Tā kā vīruss (nez, kāpēc aktīvākās feministes, kurām patīk protestēt pret visu ko, nepiketē pie Valsts valodas centra ar prasību obligāti līdzās vārdam "vīruss" minēt arī vārdu "sievuss"?) ir neredzams, arī iespējas no tā izsargāties nav skaidri saskatāmas. Nav vairs XVIII gadsimta sākums, kad Latvijā plosījās Lielais mēris, bet tu savā viensētā varēji cerēt uz neaplipšanu, piekopdams naturālo saimniecību, – bet ir tad, kā vēsta avoti, Rīgā nomira apmēram puse namnieku, no sešiem Rīgas rātes sekretāriem izdzīvoja tikai viens, nomira gandrīz visi muitas ierēdņi un Lielās un Mazās ģildes eltermaņi, bet Vidzemes rietumu daļā – Rīgas, Salaspils, Ikšķiles, Ādažu un citos draudzes novados iedzīvotāju skaits saruka par 85–94 procentiem, un daudzos Kurzemes draudzes novados – Ēdolē, Alsungā, Embūtē, Dignājā, Skrundā un Saldū vairs nebija neviena iedzīvotāja.
Ja pat tajos laikos cilvēki nevarēja iztikt bez komunikācijas, proti, vazāšanās apkārt, tagad cerības apturēt tik virulenta radījuma kā koronavīruss izplatīšanos ir vēl nenopietnākas, jo dzīvojam patērētāju sabiedrībā, kurā, ja tevis nav veikalā, tad tevis nav vispār.
Bet liksim lietā atmiņu! Kuras bija labākās dienas skolas laikā? Slimības dienas, kad varēja gulēt mājās un lasīt grāmatas. Kad jūs pēdējoreiz pārlasījāt Kamī Mēri un Bokačo Dekameronu? Desmit Dekamerona varoņi mēra epidēmiju pārlaida, stāstīdami viens otram stāstus par mīlu. Ja koronavīrusa bīstamība neizrādīsies feiks, gan jau mēs atcerēsimies, kas ir stiprāks par nāvi.
Šīs SestDienas, 13. – 19. marta, numurā lasiet:
TUVPLĀNĀ. Dažas pieturas jau var. Grupas The Sound Poets čelliste Undīne Balode priecājas, ka instruments viņu aizvedis tur, kur pati nenonāktu, ja iepriekš visu būtu izdomājusi un saplānojusi.
POLITIKA. Liktenīgās partijas ķiršu koki. Partiju kongresu sezona pamazām organiski pāraugusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu un/vai programmu prezentācijas sapulcēs un nu jau piedzīvo savu finiša spurtu. Ko par sevi, sasaucot biedrus Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē, gribēja pavēstīt Jaunā Vienotība, un ko varēja nolasīt starp rindām?
PASAULĒ. Vairāk nekā tikai Turcija. Marta sākumā pasaule saspringti gaidīja Krievijas un Turcijas prezidentu Maskavas tikšanās rezultātus. Viena no pasaules lielvarām – Krievija – un valsts ar otru lielāko armiju NATO – Turcija – bija nonākušas tikai soli no bruņotām sadursmēm Sīrijā, un šī iespēja šķita atklāti draudīga. Ne mazāk draudīgs ir fakts, ka pastāv augsta konflikta atkārtošanās iespēja.
SestDienas SALONS. Jaunās Lietuvas projekts. Lietuviešu režisors Karolis Kaupinis par plānu "rezerves Lietuvas" veidošanai, apzināšanos kā vainu un laika distanci, kas ļauj kļūt par objektīvu vērotāju.
LAIKA MAŠĪNA. Bērnu dienas Rīgas pilī. Grāmata Rīgas Skolēnu pils gadu ritos atskatās uz 80 gadus garo Rīgas skolēnu pulciņu centra vēsturi.
TRADĪCIJAS. Mezgli kā kultūras mantojums. Plaši zināmajām dainu rindām par dziesmu tīšanu kamolā, izrādās, ir nevis simboliska, bet pilnībā praktiska jēga. Vēl krietni pirms mūsdienās pierastās rakstības un alfabēta parādīšanās Latvijas teritorijā tika izmantoti citi – mezglu – raksti, norāda pētnieks Uģis Nastevičs. Viņš uzsver – tas vēlreiz pierāda, ka mūsu nacionālajai kultūrai ir sena vēsture un to ir svarīgi apzināties.
DIENASGRĀMATA. Bez suņa nav dzīves. Kāpēc izvēlēties dzīvnieku no patversmes, un ar ko atšķiras cilvēka savtīgās iedomas par dzīvi ar suni no realitātes? Divgadīgās Bites un viņas jauno saimnieku satikšanās stāsts.
CEĻOJUMS. Dedzināt un spridzināt no visas sirds. Ja līdz ar kāda reģiona apskati gribas tā kārtīgi izbaudīt ne tikai vietējo tradīcijas, bet arī priecēt acis ar krāšņumu, Faiju festivāls Valensijā ir īstais, uz ko doties. Jāatceras tikai – klusi tiešām nebūs un no petardēm izvairīties neizdosies!
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
reptilis
Sieksts
jānis