Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izaugsme vēl joprojām novērojama kokrūpniecībā, poligrāfijā, ķīmiskajā rūpniecībā, datoru, elektronikas un dažu citu iekārtu ražošanā, norāda ekonomiste. Savukārt pārtikas rūpniecība turpina krist - kamēr piena produktu ražošanas apjomi atgriezās pie izaugsmes, zivju produktu ražošanas apjomu kritums mērojams ar divciparu skaitļiem. Krīt arī dzērienu ražošana, apģērbu ražošana, nemetālisko minerālu un papīra izstrādājumu ražošana.
"Apstrādes rūpniecības attīstība pēdējā laikā neiepriecina. Lai gan daļēji tas varētu būt saistīts ar vārgo ārējo pieprasījumu un nepieciešamību meklēt jaunus noieta tirgus, eksportētāju konkurētspēja pēdējo pāris gadu laikā arī varētu būt pasliktinājusies. Piemēram, Latvijas eksportētāju tirgus daļas Eiropā stagnē jau vairāk nekā gadu, proti, Latvijas eksports spēj augt tikai tik daudz, cik aug Eiropas tirgus. Savukārt poļu, čehu, spāņu, vācu eksportētāji gan bijuši veiksmīgāki, palielinot savas tirgus daļas," skaidro Strašuna.
Jau ziņots, ka šī gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
To ietekmēja produkcijas apjoma samazinājums apstrādes rūpniecībā par 0,7%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 2,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2%.
Salīdzinot ar 2014.gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 6,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 8,1%, bet apstrādes rūpniecība palika iepriekšējā gada līmenī.