Kā pēc tikšanās sacīja Kučinskis, VID būs kā pilotprojekts efektīvākas valsts pārvaldes ieviešanā.
Kučinskis norādīja, ka vienošanās paredz realizēt Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstināt vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības (ES) rādītājiem, samazināt atkarību no ES fondu finansējuma, kā arī panākt iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.
Vienošanās paredz, ka nekavējoties jāveic būtiskas reformas valsts pārvaldē, vadoties pēc meritokrātijas labākās prakses, tostarp nosakot konkurētspējīgu atalgojumu augstākā līmeņa vadītājiem, rīcības brīvību attiecībā uz savas iestādes personāla lielumu un atalgojumu atbilstoši budžeta iespējām, efektīvu sasniedzamo rezultatīvo rādītāju kopumu un atbildību par izpildi.
Uzņēmēju organizāciju pārstāvji skaidroja, ka šādas vienošanās nepieciešamība kļuvusi skaidra sarunās, kas sākās ar diskusiju par nākamo VID vadītāju. Nonākts pie secinājuma, ka sociālajiem partneriem ir jādefinē sasniedzamie mērķi, bet valdības atbildība būs izvēlēties cilvēku, kurš panāktu mērķu sasniegšanu.
Dokumentā paredzēts izstrādāt arī stabilu un saprotamu Latvijas nodokļu politiku. Šim uzdevumam būs jābūt paveiktam līdz nākamā gada aprīlim.
Vienošanos paredzēts parakstīt nākamajā Nacionālās trīspusējas sadarbības padomes sēdē.
Tikmēr valdības sociālie partneri pēc šodienas tikšanās izvairīgi atbildēja, vai viņi atbalsta Koļegovas iecelšanu VID vadītāja amatā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers norādīja, ka Koļegovai pašai esot jāizskaidro šaubīgie jautājumi. Kad tas būs izdarīts, arodbiedrības paudīs savu viedokli.
LTRK padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis norādīja, ka šodien panāktā vienošanās nozīmēs arī biežākas valdības un sociālo partneru tikšanās un lielāku valdības ieklausīšanos sociālo partneru viedoklī. Savukārt uz jautājumu par LTRK atbalstu Koļegovai Rostovskis atbildēja izvairīgi, norādot, ka galvenais ir vienošanās nevis par konkrētu cilvēku, kas ir Ministru prezidenta un finanšu ministres atbildība, bet vienošanās par principiem un mērķiem.
Reizniece-Ozola norādīja, ka šodien panāktā vienošanās ir lielisks pamats, lai VID kļūtu par mūsdienīgu iestādi. "Sociālie partneri uzsvēruši, ka svarīgi ir koncentrēties nevis uz vienu cilvēku, bet uz sasniedzamajiem mērķiem un procesiem, kā arī pauduši apņēmību palīdzēt formulēt mērķus un izvēlēties atbilstošos cilvēkus," sacīja Reizniece-Ozola.
Oficiālu lēmumu par to, vai virzīt izskatīšanai valdībā jautājumu par Koļegovas apstiprināšanu vakantajā amatā, plānots pieņemt rīt pēc premjera un finanšu ministres tikšanās.
Šodien panākto vienošanos ir izstrādājušas LTRK, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Dokuments paredz, ka līdz 2020.gadam iekšzemes kopprodukts jāpalielina līdz 17 000 eiro uz vienu iedzīvotāju un nodokļu iekasējamībai jāpieaug līdz 32% no iekšzemes kopprodukta. To iespējams panākt, fokusējoties uz eksportu, augstu produktivitāti, lai būtiski palielinātu vidējo atalgojumu.
Tāpat vienošanās paredz, ka nekavējoties jāveic būtiskas reformas valsts pārvaldē, vadoties pēc meritokrātijas labākās prakses, tostarp nosakot konkurētspējīgu atalgojumu augstākā līmeņa vadītājiem, rīcības brīvību attiecībā uz savas iestādes personāla lielumu un atalgojumu atbilstoši budžeta iespējām, efektīvu sasniedzamo rezultatīvo rādītāju kopumu un atbildību par izpildi. Par iestāžu vadītājiem jāizvēlas tikai cilvēki, kuriem ir nozīmīga un panākumiem bagāta iepriekšējā pieredze salīdzināmā jomā un atbilstoša reputācija. Partneri apņemas palīdzēt meklēt atbilstošas kandidatūras, un pirms lēmuma pieņemšanas par kandidātiem jāveic konsultācijas ar valdības sociālajiem partneriem un LTRK.
