Arī šī gada februārī un martā eiro ieviešanu Latvijā atbalstīja 22% aptaujāto, bet citos mēnešos to bija vēl mazāk, kas nesakrīt ar valsts vadītāju entuziasmu, ka atbalsts eiro Latvijā pieaug, atzīmēja sociologs. Attiecībā pret pērnā gada datiem neliels eiro optimisma pieaugums gan esot vērojams.Ja atsevišķās aptaujās parādās lielāki eiro atbalsta skaitļi, visticamāk, arī tie ir pareizi, jo rezultāti ir atkarīgi no aptauju metodoloģijas un piedāvātajiem atbilžu variantiem, uzsvēra sociologs, sakot - mēri kā gribi, visās aptaujās eiro noliedzēju ir vairāk nekā puse.Kaktiņš uzsvēra, ka atbalstu eiro nedrīkst vairot tikai ar solījumiem par dažādiem labumiem, kas var arī neiestāties, jo iedzīvotāji pēc eiro ieviešanas gaidīs šos labumus, piemēram, ekonomiskās situācijas būtisku uzlabošanos, un, ja to nebūs, būs milzīga vilšanās.Sociologs zemo atbalstu eiro skaidroja ar ieilgušo sabiedrības uzticības krīzi valdībai un Saeimai, kas liedz "pārdot idejas" un traucē efektīvi pārvaldīt valsti, jo iecerētajām iniciatīvām trūkst jebkāda sabiedrības atbalsta.
Sociologs: Šī gada laikā eiro atbalstītāju skaits nav palielinājies
Jūnija vidū eiro ieviešanu Latvijā atbalstīja 22% aptaujāto, neitrāla attieksme bija 21%, bet eiro ieviešanu neatbalstīja 53% respondentu, šorīt Latvijas Radio pastāstīja socioloģisko pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, atzīmējot, ka šī gada laikā eiro atbalstītāju skaits īpašu pieaugumu neuzrāda.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.