Radzevičs komentē Rīgas zoodārza vadītāju atlaišanu

Radzevičs aģentūrai LETA stāstīja, ka viens no iemesliem valdes atstādināšanai bijusi zemesgabalā starp Ezermalas un Cimzes ielām Rīgas pilsētas būvvalde konstatētais būvgružu radītais piesārņojums 1500 kvadrātmetru platībā. Teritorija ir ierobežotas pieejamības, tādēļ esot skaidrs, ka bez zoodārza pārstāvju atļaujas neviens tur piekļūt nevarot.

Pēc Radzeviča teiktā, saņemot informāciju no būvvaldes, viņš aicinājis zoodārza valdi sniegt paskaidrojumus par radušos situāciju, uz ko saņēmis atbildi, ka būvgruži radušies Āfrikas savannas ekspozīcijas izbūves laikā un uzņēmuma vadība būvniekiem mutiski atļāvusi zemi izmantot gružu novietošanai.

Kurš tieši šādu akceptu sniedzis un kāpēc teritorija pēc tam nav sakopta, valde neesot spējusi pamatot.

"Uz maniem jautājumiem, vai viņi ir prasījuši paskaidrojumus no darbiniekiem un būvniekiem, atbilžu nav. Manuprāt, tā ir absolūta nevēlēšanās situāciju risināt un noskaidrot vainīgo, lai uzņēmumam nebūtu jātērē nauda teritorijas sakopšanai. Kamēr es nesāku rakstīt vēstules, viņi neko nedarīja un tagad viņi mēģina tos uzbērumus nolīdzināt ar melnzemi un visu noslēpt," savu rīcību skaidroja Radzevičs.

Arī Morozovs aģentūrai LETA atzina, ka atlaišana saistīta ar zemesgabalu Mežaparkā, kas 2011.gadā nodots bezatlīdzības lietošanā Rīgas zoodārzam, tomēr viņš domā, ka Radzevičs gatavo augsni šī Rīgas pilsētai piederošā īpašuma atsavināšanai.

Pēc Morozova sniegtās informācijas, 2011.gada augustā Rīgas pilsētas pašvaldība nodeva Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam bezatlīdzības lietošanā zemesgabalu Rīgā, Ezermalas un Cimzes ielās, ar platību 22 873 kvadrātmetri. Līgums tika noslēgts uz 10 gadu termiņu. "Nesagaidot līguma termiņa beigas, pašvaldības izpilddirektors ir atradis iemeslus, lai šo līgumu pārtrauktu. Kā iemesls tiek minēts zemesgabala lietošanas noteikumu pārkāpšana no Rīgas Zoodārza puses, kas arī ir kļuvis par pamatu valdes atlaišanai. Norādīto zemesgabalu Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs netraucēti lietoja līdz 2019.gada rudenim, kad pēkšņi saņemti pārmetumi par zemesgabalā, iespējams, veiktu nelikumīgu būvniecību un būvgružu glabāšanu. Līdzšinējā valde un zooloģiskā dārza speciālisti pārmetumus noraida," uzsvēra Morozovs.

Radzēvičs noliedza Morozova pārmetumus, ka viņš būtu iecerējis šo īpašumu atsavināt, jo tas ir iespējams tikai ar domes lēmumu.

Izpilddirektors stāstīja, ka ir neapmierināts arī ar uzņēmumā valdošo atalgojuma politiku un to ka Līdaka "piesedzis" divu direktoru amatu izveidi, lai saglabātu darbu bijušajiem valdes locekļiem - Edgaram Vītolam un Uldim Želubovskim.

Radzevičs skaidroja, ka pērn pārbaudēs konstatēts, ka iepriekšējā valde prettiesiski pagarinājusi sadarbību ar zoodārza apkaimē esošo kafejnīcu, neizsludinot nomas tiesību izsoli.

"Līdaka stājās amatā nākamajā dienā, bet tā vietā, lai pieprasītu atbildību, viņš sarunājis, ka abi valdes locekļi atkāpjas un viņiem tiek izveidoti direktoru amati, kuros viņi saņem 3500 eiro, kas ir tikai par 500 eiro mazāk nekā valdē," situāciju iezīmēja kapitāldaļu turētājs.

Viņš pārmeta uzņēmuma vadībai, ka algu hierarhija ir veidota absolūti nepareiza, jo, ja augstākā ranga vadība saņem virs 3000 eiro, nākamā līmeņa speciālista atalgojums ir 1500 eiro, bet kopēju - zem 700 eiro. "Un tagad samērojiet - cilvēki, kuri par pārkāpumiem aizgājuši no valdes, saņem 3500 eiro, bet kopējiem, kur ir vislielākā kadru rotācija, viņi maksā vismazākās algas," pauda Radzevičs.

Radzevičs par radīto piesārņojumu vērsies Valsts vides dienestā un gatavo iesniegumi prokuratūrai, jo savulaik bijis līdzīgs gadījums ar piesārņojumu Maskavas ielā, kur vainīgās amatpersonas tikušas sauktas pie atbildības.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa aģentūru LETA informēja, ka Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārza pagaidu valdē darbosies bijušais zoodārza vadītājs Rolands Greiziņš, kurš amatā atradās līdz 2017.gadam, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandris Cakuls.

Kā norādījis Radzevičs, ņemot vērā "vecās valdes pretestību un nevēlēšanos risināt šīs situācijas", pagaidu valdē strādās Greiziņš, kas ir pieredzējis zoodārza vadītājs, kā arī VARAM ministrijas pārstāvis, jo no valsts puses šī ir pārraugošā ministrija, kura arī lemj par finansējuma piešķiršanu.

Vienlaikus domē informēja, ka esot pieņemts lēmums līdzekļu taupīšanas nolūkos jaunajiem valdes locekļiem samazināt atalgojumu.

Kā ziņots, no darba pašvaldības SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs valdē vakar atlaists gan tās priekšsēdētājs Līdaka, gan valdes loceklis Morozovs, aģentūrai LETA apstiprināja Līdaka.

Līdaka Zoodārza vadībā nonāca 2018.gada martā, bet Morozovs - pagājušā gada izskaņā. Pērn novembrī darbu zooloģiskā dārza valdē atstāja tās ilggadējie locekļi Edgars Vītols un Uldis Želubovskis.

Aģentūras LETA rīcībā ir informācija, ka par Zoodārza valdes priekšsēdētāju iecelts Rolands Greiziņš, kurš šo amatu pildīja laikā no 2004. līdz 2017.gadam. Par valdes locekli iecelts arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls.

Firmas.lv pieejamie dati liecina, ka 2018.gadā zoodārzs strādājis ar 3,65 miljonu eiro apgrozījumu un 115 748 eiro peļņu.