Viņa sociālajiem partneriem skaidroja, ka Latvijas reģionos attīstība ir ļoti dažāda un kopš ekonomiskās krīzes jaunas darbvietas vairāk ir radītas Rīgā un Pierīgā. Ja Zemgalē radītas kaut nedaudz jaunu darbvietu, krietni sliktāka situācija ir Kurzemē, Vidzemē, bet jo īpaši - Latgalē. Ja uzņēmējiem tiks uzlikts papildu slogs, palielinot minimālo atalgojumu, tas nemotivēs veidot jaunas darbvietas.
Ministre vērsa uzmanību - ja tik strauji tiks palielināts minimālais atalgojums, Rīgā un Pierīgā tas īpašu ietekmi neatstās, savukārt reģionos tas pietuvosies vidējā atalgojuma līmenim.
Tāpat papildu slogs liks komersantiem pievērsties dažādiem risinājumiem, lai tiem izdevumi nepieaugtu tik strauji. Vienlaikus gan Reizniece-Ozola atzina, ka līdz šim nav bijis skaļu gadījumu, kad komersanti pieķerti par aplokšņu algu maksāšanu.
Satraucoši arī esot, ka kopš krīzes produktivitāte aug stipri lēnāk nekā vidējā alga un minimālā alga, kas nozīmējot, ka produktivitāte klibo, un ir jābūt apgrieztai situācijai.
Jau ziņots, ka Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas paaugstināšana no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk
Kā norāda LM, pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus.