Atvadīšanās no mākslinieces notiks 20. maijā Nacionālā teātra Baltajā zālē no plkst. 12.00 līdz 13.00.
Aktrise teātrī ienāca 1952. gadā kā lirisku meiteņu tēlotāja un nostrādāja tajā visu mūžu, spēlējot mazākas un lielākas lomas 70 gadu garumā un lepojoties ar to, ka uz Nacionālā teātra skatuves kļuvusi par senāko aktrisi.
Viena no aktrises ārējām pazīšanas zīmēm bija bedrītes apaļajos vaigos, sulīgi smiekli un apskaužama vitalitāte. Tomēr viņas garā teātra mūža laikā nav trūcis arī lomu, kurās atklāt, ka aiz smiekliem nereti tiek paslēpti sirdsēsti un sāpes, ko latviešu sieviete nemēdz rādīt uz āru.
Baiba Indriksone dzimusi 1932. gada 22. februārī Rīgā. Mācījusies Zālīša 1. pamatskolā, vēlāk Rīgas 3. vidusskolā. Kopš Konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas 1952. gadā visu mūžu nostrādājusi Nacionālajā teātrī. Radošā biogrāfija sākusies ar Ābelītes lomu filmā Rainis (1949).
Bijusi precējusies ar kinorežisoru Aleksandru Leimani. Dēls Aivars Leimanis ir Latvijas Nacionālās operas un baleta premjers un baleta trupas vadītājs, savukārt mazmeita Elza Leimane ir Latvijas Nacionālās operas un baleta prīma.
2007. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2011. gadā saņem A. Amtmaņa-Briedīša prēmiju par ieguldīto darbu skatuves mākslā.
Jaunībā viņa bija lirisku meiteņu lomu tēlotāja, no kurām nozīmīgākās ir Aņa Ķiršu dārzā, Dina Jāzepā un viņa brāļos, Zelmiņa Indrānos. Asākas rakstura šķautnes un sievišķīgs izaicinājums parādījies tādās lomās kā Felicita Balto torņu ēnā, Marikita Sieviete- debess un elle.
Iedzimtā vitalitāte un humora izjūta ļāvusi pusmūžā brīvi pāriet uz raksturlomām - piemēram, Pamela Augstākais bauslis, Betīna Skrandaiņi un augstmaņi. Spilgta bijusi viņas debija JRT - Minnijas lomā A. Levina Rozmarijas bērns iestudējumā 1997. gadā.
Lielāko popularitāti iemantojusi ar kinolomām - Lēni Vella kalpos un Vella kalpos Vella dzirnavās un, protams, Olitu Sprēsliņu Limuzīns Jāņu nakts krāsā.