To, komentējot socioloģisko aptauju datus, kas liecina, ka aptuveni 30% vēlētāju vēl nav izšķīrušies, par ko balsot gaidāmajās Rīgas pašvaldību vēlēšanās, intervijā aģentūrai BNS atzina Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore socioloģe Brigita Zepa.
Viņa norādīja, ka reklāmas pašlaik nevar kalpot kā orientieris vēlētājam, jo pašreizējā finanšu situācijā tās ir kļuvušas daudz pieticīgākas, mazāk pievilcīgas un pārliecinošas, turklāt - reklamējas tikai dažas partijas. Pēc viņas domām, optimālā gadījumā vēlētājam būtu jādod iespēja sev nepieciešamo informāciju iegūt no publiskajām diskusijām starp politiskajām partijām, taču arī tas nenotiek.
"Ir vairākas partijas, kas nemaz nav redzētas un uzaicinātas kādās daudzmaz ievērības cienīgās diskusijās, līdz ar to par dažām no tām nav nekādu ziņu. Cilvēki domā - ir viena partija un otra, bet, lai uzzinātu to piedāvājumu, ir speciāli jāsaspringst un jāmeklē, bet to jau cilvēkam negribas darīt," klāstīja socioloģe.
Līdz ar to izvēli ir īpaši grūti izdarīt cilvēkiem, kuri skaidri zina, ka viņi nevēlas balsot, piemēram, par Aināru Šleseru, sacīja Zepa.
Jau vēstīts, ka jaunākā "Latvijas Faktu" sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 30,1% vēlētāju nav izlēmuši, par ko balsot Rīgas domes vēlēšanās.
Aptaujas dati liecina, ka par "Saskaņas centru" Rīgas pašvaldības vēlēšanās balsotu 22,9%, par partiju "Jaunais laiks" - 10,2%, bet par Latvijas Pirmo partiju/"Latvijas ceļu" - 8,1%.