Melbārde: Gaismas pils projektēšanas laikā energoefektivitāte nebija darba kārtībā

Fragments no intervijas:

Gaismas pils būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Doma par to, ka ir jāstiprina Daugavas krasta līnija, tur būvējot XXI gadsimta Latvijas simbolus, ir pareiza no pilsētplānošanas viedokļa. Tāpat ir pareiza doma novietot jaunus kultūras objektus teritorijās, kuras ir revitalizējamas – tāda ir pasaules prakse. Tas ir labs impulss attīstībai. [..] Par izvēlēto projektu es vispār neko sliktu nevaru pateikt – mums ir jābūt laimīgiem, ka Gunārs Birkerts uzskicēja šo ēku. Par to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka ir nodota ekspluatācijā, es uzzināju, pati būdama Venēcijas biennālē ASV paviljonā, ko veidoja trīs lielas telpas, kurās savukārt bija atsevišķi dosjē par Birkertu, par LNB, kā arī par Birkerta projektēto ASV vēstniecību Venecuēlā. Tātad nav šaubu, ka LNB ēkai ir pozitīvs novērtējums pasaulē. Protams, varam diskutēt, vai Gaismas pils seko līdzi smalkākajām tendencēm arhitektūrā, vai tā ir pietiekami energoefektīva. Gaismas pils projekts ir tapis jau pirms zināma laika, kad vārds “energoefektivitāte” vispār nebija dienas kārtībā. [..] Ja tas tiktu skicēts tagad, tas atbilstu pašreizējām tendencēm. Tomēr uzskatu, ka projekts nav zaudējis aktualitāti un joprojām ir novērtēts. Zinu, ka arī tagad nopietni pasaules arhitektūras izdevumi interesējas par šo projektu. Es tiešām domāju, ka šī ēka ir skaista. Vajag paskatīties uz to saules gaismā. Jāatceras, ka sākotnēji tā tika projektēts kā stikla kalns.


No stikla gan tur ir maz kas palicis...

Tur ir stikls, tikai tas nav caurspīdīgs. Kad saule spīd, skatoties uz šo ēku, gribas teikt – zili stikli, zaļi ledi! [..]


Vai ir skaidrība, cik liela summa viena gada ietvaros būs nepieciešama Gaismas pils uzturēšanai?

Pilnībā mēs to sapratīsim tikai 2016.gada beigās. [..] Šobrīd mēs nezinām, kāda būs cilvēku kopējā plūsma, kas ietekmēs mikroklimatu, un kā būs nepieciešamība to regulēt. Uz visu milzīgo apjomu uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā. Šajā summā ir pilnīgi viss, sākot ar elektroenerģiju, apkuri, kas prasīs visvairāk naudas. Jāpiebilst, ka LNB ir dots uzstādījums pelnīt, kas gan nenozīmēs, ka bibliotēkai jākļūst par absolūtu komerciestādi.


Visu interviju ar kultūras ministri Daci Melbārdi lasiet laikraksta Dienas Bizness piektdienas, 13.jūnija, numurā!