Viņa norādīja, ka ir gandarīta par to, ka Latvijā vairs netiek runāts tikai par bērnu traumatismu, bet arī par bērniem drošu vidi.
Pēc Čakšas paustā, Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) dati liecina, ka bērnu drošība Latvijā nav labā situācijā, turklāt visbiežākā savainošanās bērniem no gada līdz piecu gadu vecumam notiek tieši mājās.
Ministre skaidroja, ka bieži vien vecāki un bērnu pieskatītāji pat neaizdomājas par lietām, kuras mājoklī bērnam var būt bīstamas, piemēram, savienoti vadi, baterijas, etiķi, indes vai citi produkti, kas atrodas bērniem pieejamās vietās.
Vienlaikus Čakša piebilda, ka zināšanas par bērnu drošību Latvijā netiek nodotas arī nākamajām paaudzēm, jo bērni un vecāki mainās, taču traumu īpatsvars gadu no gada saglabājas. Mācīsim savus bērnus, lai arī viņi var pareizi rūpēties par savu bērnu drošību, uzsvēra Čakša.
Bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks pastāstīja, ka viens no biežākajiem veidiem, kā bērni gūst traumas, ir kritieni no augstuma, kas iespējami gan iekštelpās, gan ārā. Bērniem ļoti patīk kāpelēt, tāpēc vecākiem svarīgi bērnam iemācīt pareizi kāpt pa kāpnēm, kā arī pirmās reizes staigājot sekot līdzi bērna gaitām.
Pēc Upenieka paustā, tāpat ļoti bieži bērni gūst apdegumus, proti, virtuvēs nereti tiek atstātas nepieskatītas pannas un citi trauki ar karstiem šķidrumiem, kurus bērni var nejauši aizķert un uzgāzt to saturu sev virsū. Vecākiem jābūt uzmanīgiem arī gatavojot vannu, un vispirms tajā jālej aukstais ūdens un tikai pēc tam karstais, lai nepacietīgs bērns karstajā ūdenī neiebāztu roku vai kāju. Ļoti būtiski pieskatīt arī karstus priekšmetus, kuriem bērni var pieskarties.
Tāpat mazi bērni nereti gūst traumas no dažādiem sadzīves ķīmijas līdzekļiem un kodīgām vielām, tāpēc ļoti būtiski šādas vielas novietot bērniem nepieejamā vietā, tāpat nevajadzētu sadzīves ķīmiju pildīt dažādās dzērienu pudelēs, piebilda Upenieks.
Viņš arī norādīja, ka bērnus ļoti bieži sakož dzīvnieki, turklāt statistika liecina, ka bērniem visbiežāk iekož nevis traki, klaiņojuši dzīvnieki, bet gan pašu ģimenes vai radinieku mīluļi.
Vienlaikus SPKC Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume norādīja, ka kampaņas Bērnam droši laikā iecerēts uzrunāt bērnu vecākus, vecvecākus un citus bērnu pieskatītājus, kā arī netieši ģimenes ārstus, jo viņi ir speciālisti, kas nodarbojas arī ar vecāku informēšanu.
Kampaņas laikā plānots sagatavot septiņus īsus video sižetus, kurā katra no mājas vidēm - garāžā, virtuvē, pagalmā, viesistabā, guļamistabā, vannas istabā un koridorā - būs uzskatāmi parādītas iespējas, kur bērni var gūt traumas, kā arī sniegti padomi vecākiem, kā bērnus pasargāt. Tāpat kampaņas laikā tiks īstenoti 18 pasākumi pašvaldībās, kā arī sagatavoti informatīvi materiāli, raksti drukātajā presē un sociālajos tīklos, kā arī sižeti televīzijā un citi veidi, kā informēt bērnu pieskatītājus.
Kampaņas "Bērnam droši" mērķis ir informēt par bērnu līdz piecu gadu vecumam biežākajiem traumu veidiem un to gūšanas vietām mājās, kā arī sniegt praktiskus padomus vecākiem un citiem bērnu pieskatītājiem par būtiskākajiem profilakses pasākumiem un to, kā vidi mājās padarīt bērnam iespējami drošāku.
SPKC pagājušā gada statistikas dati liecina, ka 77% gadījumos bērni, vecumā līdz pieciem gadiem, traumas gūst tieši mājās - dzīvojamā zonā, guļamistabā, virtuvē vai dārzā, iegūstot vaļējas brūces, apdegumus, sasitumus, lūzumus vai saindējas. Galvenais traumu iemesls ir nedroša vide mājās, nepietiekama bērnu uzraudzība, kā arī vecāku zināšanu trūkums par traumu gūšanas riskiem un iespējām savu bērnu pasargāt.