Valdības atbalstītajā šī gada budžeta projektā veselības nozares prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka valdība nav paredzējusi to līdzekļu daudzumu, kas būtu nepieciešami sekmīgai veselības aprūpes pamatfunkciju izpildei. Viņš atgādina, ka kvalitatīvas veselības aprūpes savlaicīga un vienlīdzīga pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums gan valsts drošībai un izaugsmei, gan nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, kā to paredz Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadam. Lai sasniegtu plānā izvirzītos mērķus sabiedrības veselībā, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. - 2027.gadam valsts budžetā 2023.gadam Veselības ministrijas pamatfunkcijām ir papildus jāpiešķir vismaz 306 miljoni eiro.
"Veselības aprūpe gadiem ir badināta, runājot par valsts sektora finansējumu, un ir paredzēts, ka šogad gan procentuāli no IKP, gan procentuāli no valdības izdevumiem finansējums būs krietni mazāks. Latvija arī pārliecinoši atpaliek gan no Lietuvas un Igaunijas, gan arī no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Smagas sekas uz visu veselības pakalpojumu pieejamību ir atstājusi arī Covid-19 pandēmija, tāpēc lielākā daļa Eiropas valstu, lai glābtu iedzīvotājus no sliktākas veselības aprūpes pieejamības, ir piešķīrusi ievērojamus papildlīdzekļus. Latvija iet pretējā virzienā," sacīja Keris.
Piemēram, saskaņā ar "Eurostat" datiem, Latvijā finansējums veselības aprūpei 2019.gadā bija 4,2% no IKP jeb 11,1% no vispārējās valdības izdevumiem, kamēr Lietuvā tie ir 5,1% no IKP, Igaunijā - 5,7%, bet ES vidēji - 7% no IKP jeb 15% no vispārējās valdības izdevumiem.
Kalējs atzina, ka ar šādu piešķirto papildu finansējumu slimnīcas nevarēs nodrošināt pilnīgu pacientu aprūpi pagājušā gada līmenī, turklāt pasliktināsies gan pakalpojumu pieejamība, gan kvalitāte. Pēc viņa paustā, ir slimnīcas, kas, iespējams, nevarēs nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību līdz gada beigām, kā arī ir tādas, kurās, iespējams, būs jāslēdz plānveida pacientu pieņemšana.
"Patlaban ir sāktas sarunas ar Veselības ministriju (VM) par to, kā pārkvalificēt mūsu ienākumus tādā reāla gaismā, jo pašreiz tas ir viens no galvenajiem mehānismiem. Sakarā ar valdības nostāju diezgan daudz mediķu pamet slimnīcas, sevišķi ārsti un māsas, un tas ir viens no ietekmīgākajiem faktoriem, kas pasaka, ka nepietiek resursu, lai izārstētu tādos apjomos, kā bija pērn," sacīja Kalējs, piebilstot, ka nepietiekamā finansējuma dēļ otrajā pusgadā varētu klāties grūtāk ar pacientu ārstēšanu.
Viņš aģentūrai LETA minēja, ka slimnīcas domās par darbietilpīgu un dārgo operāciju atlikšanu, jo "var veikt vienu ļoti apjomīgu un dārgu operāciju vienam pacientam un glābt viņa dzīvību, taču tajā pašā laikā ar neatliekamo medicīnisko palīdzību un vienkāršākām operācijām mēs varam glābt simts dzīvību par to pašu naudu." Kalējs uzsvēra, ka par to jau bija sen jādomā, bet pašreizējos apstākļos par to būs jādomā pastiprināti, īpaši universitātes slimnīcām, kas sniedz dārgus, bet nepieciešamus ekskluzīvus pakalpojumus.
Tāpat Kalējs informēja, ka patlaban ar VM tiek runāts par to, kā panākt, lai "vilks ir paēdis un kaza dzīva". Abas puses esot nonākušas pie secinājuma, ka izdevīgāk apmaksāt pacienta ārstēšanās gadījumu, nevis skrupulozi mērīt kopējo.
LVSADA un LSB aicina deputātus nepieļaut valsts budžeta apstiprināšanu šim gadam tādā redakcijā, kādā tas ir tagad. Abas organizācijas parakstījušas vēstuli, aicinot deputātus steidzami rīkoties, lai valsts budžetā 2023.gadam tiktu iekļauts pamatnostādnēs norādītais finansējums VM pamatfunkciju izpildei 306 miljonu eiro apmērā.