Pārtikas cenas neaugs strauji

Pērn pārtikas produktu cenas caurmērā sarukušās par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas lielā mērā saistīts ar Krievijas noteikto embargo Eiropas Savienības valstu pārtikas produktiem, kā rezultātā, pieaugot iekšējā tirgus konkurencei, cenas samazinājās. Taču ir arī kāds cits faktors, kas pēdējā laikā nebija labvēlīgs pārtikas cenu pieaugumam. Runa ir par norisēm pasaules preču biržās, kur līdz ar vispārēju pārdevēju spiedienu pēdējā laikā strauji samazinājušās arī lauksaimniecības kultūru un pārtikas produktu cenas.Komentējot norises pasaules preču biržās, LHV bankas jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs stāsta, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ievērojamu kritumu piedzīvojušas ēdamās sojas pupiņas, kafija un liellopu gaļa. Janvāra vidū šo produktu cenas gada izteiksmē bija nokritušās attiecīgi par 19%, 24% un 15%, savukārt lielāko kāpumu piedzīvojis baltais cukurs (+8%) un kakao (+11%). "Sojas pupiņu un kafijas cenu kritums izskaidrojams ar dārgo ASV dolāra kursa pieaugumu un lētāku naftu, kas, piemēram, Brazīlijai ļāvis būtiski paaugstināt ražošanas apjomu, kā rezultātā šo preču piedāvājums kļuva vēl lielāks attiecībā pret to pieprasījumu. Tas pats arī attiecināms uz liellopu gaļu. Ja runājam par cukuru un kakao, tad pēc šiem produktiem strauji audzis pieprasījums Āzijas valstīs, radot satraukumu, ka galu galā pieprasījums var būt lielāks par piedāvājumu," tirgu ietekmējošos faktorus komentē LHV bankas analītiķis.Komentējot situāciju labības tirgū, viņš norāda uz kviešu cenas samazināšanos, tai gada laikā sarūkot par 10%, kas līdzīgi sojai un kafijai ir izskaidrojams ar augstāku dolāra kursu un lētāku naftu. Tāpat cenu ietekmēja pieprasījuma krišanās Ķīnā. Šo pašu iemeslu dēļ gada laikā apmēram par 6% sarukusi kukurūzas cena. Tiesa, gada pirmās divas nedēļas labības tirgum vainagojušās ar cenu kāpumu, kviešiem cenai palielinoties par 5,5%, bet kukurūzai - par 1,4%."Pēdējo gadu cenu karuselis lauksaimniecības precēm skaidrojams ar ekonomisko neskaidrību, taču šis gads lielākajai daļai lauksaimniecības preču var vainagoties ar cenu kāpumu vai arī tās paliks tuvu iepriekšējā gada līmenim," spriež Rudovičs. Pēc viņa domām, lai arī šā gada ietvaros tiek prognozētas samērā lielas svārstības, cenu izmaiņai gada beigās, salīdzinot ar šo brīdi, nevajadzētu būt pārāk lielai. Viņš vērš uzmanību uz laika apstākļu fenomenu El Ninjo, kam pēdējā laikā ir būtiska nozīme cenu svārstībās preču biržās, vienlaikus norādot, ka pat tad, ja tam uz pasaules lauksaimniecību būs globāla ietekme, lauksaimniecības preču rezerves ir pietiekami lielas, lai izturētu jebkādu šoku un cenas saglabātos relatīvi stabilas. Vēsture gan rāda, ka šīs meteoroloģiskās parādības ietekme parasti ir ar reģionālu ievirzi un tāpēc varbūtējais cenu pieaugums nebūtu pārāk straujš. Turklāt attiecībā uz daudzām populārākajām lauksaimniecības precēm, ko daudz patērējam arī Latvijā, cenas pieaugums var izpalikt vai arī tā var turpināt samazināties.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 26.janvāra, numurā!