Vienošanās paredz pirmās reformas kā pilotprojektu veikt VID. Papildus izmaiņām, kas jāievieš visā valsts pārvaldē, jāveic uzlabojumi VID, lai iestāde kalpotu sabiedrības vajadzībām, īpaši rūpējoties par uzņēmējdarbības kā galvenā valsts budžeta avota veicināšanu Latvijā. Ir būtiski celt VID personāla kompetenci, nodrošināt konkurētspējīgu un motivējošu personāla atalgojumu, uzlabot iestādes tēlu un būt modernai, prestižai darbavietai. VID jābūt atbildīgiem par lēmumu pieņemšanu. Dokumentā par iestādes pamatmērķi norādīta sadarbība un serviss, tādējādi veicinot brīvprātīgu vēlmi maksāt nodokļus, vienlaikus cīnoties ar ēnu ekonomiku un asi vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem.
Uzņēmēju organizācijas un citi sadarbības partneri vēlas būtiski samazināt laiku, kas jāvelta nodokļu nomaksai, no 193 stundām līdz 81 stundai, kā arī atteikties no resursu tērēšanas un tiesvedības darbībām pret uzņēmumiem, kuriem ir augsta uzticamība. Jānodrošina attīstīts VID analītiskais darbs, lai apzinātu uzņēmumus, kuriem ir paaugstināts risks, un, sekojot Igaunijas VID piemēram, jāveic nevis kontroles darbības, bet preventīvais skaidrojošais darbs, tādējādi ar mazāku resursu patēriņu uzlabojot nodokļu nomaksu. Vienošanās paredz, ka VID jānodrošina regulāras konsultācijas un sadarbība vismaz reizi trijos mēnešos, lai realizētu stratēģiju un pilnveidotu darbu kopumā.
Partneri vienojas, ka līdz 2017.gada 1.aprīlim tiek izstrādāta, izdiskutēta un valdībā apstiprināta nodokļu politikas stratēģija 2017.-2021.gadam, ko izstrādājot tiek ņemts vērā, ka būtiski jāuzlabo nodokļu iekasējamība, jāpadara uzņēmējiem un valstij lētāka un vienkāršāka nodokļu samaksāšanas un iekasēšanas kārtība, jāmotivē pašvaldības veicināt biznesa attīstību savā teritorijā, jānodrošina investoriem pievilcīgs un konkurētspējīgs nodokļu režīms. Dokumentā arī norādīts, ka jānodrošina apstiprinātās nodokļu stratēģijas ievērošana vismaz līdz 2020.gadam un ekonomikas grūtību gadījumā nodokļi netiek celti, bet tiek mazināti izdevumi.
Parakstītāji vienojas, ka 2017.gada valsts budžeta paketē virzāmi ar partnerorganizācijām izdiskutētie priekšlikumi, tajā skaitā iniciatīvas par taksometru industrijas nodokļu regulējumu, reversā pievienotās vērtības nodokļa režīma paplašināšanu, atvieglojumi par darbinieku ēdināšanu darba nodokļiem uzņēmumiem, kuriem ir koplīgumi, solidaritātes nodokļa pārskatīšana un jauns iesācējuzņēmumu nodokļu regulējums.
Kā ziņots, Reizniece-Ozola šodien tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), LBAS un LPS pārstāvjiem, lai pārrunātu Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas virzīšanu VID ģenerāldirektora amatam.
Jauns VID vadītājs tiek meklēts, jo iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu. Pēc tam tika izsludināts konkurss uz VID vadītāja amatu, taču tas beidzās rezultātiem, tāpēc nākamais VID ģenerāldirektors tika meklēts valsts pārvaldē strādājošo vidū.
Koļegova piekritusi kandidēt uz VID ģenerāldirektora amatu.