atskaņoti Eiropas festivālos. Liepājā un Rīgā savus Latvijas pirmatskaņojumus piedzīvos P. Lukaševska 2. simfonija Festinemus amare homines un Veni creator korim a cappella. Daudzsološais jaunais latviešu komponists Kristaps Pētersons īpaši festivālam radījis jaunu opusu Paradīze, kur pievērsies Paradīzes konceptam dažādās pasaules reliģijās. Abos koncertos izskanēs arī Ē. Ešenvalda skaņdarbs simfoniskajam orķestrim Mākoņi, ko komponists veltījis sava brāļa piemiņai. Programmu atskaņos Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents M. Sirmais. Sadarbībā ar Latvijas Radio programmu Klasika Rīgas koncerts tiks pārraidīts Eiroradio tiešraidē.19. augustā plkst. 19 Rīgas Svētā Pētera baznīcā gaidāms vēl viens pasaules pirmatskaņojums festivālā - igauņu komponista Pētera Vehi darbs Marijas Magdalēnas evaņģēlijs. Šis ir viens no noslēpumainākajiem Jaunās Derības evaņģēlijiem. Atšķirībā no citām pasijām, šis skaņdarbs nevēsta par Kristus ciešanām, bet pievēršas Jēzus pārdomu atspoguļošanai. Darbs ir koptu valodā, kas tika lietota Ēģiptē līdz 16. gadsimtam. Atskaņojumā piedalīsies koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Rīgas Doma zēnu koris, Sevara Nazarkhana Marijas Magdalēnas lomā, pie diriģenta pults - Risto Josts. Pēc koncerta klausītājiem būs iespēja tikties ar mūziķiem neformālā gaisotnē pasaules mūzikas klubā Bubamara Audēju ielā 8.
27. un 28. augustā plkst. 19 Dzelzceļa vēstures muzejā festivāls piedāvā savu īpašo šī gada koncertuzvedumu. Programmā tiks apvienoti divu žanriski atšķirīgu komponistu darbi - Luisa Bakalova Tango mesa un Artūra Onegēra Nāves dejas.
L. Bakalovs ir argentīniešu izcelsmes itāļu komponists, daudz komponējis kino mūziku, piemēram, Pjēra Paolo Pazolini filmai Sv. Mateja Evanģēlijs, par ko nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai Oskars. Par mūziku Maikla Redforma filmai Pastnieks ieguvis Oskaru. Daži L. Bakalova skaņdarbi izmantoti arī Kventina Tarantino kulta filmā Kill Bill.
A. Onegērs ir viens no dižākajiem franču komponistiem, kura mūzika Latvijā ir salīdzinoši reti atskaņota. Nāves dejas ir vērienīgs iestudējums korim, orķestrim, solistiem, aktieriem, dejotājiem. Tas risina viduslaiku tradicionālā Danse Macabre (mirošo dejas, nāves dejas) tēmu, kad tika veiktas rituāla dejas kapsētās.
Uzveduma tapšanā iesaistīta plaša radošā komanda - argentīniešu bandoneona virtuozs Hektors Ulisess Pasarella, solisti Inga Šļubovska, Ilona Bagele, Jānis Apeinis, Olgas Žitluhinas deju grupa un horeogrāfe O. Žitluhina, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, režisore Margita Zālīte, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents M. Sirmais.