Izņēmuma gadījumos nepilngadīgo, kurš apdraud savu vai citu drošību, veselību vai dzīvību, varēs nodalīt no citiem skolēniem, nosakot viņam mācības citā telpā vai laikā, kā arī attālināti (sākotnēji ne ilgāk par vienu mēnesi). Par to, kā katrā konkrētajā gadījumā rīkoties, izlemj izglītības iestādes vadītājs. Skolu direktori atzīst, ka valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos ir zināms risinājums, saskaroties ar vardarbības gadījumiem, taču būtu vajadzīgas plašākas tiesiskās pilnvaras, kas ļautu palielināt skolas administratīvo autoritāti.
Diplomātisks kompromiss
Agresijas līmenis kopumā sabiedrībā pieaug, un izpratne par to, kas ir pieļaujams un kas – ne, ir ļoti atšķirīga. Liepājas Raiņa vidusskolas direktors un Liepājas Rietumkrasta vidusskolas direktora pienākumu izpildītājs Kārlis Strautiņš min piemēru: divi skolēni kaujas, bet trešais filmē. Tā bērna vecāki, kurš uzņēma video, izsaukti uz skolu, nesaredz šādā rīcībā nekā peļama – sak, vai tad to ir aizliegts darīt? Mēs arī maz pievēršam uzmanību verbālajai vardarbībai, un arī šajā ziņā viedokļi ir ļoti dažādi gan vecāku, gan skolotāju vidū, uzskata K. Strautiņš. Kāds tur brīnums, ja vairākus gadus pēc kārtas OECD valstu vidū skolēnu mobinga un bulinga ziņā Latvija ir saraksta augšgalā. Tukuma 2. vidusskolas direktore Anita Locāne nenoliedz, ka pamats tam ir, tomēr šāds novērtējums, viņasprāt, ir pārspīlēts, jo arī kādu stingrāk pateiktu vārdu vai vienaudžu savstarpējo attiecību samezglojumus var pieskaitīt bulingam. Par laimi, viņas vadītajā skolā nav bijis vajadzības rīkoties stingrāk, kā paredz nesen pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, bet pietiek ar sociālā pedagoga, psihologa un klases audzinātāja iesaisti, lai rastu risinājumu dažādiem konfliktiem.
Neviens skolas direktors jau neraujas tos likt lietā, atzīst Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, kurš nodēvē šos noteikumus par politiski diplomātisku kompromisu, lai nomierinātu nozares saucienu pēc atbalsta, bet neveiktu grozījumus likumā. Viņš gaidījis ko citu, proti, "izglītības formas izmaiņas – lai ģimene šādos gadījumos pilnībā uzņemtos atbildību un agresors vispār skolas teritorijā neuzturētos". Taču politiķi skaidri un gaiši likuši saprast – šobrīd nekas tāds nenotiks, jo likuma atvēršana radīs pretestību un ilgas diskusijas. Tā vietā "lūk, jums ātrs pretsāpju līdzeklis, kas varbūt var palīdzēt". Diemžēl no tā vairākumam ne silts, ne auksts.
Neskaidrs un interpretējams
Ķeguma vidusskolas direktoram Vladimiram Samohinam, iepazīstoties ar noteikumiem, radās jautājumi. Piemēram, ja skolēns tiek izolēts no pārējiem uz vienu stundu un mācīts atsevišķi, tas ir vieglāk izdarāms, bet, ja uz visu dienu vai vēl ilgāk, – ir vajadzīgs papildu skolotājs, kurš ar viņu nodarbotos. Kur viņu ņemt? Turklāt ir jāinformē vecāki, jāiesaista sociālais dienests, iestādes dibinātājs, jāizstrādā individuālais plāns. "Ceļš, kamēr nonāk pie reāla risinājuma, ir ļoti garš. Dažs labs pa to laiku jau var izdarīt nākamo pārkāpumu. Tāpēc noteikumi bija jāveido īsi un saprotami, bez iespējām interpretēt – kā infogramma, paredzot arī iespēju (ja skolēns nemaina savu uzvedības modeli) nozīmēt mācības mājās. Šobrīd viss atstāts uz skolas pleciem," norāda V. Samohins.
