Kā mēs pēdējos mohikāņus meklējām

Vēl pēc kādiem desmit gadiem nebūs arī šo, paliks tikai atmiņas par reiz esošo. Pazudīs desmitiem tūkstošu viensētu un viens vēstures aplis Latvijā pazudīs uz visiem laikiem. RIP! PS. Netālu no Akmens raga bākas mežmalā ir veci māju pamati un praktiski sapuvusi kokgriezuma piemiņas plāksne - Šeit bija Mežmaļu skola, dīvainas sajūtas pārņem domājot kā reiz bija un kur esam aizgājuši.

Eh, neko nejēdz no mūsdienu bomžiem. Īstie Latgales bomži ir, piem., Rēzeknē - tie, kuri vecākus baidīja ar bāriņtiesu bandītiem, ja vecāki neaizvāks savus bērnus no Makašānu amatu vidusskolas internāta, jo Rēzeknes ģimnāzijai sāka trūkt bērnu, kam seko nauda.

Kā E. Kolāte var uzrakstīt grāmatu, ja viņai ir nepieņemami izrunāt tādu "nacistisku" vārdu kā latvieši?

Apbrīnojamas aitiņas. Nu nav pierobežā dzīvojošs bomzis nekāds "īsts latgalietis". Īsti latgalieši ir pilna Rīga un visu cieņu viņu uzņēmībai. Pierobežā ir dabiskā atlase no tiem, kaz paaudžu paaudzēs ir bijuši par slinku, lai aizbrauktu 40 kilometrus līdz tuvākajai darba vietai. Vispārinat šo tipāžu kā "latgalieti" ir muļķīgi un Latgalei aizskaroši.