Opozīcija apsūdz Janšu mēģinājumos pārvērst valsti par "autoritāru demokrātiju".
Ierosinājumu par neuzticības izteikšanu atbalstīja 40 deputāti, septiņi balsoja pret, un sešas balsis tika atzītas par nederīgām. Parlamentā ir 90 deputāti, un neuzticības izteikšanai būtu vajadzīgs vismaz 46 deputātu atbalsts.
Līdzīgs mēģinājums gāzt Janšas valdību notika janvārī, bet bija neveiksmīgs, jo daži deputāti nevarēja būt klāt balsojumā Covid-19 dēļ.
Opozīcijā esošās Slovēnijas Demokrātiskās pensionāru partijas (DeSUS) līderis Karls Erjavecs pēc debatēm sacīja, ka viņam "ir žēl, ka saņēmu tikai 40 balsis - es biju gaidījis vairāk".
"Laiks pārmaiņām vēl nav pienācis," teica Erjavecs, piebilstot, ka vēlētājiem būs jāizsaka spriedums par šo valdību parlamenta vēlēšanās, kas paredzētas nākamgad.
Erjavecs pagājušajā nedēļā piecu centriski kreiso partiju vārdā iesniedza parlamentā ierosinājumu par neuzticības balsojumu.
Politikas veterāns Janša, kurš ir premjera amatā no pērnā gada marta, ir Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna tuvs sabiedrotais. Viņš ir pievienojies Orbāna izteikumiem par migrāciju un apsūdzējis medijus melu izplatīšanā par jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldību.
Opozīcija apsūdz Janšu pandēmijas izmantošanā, lai vājinātu valsts institūcijas un neatkarīgos mediju, kā arī par vēršanos pret konstitucionālām vērtībām.
Janša pirmdien noraidīja šīs apsūdzības un raksturoja ierosinājumu par neuzticības izteikšanu kā "destruktīvu farsu" un "nodokļu maksātāju naudas šķiešanu".
Janšas valdošā koalīcija zaudēja vairākumu parlamentā, kad decembrī no tās aizgāja DeSUS, paziņojot, ka nav mierā ar valdības reakciju uz pandēmiju, mediju brīvības apdraudēšanu un nosliekšanos Ungārijas un Polijas pusē strīdos ar Eiropas Savienību (ES) par demokrātijas standartiem šajās valstīs.
Koalīcija, lai nodrošinātu vairākumu parlamentā, paļaujas uz nelielās populistiskās Slovēņu nacionālās partijas (SNS) un divu minoritāšu pārstāvju atbalstu.