"Ņemot vērā, ka aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka Latvijā ir labas iespējas atrast viņiem piemērotu darbu, pēdējo divu gadu laikā stagnē ap 4%-5%, turklāt tas ir trīs reizes zemāks radītājs nekā pirmskrīzes laikā 2008.gada vasarā, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāji pagaidām nesaskata saistību starp valsts ekonomisko izaugsmi un sava materiālā stāvokļa uzlabošanos," norāda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds.
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš akcentē, ka vērtējums par laba darba atrašanas iespējām viens no "slinkākajiem" DNB Latvijas barometra indeksiem, kas mainās jeb uzlabojas ļoti lēni un joprojām ir visnegatīvākais - mīnus 48 punkti.
"Indeksu ievēroju saistībā ar nupat, janvāra beigās, publicēto Starptautiskā Valūtas fonda vērtējumu par Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Tas ietver arī norādi, ka tā saucamais "dabiskais" bezdarba līmenis jeb robeža, zem kuras tas nevar pazemināties, nepalielinot inflāciju, ir tikai pāris procentpunktu zem pašreizējā līmeņa," skaidro Strautiņš.
Eksperts norāda, ka no tā savukārt izriet, ka iespējām atrast darbu tiem, kuru kvalifikācija atbilst darba tirgus prasībām, vajadzētu būt jau diezgan labām un drīz bezdarba kritums varētu piebremzēties.
"Tātad sagaidīt strauju un turklāt ilgstošu situācijas uzlabošanos darba tirgū nebūtu pamata. Ja tā, tad ar situāciju darba tirgū neapmierinātajiem nāksies "kalibrēt" savas gaidas un izmantot iespējas, kas jau ir. Ilgākā laika posmā, attīstoties ekonomikai, pieejamais darbs noteikti kļūs gan labāk apmaksāts, gan interesantāks, bet tas notiks pakāpeniski," prognozē Strautiņš.
DNB Latvijas barometrs, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.