K. Strautiņš pievērš uzmanību finansējumam – no kā skolotājam maksās par šo darbu, kas ir papildu pienākums. Vienā no skolām, ko viņš vada, vardarbīgu skolēnu atstādināja uz mēnesi un mācības nodrošināja attālināti.
Jāatgādina, ka MK noteikumi paredz, ka šādu sodu var piemērot, "ja skolēns fiziski ietekmējis citu skolēnu vai darbinieku, uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanu vai arī viņš tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu par vardarbību vai piedraudējumu, par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Ja aizdomās turamajam nav piemērots apcietinājums vai aizliegums uzturēties izglītības iestādē un tās teritorijā, bet nevar izslēgt viņa vēršanos pret līdzcilvēkiem vai arī vēršanos pret viņu, tad skolēnam drīkst mācības nozīmēt citā telpā, laikā vai attālināti".
Problēma ir daudz dziļāka
Noteikumus, kas atļauj skolu direktoriem pieprasīt, lai skolēns liecinieku klātbūtnē parāda, vai viņa somā nav neatļautu priekšmetu vai vielu, K. Strautiņš vērtē pozitīvi. Reiz skolā viņam radušās pamatotas aizdomas, ka pie kādas skolnieces ir neatļautas vielas. Zvanījis uz Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, lai skaidrotu, vai viņš drīkst ielūkoties somā, atbilde skanējusi, ka nekādā gadījumā. Ja tas būtu noticis šobrīd, viņam būtu brīvas rokas pārbaudei.
Savukārt R. Kalvāns kā skolas direktors negrasās pārbaudīt somas, tādās reizēs saucot pašvaldības policiju. Viņaprāt, varbūt laukos izglītības vadītājam būtu jāuzņemas šis pienākums, bet ne pilsētā. Ķeguma vidusskolā piekopj tādu praksi – tas, kurš skolā konstatē pārkāpuma faktu (dežurants, sargs, pedagogs), aizved vainīgo pie direktora, kurš pārbauda somu. Ja tiek piefiksētas neatļautas lietas, piemēram, cigaretes, tiek izsaukti skolēna vecāki, un ar to arī skolas iesaiste beidzas. Turpmākais jau ir citu atbildīgo dienestu ziņā. Dažkārt pat bijis tā, ka nekāda atgriezeniskā saikne neseko. Tas attiecas gan uz pašvaldības policiju, gan bāriņtiesu, jo šīm iestādēm nav pienākuma informēt skolu par savām darbībām. Jā, ir starpinstitucionālā komisija, kas izskata šādus jautājumus, taču tās pienesums ir vairāk uz papīra, nevis praksē, pauž V. Samohins.
R. Kalvāna ieskatā problēma ir daudz dziļāka, proti, tiesību normas patlaban nosaka: arī spēka struktūras nedrīkst pārmeklēt nepilngadīgā lietas bez vecāku saskaņojuma. Būtu jāpalielina iestāžu tiesiskā autoritāte, bet jāmazina ģimeņu personas neaizskaramība. Kamēr tas nenotiks, nekas nemainīsies. Arī tad, kad bērns neattaisnoti kavē stundas, – citās valstīs vecākiem jāmaksā soda nauda, bet "mēs tikai runājam, runājam, mēģinām motivēt, rakstām vēstules utt.". Līdzko LIVA un pedagogu arodbiedrība mēģināja stingrāk pievilkt grožus, tā pieslēdzās Labklājības ministrija, Tiesībsarga birojs un dažādas vecāku organizācijas; R. Kalvāns un LIZDA vadība tika padarīti par sliktākajiem cilvēkiem Latvijā, pārmetot viņiem despotismu un autoritāru pieeju.
Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.
