Klātesošie eksperti un amatpersonas uzsvēra, ka veselība noteikti ir viens no sabiedrības drošības aspektiem un pret to tā arī jāizturas, jo mēs varam būt tik spēcīgi un pasargāti, cik pasargāts ir katrs no mūsu valsts attālāko rajonu iedzīvotājiem.
Konferencei iepriekš bija reģistrējušies vairāk nekā 300 veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītāji un vadošie darbinieki, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrības viedokļu līderi, kuri pasākumā piedalījās gan klātienē, gan attālināti. Līdz šim konferenci straumējuši aptuveni 1000 skatītāju.
Konferenci Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzsverot, ka viena no ministrijas prioritātēm ir līdz šī gada beigām kopā ar Veselības ministriju izstrādāt stratēģiju zāļu rezervju nodrošināšanai iespējamai X stundai, paredzēts arī atbalsts vietējo farmācijas uzņēmumu pārorientēšanai uz Rietumvalstu tirgiem līdzšinējās biznesa sadarbības ar Krieviju vietā.
Savukārt NMPD direktore Liene Cipule norādīja, ka būtiskākais ir skaidra rīcības plāna izstrāde darbībai visos veselības aprūpes līmeņos, tai skaitā medikamentu pieejamībai krīzes apstākļos, uzsverot, ka drošības cena ir gatavība.
“Cik gatavi mēs esam militāram apdraudējumam? Šis ir brīdis, kad nepieciešams ieslēgt krīzes menedžmenta sagatavošanās procesus un izstrādāt stratēģiju. Krīzē palīdzību vajag daudziem, bet resursi strauji izsīkst. Lai spētu pārvarēt krīzi, ir vajadzīgi avoti, no kuriem iepludināt papildu resursus. Ukrainas kara pieredze rāda, ka tieši sākums ir viskritiskākais brīdis. Krīzes situācijām jābūt gatavai visai sabiedrībai – gan attiecīgajiem dienestiem, gan pacientiem, valsts politikas veidotājiem, uzņēmējiem jāstrādā, lai apdraudējuma gadījumā mēs būtu nodrošināti,” teica Cipule, akcentējot: jo gatavāki būsim, jo drošāki, un jo mazāk kādam gribēsies mūs izaicināt un pārbaudīt mūsu gatavību.
Arī Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunde savā uzrunā akcentēja tieši nepieciešamību pēc saliedētas sabiedrības un skaidra rīcības plāna, jo vienīgais apdraudējums nav tikai tieša karadarbība, bet arī primāro resursu, tai skaitā medikamentu, trūkums un sabiedrībā valdošs haoss.
Konferencē par Ukrainas pieredzi zāļu apgādē un farmaceitiskās aprūpes sniegšanā iedzīvotājiem vēstīja NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja Vineta Kleine. Viņa norādīja, ka Ukrainas piedzīvotais var kalpot kā vadlīnijas rīcībai nozarē.
Tā kā šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis konferencē aicināja valdības līmenī veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai krīzes gadījumā būtu iespējams kāpināt vietējo farmācijas uzņēmumu ražošanas jaudas no pašreizējās tirgus daļas līdz vismaz 20% vai atsevišķām medikamentu grupām pat 100%.
Visneaizsargātākie ir hronisko slimību pacienti, kuriem noteikti medikamenti jālieto regulāri un ilgstoši. Izaicinājums – kā krīzes situācijā nodrošināt šos pacientus ar medikamentiem, kuri daudziem ir dzīvības un nāves jautājums. Aptiekām jābūt kā daļai no kritiskās infrastruktūras, uzskata Alvis Ērglis, SIA Latvijas Aptieka valdes priekšsēdētājs.
Savukārt Sergejs Akuličs, Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieks farmācijas jautājumos, aicināja atbildīgās institūcijas izstrādāt nepieciešamo medikamentu portfeli, kuram jābūt reģionālo un mazo aptieku krājumā proporcionāli iedzīvotāju skaitam, hroniskajiem pacientiem viņu specifisko zāļu rezerves būtu jāiekļauj arī 72h somā.
Konferencē Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde izkristalizējās arī nepieciešamība pēc jaunu vadlīniju un stratēģijas izveides aptiekām.
Pašvaldību gatavību iesaistīties medikamentu pieejamības nodrošināšanā apstiprināja Sergejs Maksimovs, Balvu novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs.
Savukārt Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele norādīja, ka NVO ir iespējas iesaistīties specifisku medikamentu un palīdzības nodrošināšanā krīzes apstākļos, taču ir nepieciešamas strukturētas valsts vadlīnijas un visiem iedzīvotājiem pieejama informācija, kā rīkoties.
Klātešošie vienojās, ka pandēmija, lai gan bija negaidīta krīze, kalpoja kā mācībstunda, tomēr militārā apdraudējuma laikā situācija ir krasi atšķirīga. Ja veselības aprūpes sistēmā netiek veidota krīzes stratēģija visos līmeņos – aptiekas, stacionāri, primārā medicīna u.c. -, ir liela iespēja, ka palielināsies pacientu skaits, kuriem būs nepieciešama neatliekamā palīdzība, un tā būtu papildu slodze, kuru iespējams novērst, savlaicīgi sagatavojot rīcības stratēģiju visos līmeņos. Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka tieši pašlaik ir brīdis, kad visos līmeņos un katram savā vietā pie tā intensīvi jāturpina darbs.
Konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde videoieraksts
#veselībakādrošība