"Kad tiks sākts jaunais ES fondu plānošanas periods, attīstīsies arī valsts ekonomika," piebilda Reizniece-Ozola.
Skaidrojot ES fondu ieviešanas kavēšanos, finanšu ministre norādīja, ka tā pamatā ir birokrātiskais un lēnais lēmumu pieņemšanas process, turklāt šo problēmu nerisināja pat ES fondu uzraudzības centralizētās iestādes - Centrālās finanšu un līgumu aģentūras - izveidošana. Kā labu piemēru ES fondu apgūšanā ministre minēja Lauku atbalsta dienesta darbību.
Vaicāta par iespējām sekmēt ekonomiku pēc ES fondu beigām, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka valstij būs jāpalielina nodokļu ieņēmumi, tāpēc jau tagad tiek domāts par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem un nodokļu ieņēmumiem. Savukārt uzņēmējiem ministre iesaka sākt mācīties strādāt bez papildu finansiāliem dāvinājumiem, ko līdz šim nodrošina ES fondi.
Pēc finanšu ministres teiktā, 2016.gadā nodokļu slogs no iekšzemes kopprodukta sasniegs 29,8%, savukārt 2020.gadā tas plānots 32% apmērā.
Nodokļu sloga pieaugumu būs iespējams nodrošināt, izstrādājot jaunu nodokļu stratēģiju, apkarojot ēnu ekonomiku, īstenojot strukturālas reformas veselības un izglītības nozarēs, apgūstot ES fondus plānotajā apmērā, īstenojot uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, sakārtojot tieslietu jomu un stiprinot drošību.